DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Vilces kultūras namā forums “Pa Zemgales krieviņu pēdām”

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ne visi zina, ka Zemgaliešu asinīs tek arī mazās somugru tautas – votu, jeb Zemgales krieviņu – asinis. Arī tādi izcili mūsu novadnieki, kā Rainis un Kārlis Ulmanis ir votu pēcteči. Kā  tālās Novgorodas zemes iemītnieki nokļuva Latvijā un Zemgalē? Atbildes uz šiem jautājumiem 4. novembrī plkst. 17.00 Vilces kultūras namā sniegs biedrība “BM studio ZEMGALE”, kas veikusi padziļinātu izpēti par seno votu cilti. Pasākumā paredzēta izklaides programma bērniem un pieaugušajiem ar votu izpriecām un etnomūzikas koncertu.

“Pēc vairākiem kariem, leišu sirojumiem un slimību epidēmijām Zemgales pierobeža (tagadējie Vecsaules, Brunavas, Ceraukstes, Jaunsaules pagasti) kļuva neapdzīvoti un neaizsargāti pret iebrucējiem, tāpēc 1445. gadā Livonijas ordeņa meistars Heinrihs Finke fon Oferbergs, pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda un nometināja Zemgalē Bauskas apkārtnē 3000 votu, kas vēlāk ieguva Zemgales Krieviņu nosaukumu, jo nāca no Krievijas puses. Ar laiku Zemgales Krieviņu ietekme izplatījās no Vilces puses (Jelgavas novads) līdz pat Secei (Jaunjelgavas novads)!” tā par vēstures liecībām stāsta biedrības “BM Studio ZEMGALE” pārstāvis Dmitrijs Ščegoļevs.

Biedrība laiku atpakaļ, pateicoties vairāku Zemgales pašvaldību atbalstam – Bauskas, Vecumnieku un Jelgavas novada – uzsāka apjomīgu projektu, lai apzinātu visus līdz šim pieejamos materiālos un nemateriālos informācijas avotus, kas ir pieejami par Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Somijas votiem. Tika lokalizēta un vēl reiz apstiprināta Zemgales krieviņu izcelsmes vieta un piederība Dienvidvotu subetnosam (atrasti papildus fakti šīs teorijas apstiprināšanai), atrasts rekonstruētā Zemgales krieviņu kostīma vēsturiskais prototips un nodibinātas attiecības ar votu valodas pazinējiem.

“Ir uzsākta votu kultūras bibliotēkas izveidošana - iegūta mācību literatūra, kas skar krievu un igauņu votu valodas, sadzīves un kulinārijas tradīciju aprakstu un pārmantojamību. Tas viss prasīja vairākas ekspedīcijas uz Krieviju: tika apmeklēts centrālais Krievijas votu gada notikums ‘Lužickaja skladčina’, nodibināti kontakti ar Igaunijas votu biedrību, kas no 2017.gada organizē votu dienas Narvas cietoksnī un aktīvi nodarbojas ar votu materiālās kultūras saglabāšanu un folkloras tradīciju attīstīšanu. Mūsu atklājumi un votu sakaru ģeogrāfijas paplašināšanās iezīmē interesantu perspektīvu tālākai votu tēmas attīstīšanai. Plānojam izveidot kopējo Latvijas, Igaunijas un Krievijas votu elektronisko resursu un izstrādāt tūrisma maršrutu “Pa Votu pēdām Baltijā un Rietumkrievijā” skaidro D. Ščegoļevs.

Par godu atklājumiem biedrība rīkos divus izklaides pasākumus. Viens notiks jau pieminētajā 4. novembrī Jelgavas novadā (Vilcē), bet otrs 3. novembrī Bauskas novadā (Bauskas pilī).

“Pasākumi būs atskaites forumi, kuros pastāstīsim un izrādīsim ekspedīciju laikā iegūtos materiālus. Interesenti varēs dzirdēt votu valodu skaņas. Aicinām piedalīties izzinošā ceļojumā cauri gadsimtiem,” piebilst D. Ščegoļevs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI