Mākslinieku trio Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons ir viena no retajām multižanriskajām parādībām Latvijas aktuālās mākslas ainā. Šīs kopas projektu zīmīgākais raksturlielums ir vizuāli minimālistisks un konceptuāls tēls, kura emocionālās un intelektuālās būtības izteicējs, instruments ir skaņa. 2017. gadā grupa ieguva Purvīša balvu par darbu “Dziesma”, kas aicina pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto nacionālo vērtību sistēmu un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu – vai tā atbilst arī 21. gadsimtam?
Lielformāta skaņas skulptūra “Daudzskanis” radīta īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālei. Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns “Melnais mākonis”* (1957), kur uzmanības centrā ir jēdziens “saprašanās”. Vēstījuma sižetiskā attīstība apliecina, ka tieši tā ir izšķirīgi svarīga. “Daudzskaņa” autori uzsver, ka reālajā pasaulē “saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos par nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skatpunktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina.”
“Daudzskanis” ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņu rindas jaucas un pārklājas, sekojot unikālajam algoritmam. Tomēr ikviena ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.
Izstādi “Daudzskanis”, kas ir Purvīša balvas speciālprojekts, realizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “INDIE”, mākslas un kultūras portālu “Arterritory.com”. Skulptūras radīšanu konsultējis mākslinieks Oskars Poikāns, bet to izgatavojis Oskars Plataiskalns (“Dizaina darbnīca”). Projektu atbalsta Purvīša balvas patrons SIA “Alfor”.
* Britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāna “Melnais mākonis” (1957) pirmajās lappusēs Saules sistēmai tuvojas gāzes un putekļu mākonis. Sasniedzis Sauli, tas apstājas. Neparedzētā uzvedība liek minēt, ka mākonis ir inteliģenta būtne. Lai pārliecinātos, zinātnieki uzsāk sarunu. Mākonis te ieradies tikai atjaunot enerģijas krājumu un ir pārsteigts, ka uz vienas no Saules sistēmas planētām attīstījusies mēreni saprātīga dzīvības forma. Pēc zinātnieku lūguma tas mēģina sniegt savas zināšanas diviem brīvprātīgajiem. Mākoņa informācija neizmērojami pārsniedz cilvēka prāta spējas, un abi pētnieki no pārslodzes mirst.
PAR MĀKSLINIEKIEM
Anna Salmane ieguvusi maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātē un bakalaura grādu mākslā Londonas Universitātes Goldsmita koledžā (Goldsmiths). Autores darbības jomas ir instalācija, foto un video. Izstādēs piedalās kopš 2001. gada. Dzīvo un strādā Londonā (Lielbritānija) un Rīgā (Latvija). 2017. gadā saņēmusi prestižāko apbalvojumu Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvu.
Krišs Salmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un Ķelnes Mediju mākslas akadēmiju. Viņa darbības jomas ir instalācija, objekti, video un animācija. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada. 2013. gadā kopā ar Kasparu Podnieku Krišs Salmanis ar izstādi “North by Northeast” reprezentēja Latviju 55. Venēcijas mākslas biennālē. Dzīvo un strādā Rīgā (Latvija). 2017. gadā saņēmis prestižāko apbalvojumu Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvu.
Kristaps Pētersons studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguvis bakalaura grādu kontrabasa klasē un maģistra grādu kompozīcijā. Kopā ar libretistu Sergeju Timofejevu un režisoru Viesturu Meikšānu radījis operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”, kas ieguva Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada uzvedums”. Vairākkārt sadarbojies ar māksliniekiem Annu un Krišu Salmaņiem. 2017. gadā saņēmis prestižāko apbalvojumu Latvijas vizuālajā mākslā – Purvīša balvu.
