Šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešams noformēt virkni dažādu procesuālo lēmumu, protokolu, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, informācijai nereti pārklājoties. Tāpat Kriminālprocesa likuma nosacījumi neļauj pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Grozījumi paredz atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, paātrinātai procesa virzībai prokuratūrā un tiesā, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.
Ar likuma grozījumiem noteikts pienākums prokuroram kā procesa virzītājam izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālas darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.
Grozījumi atceļ prasību, ka izmeklētājam personīgi jātiekas ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties ar e-pasta vai telefona starpniecību. Tāpat grozījumi paredz iespēju izmeklēšanas darbību fiksēt vai nu protokolā vai audiovizuāli, atsakoties no protokola kā galvenā izmeklēšanas fiksēšanas veida un tādējādi nedublējot informāciju.
Likuma grozījumi pilnveido arī kriminālprocesa reģistru un tā izmantošanas iespējas.
