Kopā tie veido 70 % no visa jūras piedrazojuma. Jaunie, samērīgie noteikumi ir speciāli izstrādāti tā, lai rezultāts būtu optimāls. Proti, uz dažādiem priekšmetiem attieksies atšķirīgi noteikumi. Tirgū tiks aizliegti tādi vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kam par pieņemamu cenu ir viegli pieejami aizstājēji. Savukārt attiecībā uz izstrādājumiem, ko aizstāt nav tik vienkārši, paredzēts panākt, ka dalībvalstīs tos lietos mazāk; ražotājiem — prasības attiecībā uz dizainu un marķējumu un pienākumi attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un aizvākšanu. Jauno noteikumu kopums Eiropu šai svarīgajā jautājumā izvirzīs priekšgājējos.
Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, kas atbild par ilgtspējīgu attīstību, atzina: “Šī Komisija apsolīja daudz pievērsties lielajiem jautājumiem un pārējos atstāt dalībvalstu ziņā. Plastmasas atkritumi neapšaubāmi pieder pie lielajiem jautājumiem, un eiropiešiem kopīgi jārīkojas, lai šo jautājumu atrisinātu, jo plastmasas atkritumi nokļūst gaisā, ko elpojam, pārtikā, ko ēdam, lauksaimniecības zemē, jūrās un okeānos. Šodien iesniegtie priekšlikumi, ieviešot veselu virkni pasākumu, pakāpeniski samazinās vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apjomu veikalu plauktos. Dažus no tiem mēs aizliegsim un aizstāsim ar videi draudzīgākiem priekšmetiem, gādājot, lai iedzīvotāji joprojām varētu lietot iecienītās preces.”
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, kas atbild par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju, piebilda: "Plastmasa var būt fantastisks materiāls, taču mums tā jāizmanto atbildīgāk. Lietot vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nav nedz ekonomiski, nedz vides ziņā saprātīgi; šodien izteiktie priekšlikumi palīdzēs uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz ilgtspējīgākām alternatīvām. Eiropai šī ir iespēja rādīt piemēru un radīt izstrādājumus, pēc kuriem pasaulē būs pieprasījums vēl desmitiem gadu, tādējādi mūsu dārgos un ierobežotos resursus izmantojot augstākas ekonomiskās vērtības radīšanai. Jaunais plastmasas pudeļu savākšanas mērķrādītājs palīdzēs arī radīt plaukstošai plastmasas pārstrādes rūpniecībai vajadzīgo apjomu.”
Visā pasaulē plastmasas atkritumi veido 85 % no jūru piedrazojuma. Plastmasa cilvēkiem nonāk pat plaušās un uz vakariņu galda, turklāt gaisā, ūdenī un pārtikā esošās mikroplastmasas ietekme uz veselību nav zināma. Atrisināt plastmasas atkritumu problēmu ir obligāts pienākums, kas var pavērt jaunas iespējas inovācijai, konkurētspējai un jaunu darba vietu izveidei.
Paaugstināsies uzņēmumu konkurētspēja: izmantojot visam ES tirgum noteiktos vienotos noteikumus, Eiropas uzņēmumi varēs izmantot šā tirgus mēroga priekšrocības un labāk konkurēt plaukstošajā globālajā ilgtspējīgu ražojumu tirgū. Izveidojot atkalizmantošanas sistēmas (piem., depozīta atmaksas shēmas), uzņēmumi var sev nodrošināt stabilu apgādi ar kvalitatīvu materiālu. Citos gadījumos stimuls meklēt ilgtspējīgākus risinājumus uzņēmumiem var radīt tehnoloģiskas priekšrocības globālajā konkurencē.
Dažādiem ražojumiem atšķirīgi noteikumi
Pēc 2015. gadā ieviestajiem noteikumiem par plastmasas maisiņiem 72 % eiropiešu atzina, ka to izmantošanu ir samazinājuši (Eirobarometrs). Tagad ES pievēršas desmit veidu vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un zvejas rīkiem, kas Eiropā kopā veido 70 % no jūras piedrazojuma. Jaunie noteikumi:
- attiecībā uz dažiem izstrādājumiem noteiks aizliegumu. Tirgū tiks aizliegti tādi vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kam par pieņemamu cenu ir viegli pieejami aizstājēji. Aizliegti tiks no emstrongplastmasasstrongem darināti strongemvates kociņi, ēdamrīki, šķīvji, salmiņi, maisāmkociņi un balonu kātiņiemstrong; tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.
- ieviesīs patēriņa samazināšanas mērķrādītājus. Dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pārtikas taras un dzēriena glāžu un krūžu izmantojums. Valstis to varēs izdarīt, noteicot nacionālus samazinājuma mērķrādītājus, pārdošanas vietās darot pieejamus alternatīvus izstrādājumus vai gādājot, ka vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas.
- noteiks pienākumus ražotājiem. Ražotāji palīdzēs segt ne vien atkritumu apsaimniekošanas un aizvākšanas, bet arī informētības veicināšanas pasākumu izmaksas attiecībā uz pārtikas taru, paciņām un ietinumiem (piem., tādām kā čipsiem un saldumiem izmantotie), dzērienu taru, krūzēm un glāzēm, tabakas izstrādājumiem ar filtru (piem., cigarešu izsmēķi), mitrajām salvetēm, baloniem un vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem. Ražotāji tiks arī stimulēti šiem izstrādājumiem radīt mazāk piesārņojošus aizstājējus.
- izvirzīs savākšanas mērķrādītājus. Dalībvalstīm būs pienākums līdz 2025. gadam savākt 90 % vienreizlietojamo plastmasas dzērienu pudeļu, piemēram, izmantojot depozīta atmaksas shēmas.
- noteiks marķēšanas prasības. Būs prasīts, lai dažiem izstrādājumiem būtu nepārprotams standartmarķējums, uz kura norādīts, kādā veidā no atkritumiem būtu jāatbrīvojas, kāda veida negatīvas vides sekas šādi izstrādājumi rada, un tas, vai tie satur plastmasu. Tas attieksies uz higiēniskajām paketēm, mitrajām salvetēm un gaisa baloniem.
- pieprasīs informētības vairošanas pasākumus. Dalībvalstīm būs pienākums panākt, lai patērētāji labāk izprot, kādas negatīvas sekas rada vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas un kādas atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumi šajā sakarā pieejami.
Attiecībā uz strongzvejas rīkiemstrong, kas veido 27 % no visa pludmales piedrazojuma, Komisijas mērķis ir līdzšinējo rīcībpolitisko regulējumu papildināt ar ražotāja atbildības shēmām, kuras attiecas uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Plastmasas zvejas rīku ražotājiem būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu no ostu atkritumu uzņemšanas iekārtām, to transportēšanu un apstrādi saistītās izmaksas. Ražotāji segs arī informēšanas pasākumu izmaksas. Detalizētu informāciju par jaunajiem noteikumiem attiecībā uz zvejas rīkiem skatīt šeit.
Nākamie soļi
Komisijas priekšlikumi tagad tiks nosūtīti pieņemšanai uz Eiropas Parlamentu un Padomi. Komisija aicina pārējās iestādes izskatīt šo lietu prioritārā kārtā un jūtamus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem sagādāt jau pirms 2019. gada maija vēlēšanām.
5. jūnijā atzīmējot Pasaules vides dienu, Komisija arī ES mērogā aizsāks izpratnes veidošanas kampaņu, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta patērētāju izvēles iespējām un indivīdu lomai plastmasas piesārņojuma un jūras piedrazojuma apkarošanā.
Protams, vēršanās pret Eiropas Savienības radīto jūras piedrazojumu ir tikai viena daļa lielajā pasaules mozaīkā. Taču, uzņemdamās iniciatīvu, Eiropas Savienība iegūs spēcīgas pozīcijas, no kurām tai ar G7 un G20 sanāksmju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas starpniecību pavērsies iespēja virzīt pārmaiņas pasaules mērogā.
Priekšvēsture
Šāsdienas iniciatīva pilda gan Eiropas Parlamenta un Padomes, gan arī iedzīvotāju un ieinteresēto personu atzinīgi vērtēto apņemšanos, kas pausta jau aEiropas Plastmasas stratēģijāa: pret izšķērdīgo un kaitīgo plastmasas drazu vērsties ar tiesību aktiem. Ierosinātie pasākumi Eiropā veicinās pāreju uz aprites ekonomiku, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, ES klimatsaistību izpildi un rūpniecības politikas mērķu sasniegšanu.
Šāsdienas direktīva balstās uz tādiem spēkā esošiem noteikumiem kā Jūras stratēģijas pamatdirektīva un atkritumu direktīvas, kā arī papildina Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu direktīvā paredzētos pasākumus, citus pret jūras piesārņošanu vērstus pasākumus un ierosinātos ierobežojumu attiecībā uz mikroplastmasu un oksonoārdāmu plastmasu. Direktīvas pieeja ir līdzīga sekmīgajai 2015. gada Plastmasas iepirkumu maisiņu direktīvai, kura tika uztverta pozitīvi un strauji mainīja patērētāju izturēšanos.
Ierosinātā direktīva nesīs gan vidiskus, gan ekonomiskus ieguvumus. Jaunie pasākumi, piemēram:
- novērsīs 3,4 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta emisiju;
- novērsīs kaitējumu videi, kura izmaksu apjoms līdz 2030. gadam būtu jau 22 miljardi eiro;
- saskaņā ar prognozēm patērētājiem ietaupīs 6,5 miljardus eiro.
Papildinot jaunās mērķvērtības, kas šomēnes pieņemtas attiecībā uz atkritumiem, jaunie noteikumi ES uzņēmumiem dos skaidrību, juridisko noteiktību un apjomradītus ietaupījumus un tādējādi arī iespēju jaunos tirgos būt par inovatīvu daudzkārt lietojamu alternatīvu izstrādājumu, jaunu materiālu un labāk projektētu ražojumu iniciatoru.
Kā prasa labāka regulējuma noteikumi, šā priekšlikuma sagatavošanai tika īstenota apspriešanās ar ieinteresētajām personām un atklāta sabiedriska apspriešana, kā arī rūpīga ietekmes novērtēšana. Sabiedriskajā apspriešanā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim 95 % respondentu piekrita, ka nepieciešama steidzama rīcība, turklāt 79 5 uzskatīja, ka rezultatīva būs tikai ES līmeņa rīcība. Arī 70 % ražotāju un 80 % zīmolu atbildēja, ka steidzami jārīkojas. 72 % ir samazinājuši plastmasas maisiņu izmantojumu, un 38 % to izdarījuši pēdējā gada laikā.
