Latvijas ekonomika pašlaik ir iegājusi straujākas izaugsmes posmā, kad izaugsme pagājušajā gadā būtiski paātrinājās, sasniedzot 4,5%. Tas ir ievērojami straujāk, nekā ekonomika auga laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidēji tikai par 2,4% gadā.
Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā pamatā nodrošināja augošais ārējais pieprasījums un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai, turklāt arī privātais patēriņš pērn bija samērā spēcīgs. Straujākas izaugsmes periods turpināsies arī nākamajos gados, kad, pēc Finanšu ministrijas (FM) jaunākajām prognozēm, reālā IKP pieaugums 2018. gadā veidos 4,0%, bet 2019. – 2021 .gadā būs vidēji 3,1% līmenī. Spēcīgu pasaules ekonomikas izaugsmi 2018. gadam prognozē arī visas vadošās starptautiskās organizācijas.
Atbilstoši FM novērtējumam 2018. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,9% no IKP apmērā, līdz ar to atbilstoši pašreizējām prognozēm tiek ievērots valsts budžeta likumā noteiktais pieļaujamais deficīts, kas ir 1,0% no IKP. Savukārt saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā nedrīkst pārsniegt 0,9% no IKP un 2020. un 2021. gadā 0,4% no IKP.
Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2019. un 2020.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2021. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2019. un 2020. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,15% un -0,12% no IKP apmērā, turpretī 2021. gadā – nedaudz pozitīva fiskālā telpa 0,01% no IKP apmērā.
Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumu un Ietvara likumu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šī gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumu un Ietvara likumu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana.
Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku un katru gadu aprīlī tiek iesniegta Eiropas Komisijai (EK). Stabilitātes programmā ir sniegts izklāsts par ekonomikas attīstību iepriekšējā un tekošajā gadā un sniegta prognoze par ekonomikas attīstību turpmākajos trīs gados. Uz ekonomikas attīstības prognožu pamata tiek izstrādāts fiskālās attīstības scenārijs, kas nosaka pieļaujamo budžeta deficītu, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstību turpmākajiem trīs gadiem.
Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.
