PKC Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne pamato izmaiņas: "Valdības lēmums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībai jāapzinās izvirzāmie kapitāla atdeves mērķi, kā arī pētniecības un attīstības nozīme ilgtspējīgai attīstībai, tādēļ šādi plāni jāatspoguļo arī vidēja termiņa darbības stratēģijā. Ņemot vērā plānoto ieguldījumu apjomu un ietekmi, stratēģija jāpapildina gan ar attiecīgiem nefinanšu mērķiem, gan informāciju par pētniecības un attīstības projektu termiņiem, iespējamiem riskiem vai zaudējumiem un salīdzinošiem datiem par šāda veida investīcijām citos nozares uzņēmumos (vietējos vai ārvalstu)."
Atbilstoši Ministru kabineta sēdē lemtajam, PKC papildinās esošās vadlīnijas par valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi ar informatīvajā ziņojumā minētās metodikas izmantošanas pieeju un tās skaidrojumiem kapitāla atdeves mērķu noteikšanai, kā arī nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām iekļaut stratēģijās skaidrojumu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, plānojot ieguldījumu apjomus, kā arī nosakot nefinanšu mērķus.
PKC ieteiktā metodika kapitāla atdeves mērķu noteikšanai balstās uz tirgus, nozares un konkurējošo uzņēmumu pieejamo informāciju un datiem, kas līdz šim nav bijuši pietiekami izmantoti. Tas nozīmē, ka valsts kapitālsabiedrībām būs jāizmanto salīdzinošo uzņēmumu darbības rezultāti savu mērķu noteikšanā vai jāizskaidro savu mērķu noteikšanas pamati – ja valsts kapitālsabiedrības pašu kapitāla atdeves mērķi nebūs salīdzināmi ar citiem uzņēmumiem. Līdz ar vadlīniju papildinājumiem valsts kapitālsabiedrības, iespēju un lietderības robežās, tiks aicinātas identificēt rentablas un nerentablas aktivitātes, kā arī noteikt nerentablo aktivitāšu ietekmi uz pašu kapitāla atdevi. Lielāks uzsvars tiks likts arī uz nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām skaidrot valsts noteikto nefinanšu mērķu ietekmi uz finanšu mērķiem.
No 2015. gada 1. jūnija PKC pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus, kas noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tādējādi turpinot jau 2012. gadā aizsākto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu.
