Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atklājot konferenci uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir spēt formulēt kopīgu izpratni par to, kādu Latviju vēlamies redzēt pēc 25 gadiem, un kā to panākt apstākļos, kad globālā vide ir nestabila.
“Latvijas sabiedrība, uzņēmēji, zinātnieki, kultūras un izglītības jomas pārstāvji, politikas veidotāji – mēs katrs skatāmies nākotnē ar savām cerībām un gaidām, un arī – katrs ar savu sapratni par izaicinājumiem. Un demokrātiskas valsts uzdevums ir ne tikai uzklausīt sabiedrības gaidas, bet nostiprināt tās ilgtermiņa politikas ietvarā. Un tieši tādēļ šodien mēs runājam par nākotni, nevis kā lineāru laika nogriezni, bet kā savstarpēji saistītu jomu kopumu,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Viņa atgādināja, ka šī nav pirmā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija – “Latvija 2030” tika apstiprināta 2010. gadā, laikā, kas tobrīd šķita cerību un globālas atvērtības piepildīts. “Daudz kas ir mainījies: pasauli ir satricinājuši ģeopolitiski notikumi, piegāžu ķēžu pārbīdes, migrācijas krīzes un kara atgriešanās Eiropā. Tomēr vairāku stratēģisko mērķu izpilde ir redzami sekmējusies, tostarp panākts būtisks IKP kāpums, latviešu valodas pozīciju stiprināšana, enerģētiskās neatkarības un pārvaldes elastības un ātruma pieaugums. Tas iezīmē spēju ne tikai uzrakstīt dokumentus, bet arī stratēģiski rīkoties,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Z.Kalniņa-Lukaševica kritiski vērtēja nepietiekamos ieguldījumus zinātnē, pētniecībā un inovācijās, kas joprojām ir Latvijas attīstības vājā puse. Tika izcelta demogrāfija kā būtiskākais ilgtermiņa izaicinājums, uzsverot nepieciešamību balstīt politiku datos, nevis ilūzijās – pretējā gadījumā stratēģiski lēmumi tiekot kavēti, radot ilgtermiņa riskus valsts izaugsmei.
“Latvija ir mūsu atbildība – ikviena individuāla atbildība un visu mūsu kopīga atbildība. Ja vēlamies gudru, drošu un labklājīgu Latviju 2050.gadā, mums stratēģija jābalsta zināšanās, un jāapzinās, ka tieši cilvēkkapitāls ir Latvijas lielākā vērtība,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica, aicinot uz drosmīgām diskusijām, kritisku domāšanu un atvērtību pārmaiņām, lai kopīgi izveidotu nākotnes Latviju, kurā vēlēsies dzīvot un augt nākamās paaudzes.
Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre pateicās Latvijas Universitātes (LU) un ekspertu komandai par lielo darbu, kas ieguldīts un kas vēl priekšā, paužot cerību uz turpmāku sadarbību.
Konferencē parlamentā tiek prezentēti LU projekta “Valsts attīstības vīzija 2050: sabiedrības gaidas un attīstības scenāriji” rezultāti, kā arī spriests par nākotnes politikas izvēlēm un uzklausīti ekspertu ieteikumi. Konferenci rīko parlaments sadarbībā ar LU un Valsts kanceleju.
LU pēc Valsts kancelejas pasūtījuma ir izstrādājusi stratēģisko ietvaru Latvijas attīstībai līdz 2050.gadam. Galvenās pētījuma atziņas ir, ka Latvijai nepieciešama noturīga, inovatīva un uz cilvēku centrēta attīstības pieeja. Stratēģijas pamatā ir izglītība, drošība, labklājība un saliedēta sabiedrība. Līdz 2050.gadam sagaidāmi būtiski ģeopolitiskie un demogrāfiskie riski, tāpēc valstij jāstiprina suverenitāte, pārvaldības efektivitāte un tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi gudras, digitāli attīstītas un noturīgas pārvaldības jomā, norāda LU.
