Izmaiņas normatīvajos aktos ir nepieciešamas, lai pilnveidotu sertifikācijas kārtību zobārstniecības studentiem no ārvalstīm. Pašlaik izveidojusies situācija, ka sertifikāta iegūšanas procesā ārvalstu studenti, kuri studiju programmu ir apguvuši angļu valodā un neplāno strādāt Latvijā, nevar saņemt sertifikātu, ja nav iesniegts apliecinājums valsts valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Normatīvo aktu grozījumi paredz svītrot prasību, ka pirmreizējās sertifikācijas procesā ir nepieciešams apliecināt valsts valodas zināšanas. Tādējādi Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti absolvējušās ārvalstu ārstniecības personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1 līmenī), varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmai.
Vienlaikus, lai saglabātu valsts valodas zināšanu prasību ārstniecības personām, kas savu profesionālo karjeru veido Latvijā, tiek noteikta prasība uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību resertifikācijas procesā gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Paredzēts, ka reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par reģistrētu ārstniecības iestādi, kā arī iesniedzot informāciju par ārstniecības iestādē nodarbinātajām ārstniecības personām, papildus ārstniecības personu sarakstam būs jānorāda arī informācija par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvusi persona, kura vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikas reglamentētajā profesijā un kurai ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija ir atzīta Latvijā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" pirmreizēji reģistrējoties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iesniedz dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanas apjomā.
Grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, nosakot, ka īslaicīgo pakalpojumu sniegšanas laikā gadījumos, kad ārstniecības persona ir pieaicināta konkrētu pacientu ārstniecībā un ir saņemta iepriekšēja pacientu piekrišana tulka līdzdalībai ārstniecībā, ārstniecības persona var neiesniegt apliecinājumu par valsts valodas zināšanām.
*Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 170 "Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru", Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 827 "Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā", "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 168 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā"
