Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir rūpēties par ilgtermiņa stabilitāti, veidojot pamatus turīgai valsts nākotnei. Tas nav iespējams bez labi izglītotas, globāli konkurētspējīgas jaunās paaudzes. Tādēļ Latvijas Banka savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci šoreiz velta izglītības tematikai.
Kā panākt izcilību vidusskolās, ņemot vērā mūsu ierobežotās finanses? Kas šobrīd kavē augstskolu attīstību? Kā gudri izmantot pieejamos līdzekļus, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu?
Latvijas Bankas konference pulcēs nozares līderus, ekspertus un iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu - kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē.
Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejas daļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību.
Izglītībai atvēlētā nauda Latvijā nav maza, bet tā varētu tikt izlietota daudz efektīvāk, tā, lai skolēnu mācību sasniegumu reitingos Latvijas vārds atrastos daudz augstākās pozīcijās, nekā pašlaik. Tas nozīmē, ka ir nozīmīgi jāpārskata Latvijas izglītības sistēma, lai tā radītu, ne tikai zinošu, bet arī domājošu jaunieti, ko ir izglītojis pieklājīgi atalgots un par savu profesiju lepns skolotājs.
Konferenci "Izglītība: no viduvējības uz izcilību" atklās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar ievadreferātu uzstāsies Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tālāk darbs notiks divās paneļdiskusijās, kurās tiks diskutēts par vispārējo un par augstāko izglītību.
Abu paneļdiskusiju moderators būs Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, un tās ievadīs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācijas.
Vispārējās izglītības paneļdiskusijas laikā tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: kā panākt izcilību vidusskolu absolventu zināšanās vienlaikus ar lietderīgu naudas izlietojumu skolu sistēmā; kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?
Diskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas vadības pārstāvis; skolu tīkla pētījuma autors, ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs, Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa, Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, Smiltenes domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Minhenes Tehniskās universitātes students Valters Strods.
Augstākās izglītības paneļdiskusijā tiks spriests, kā augstākās izglītības kvantitāti pārvērst kvalitātē; kā nodrošināt pietiekamu augstas kvalifikācijas mācībspēku skaitu; kurām mācību programmām veltāma īpaša uzmanība; kas kavē spēcīgu augstskolu veidošanos; kā no procesa vērotājiem kļūt par tā virzītājiem un mainīt spēles noteikumus, aizstājot moskviču ar mersedesu?
Paneļdiskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa; Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš; Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis; AS "HansaMatrix" vadītājs Ilmārs Osmanis, Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.
Konference notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Mūkusalas ielā 3, Rīgā; atklāšana 27. septembrī plkst. 9.
Detalizēta informācija par konferenci, kā arī tās tiešraidē būs interneta vietnē www.makroekonomika.lv.
