Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka tā ir ne tikai Latvijas, Vācijas un daudzu citu Eiropas valstu traģēdija, bet arī visas cilvēces un pasaules traģēdija.
Holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. Mēs par to stingri iestājamies gan pašu mājās, gan starptautiski, sacīja I.Mūrniece.
Tāpat dzīva būs piemiņa par ebreju glābējiem, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, norādot, ka šāda liecība ir arī topošajā filmā par Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem Latvijā vācu okupācijas laikā. Šī nozīmīgā kinoliecība būs daļa no mūsu valsts simtgades programmas.
I.Mūrniece uzsvēra, ka mūsu augstākā atbildība ir nepieļaut karus, vardarbību un masveida slepkavību atkārtošanos. Tas ir būtiski laikā, kad Eiropā saskaramies ar grūtībām un izaicinājumiem. Ikvienam jānostājas pret naida un vardarbības kurināšanu starp tautām, reliģijām un cilvēku grupām.
4.jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Piemiņas brīdis holokausta upuriem šodien notika pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā.
1941.gada 4.jūlijā pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi galvaspilsētas ebreju dievnami. Otrā pasaules kara laikā uz Latvijas zemes savas tautības dēļ tika iznīcināti neskaitāmi cilvēki, un gandrīz 70 tūkstoši no tiem bija ebreji.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157685849948385
