Psihologa darbībai un jo īpaši sniegtajiem atzinumiem (vērtējumiem) ir būtiska ietekme personu tiesību realizēšanā un aizsardzībā, jo īpaši, bērnu tiesību aizsardzībā, kriminālprocesā, veselības aizsardzībā, kā arī citās jomās, tomēr šo atzinumu un to sagatavošanas priekšdarbu kvalitāte ne vienmēr ir bijusi apmierinoša, bet no psihologa slēdziena ļoti bieži ir atkarīgi cilvēku turpmākie likteņi.
Likuma tapšanas priekšvēsture ir gara, vairāku Saeimas sasaukumu darbības laikā bijuši vairāki mēģinājumi izstrādāt šīs jomas tiesisko regulējumu likuma līmenī, tai skaitā pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā jau 2011. gadā. Taču, ņemot vērā, ka psihologu organizācijām ilgstoši nebija izdevies panākt kopīgu izpratni par nozares darbības regulējuma mērķiem, Saeima pārtrauca darbu pie šī likumprojekta un 2012. gada 31. maijā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt jaunu likumprojektu.
Līdz ar Ministru prezidenta uzdevumu, 2013. gada pavasarī darbu pie psihologu profesionālās darbības regulējuma sakārtošanas uzsāka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), šim nolūkam izveidojot valsts institūciju ekspertu darba grupu sadarbībā ar psihologu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Darba grupa izvērtēja esošo situāciju psihologu profesionālās darbības nozarē un sagatavoja ziņojumu Ministru kabinetam, ietverot rekomendācijas par nepieciešamo turpmāko rīcību un iespējamiem risinājumiem profesionālās darbības regulācijai. Valdība, skatot šo ziņojumu, uzdeva likumprojekta izstrādi PKC, un, turpinot darbu, 2014. gada 15. jūlijā PKC sagatavotais likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un atbalstīts iesniegšanai Saeimā tā tālākai virzībai.
Saeimas pieņemtais Psihologu likums definē psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka patstāvīgi to var veikt tikai sertificēts psihologs. Lai iegūtu tiesības pretendēt uz psihologa sertifikātu, pēc atbilstošās izglītības iegūšanas personai būs sākotnēji noteiktu laiku jāstrādā psihologa-pārrauga (supervisor – angļu val.) pārraudzībā. Lai nodrošinātu atbilstošu kvalifikāciju, darbā ar dažādiem jautājumiem, paredzēta psihologu specializācija sešās darbības jomās – izglītībā un skolu psiholoģijā, darba un organizāciju psiholoģijā, klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un militārajā psiholoģijā.
Līdz šim praktizējošiem psihologiem ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi tiek noteikts divu gadu pārejas periods, sākot no 2018. gada 1. janvāra, līdz ar to sertifikāta saņemšana būs obligāta no 2020. gada. Vienlaikus, praktizējošiem psihologiem ir iespēja gada laikā no likuma spēkā stāšanās, pievienojot izglītību un darba pieredzi apliecinošus dokumentus, vērsties ar iesniegumu Psihologu sertifikācijas padomē, lai saņemtu psihologa sertifikātu bez sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas.
Savukārt psihologi, kuru izglītības līmenis un darba pieredze būs zemāki nekā noteikts likumā, līdz 2022. gadam varēs praktizēt psihologa-pārrauga pārraudzībā, lai pārejas periodā iegūtu papildus nepieciešamo izglītību un pēc tās iegūšanas varētu pretendēt uz psihologa sertifikātu. Visos gadījumos personām, kas veic psihologa profesionālo darbību, būs jāreģistrējas psihologu reģistrā. Informācija par visiem Latvijā praktizējošiem psihologiem tiks apkopota vienotā valsts informācijas sistēmā – psihologu reģistrā, lai nodrošinātu psihologu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.
Psihologu profesionālās darbības izvērtēšanai un uzraudzībai veidos īpašu padomi, kurā būs valsts institūciju un divu psihologu profesionālo organizāciju pārstāvji. Savukārt psihologu sertifikāciju veiks šim nolūkam izveidotas komisijas. Psihologa sertifikāts būs jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem.
Likums un tā ieviešana nodrošinās psihologu profesionālās darbības pakalpojumu kvalitāti un tās kontroli, kā arī pakalpojuma saņēmēju interešu aizsardzību – klientu un pasūtītāju tiesības saņemt kvalitatīvus psihologa pakalpojumus un informāciju par tiem, kā arī iespēju psihologa klientam būt pārliecinātam par psihologam uzticēto ziņu neizpaušanu un aizsardzību.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs
