„Mediji, kas veido Latvijas informatīvo telpu, ir svarīgs valsts drošības jautājums. Tas ir jo īpaši būtiski, ņemot vērā mūsdienu ģeopolitisko situāciju, tādēļ mums aktīvi jārūpējas par to, lai nodrošinātu efektīvu masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēmu," iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.
Arī pagājušā gada nogalē Saeimā apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā kā viena no prioritātēm noteikta Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana. Kā akcentēja R.Jansons, plānotie grozījumi nepieciešami, lai NEPLP spētu pilnvērtīgi pildīt tai noteiktos mērķus un funkcijas.
NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska šonedēļ Cilvēktiesību komisijas sēdē pauda padomes atbalstu plānotajiem grozījumiem, uzsverot, ka padomes locekļiem nākas strādāt ar daudziem jautājumiem, kur nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka arī to, ka par NEPLP locekļa amata kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija.
Tā kā četriem no pieciem padomes locekļiem nākamā gada sākumā beigsies pilnvaru termiņš, Saeimai būs jālemj par jaunu NEPLP locekļu apstiprināšanu, tādēļ svarīgi pēc iespējas ātrāk pieņemt grozījumus, lai amata kandidāti varētu rēķināties ar jauno normu, iepriekš uzsvēra komisijas deputāti, rosinot likumprojektam noteikt steidzamību.
Lai grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā stātos spēkā, tie otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāizskata Saeimā.
Saeimas Preses dienests
