Grozījumu autori norāda, ka likumprojekts izstrādāts ar mērķi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos.
Likumprojekts paredz, ka pētniecības un attīstības izmaksas nedrīkstēs pārsniegt trīs procentus no izmaksām, kas veido tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos. Izmaksas būs iekļaujamas tarifā pēc pētniecības pabeigšanas, ievērojot, ka tās nodrošina apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu poligonos. Valdībai būs jānosaka pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības, kā arī pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtība. Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā nodrošina pētījumu rezultātu publiskošanu.
Patlaban tarifu par atkritumu uzglabāšanu poligonos veido izmaksas, kas saistītas ar poligona ierīkošanu, ekspluatāciju, slēgšanu, rekultivāciju, atkritumu sagatavošanu apglabāšanai, sabiedrības izglītošanas pasākumiem, kā arī apsaimniekotāja finansiālo vai citu līdzvērtīgu nodrošinājumu. Tāpat tajā ietilpst izmaksas, kas saistītas ar slēgta atkritumu poligona monitoringu un uzturēšanu vismaz 30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas, kā arī izmaksas par bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu.
Līdz ar izmaiņām atkritumu poligona apsaimniekotājam turpmāk tarifā būs jāsamazina iekļautās izmaksas par ieņēmumu daļu, kuru tas gūst kā starpību starp maksājumu par dabas resursu nodokli, ko samaksā apsaimniekotājs par atkritumu daudzumu, un valsts budžetā samaksāto dabas resursu nodokli par sadzīves atkritumu apglabāšanu. Tāpat poligona apsaimniekotājam pieņemto un apglabāto sadzīves atkrituma masa būs jānosaka tonnās. Par poligonā apglabāto atkritumu masu apsaimniekotājam jāinformē pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.
Tāpat valdībai jānosaka kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem, paredz likumprojekts.
Saeimas Preses dienests
