Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pateicās Francijai par līdzšinējo atbalstu un
sadarbību divpusējā un
Puses apmainījās viedokļiem par starptautiskajām aktualitātēm, tai skaitā par transatlantiskajām attiecībām ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā un ES nākotni, globālo drošības situāciju, kā arī attiecībām ar Krieviju. Francijas ministrs uzsvēra, ka ES valstu solidaritāte un vienotība šodien starptautiskajā situācijā ir būtiska un neaizvietojama.
Abas amatpersonas atzinīgi novērtēja Francijas līdzšinējo ieguldījumu Baltijas valstu reģiona drošības stiprināšanā, kas izpaužas kā atbalsts NATO paplašinātajai klātbūtnei austrumu flangā, NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā un Francijas dalība NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā.
Pārrunājot divpusējo attiecību jautājumus, abas amatpersonas atzina
līdzšinējo veiksmīgo valstu sadarbību un bija vienisprātis, ka jāattīsta vēl
neizmantotais potenciāls.
Abas amatpersonas arī pārrunāja sadarbību ekonomikas jomā un akcentēja nepieciešamību ciešākai sadarbībai investīciju jomā.
Tāpat E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par Latvijas organizēto visu trīs Baltijas valstu mākslas izstādi "Simbolisma laikmets Baltijā", kas notiks 2018. gadā Parīzē. "Šī izstāde būs iespēja plaši un redzami apliecināt Francijas īpašo lomu Latvijas un visu Baltijas valstu kultūrā," nobeigumā pauda ministrs.
Savukārt uzrunājot Francijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrijā organizētajā konferencē klātesošos par godu Baltijas valstu un Francijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienai, Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka mēs šodien varam svinēt 25 gadu jubileju, jo, pateicoties zināmai vīzijai par Eiropas tālāku attīstību, pirms 95 gadiem Sabiedroto konferences prezidents, tā laika Francijas premjerministrs un ārlietu ministrs Aristīds Briāns (Aristide Briand), Parīzē parakstīja notu par jaunās Latvijas valsts de iure atzīšanu, un tas pavēra iespēju izveidot diplomātiskās attiecības.
"Un atkal mums kopā ir jāatbild uz jautājumu, kā veidot Eiropas nākotni un kādi lēmumi mums ir jāpieņem. Mūsu interesēs ir, lai arī turpmāk Eiropas Savienība ir galvenais Eiropas valstu sadarbības ietvars, kas nodrošina pamatu Eiropas Savienības un dalībvalstu drošībai, rada priekšnoteikumus Eiropas Savienībai un dalībvalstu izaugsmei un labklājībai. Neskatoties uz panākumiem integrācijā, iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienībai mazinās. Neskaitāmi izaicinājumi, kas krājušies gadiem ilgi, ar "sniega bumbas" efektu rezultējušies Lielbritānijas negatīvajā balsojumā par izstāšanos no Eiropas Savienības. Šobrīd galvenais uzsvars ir jāliek uz pasākumiem un idejām, kas atjauno sabiedrības atbalstu un pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienībai, veicina ES drošību, kā arī sociālekonomisko attīstību un globālo konkurētspēju. Viens no augošā eiroskepticisma iemesliem ir tieši tas, ka nepildām paši savus solījumus. Tādēļ šis ir brīdis, kad jākoncentrējas uz jautājumiem, kuri vieno, nevis šķeļ," uzrunā sacīja E. Rinkēvičs.
Informācijai:
2016. gada 30. augustā apritēja 25 gadi kopš Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Savukārt pirms 95 gadiem – 1921. gada 26. janvārī – Francija atzina Latviju de iure
Komunikācijas grupa
