Šodien mēs svinam brīvības un neatkarības svētkus mūsu Latvijā. Šajā dienā pirms 25 gadiem Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Ar šo likumu mēs atjaunojām 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas valstisko neatkarību.
21. augusts mums atgādina par brīvības un savas valsts vērtību. Tieši šajā dienā piepildījās vairāk nekā pusgadsimtu ilgie mūsu tautas centieni atgūt savu valsti un brīvību. Šie centieni aizsākās brīdī, kad zaudējām savu neatkarību. Ticība neatkarīgai Latvijai iedvesmoja gan pretošanās kustības Latvijā, gan arī mūsu tautiešus trimdā, kuru balss nepārtraukti atgādināja par izdarītajiem noziegumiem pret mūsu valsti un tautu.
Ilgais Latvijas tautas sapnis, ka kādreiz atkal Latvija būs neatkarīga demokrātiska republika, kuras suverēnā valsts vara piederēs Latvijas tautai, pirms 25 gadiem kļuva par realitāti. Kopš tā brīža mēs paši atkal lemjam savu un savu bērnu nākotni.
Augstākās padomes deputāti!
Kopš izšķirošajiem balsojumiem par Latvijas valsti ir apritējis jau ceturtdaļgadsimts. Šodien mēs dzīvojam valstī, kuru jūs atjaunojāt, izpildot Latvijas tautas gribu.
Šodien vēlos apliecināt: Latvija lepojas ar jums. Tauta jums uzticēja sapni par Latvijas valsti, un jūs nepievīlāt.
Mēs esam pateicīgi jums par atjaunoto Latvijas valsti! Paldies par drosmi un darbu Latvijas labumam!
Latvijas draugi!
Šodien mūsu tauta savus svētkus nesvin viena. Arī ceļā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu mēs nebijām vieni.
Neatkarības atjaunošanā mēs bijām cieši saistīti ar savām likteņa māsām Igauniju un Lietuvu. Roku rokā mēs stāvējām Baltijas ceļā no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, lai kopīgi atgādinātu par nodevīgo Molotova-Ribentropa paktu un atprasītu tiesības pašiem lemt savu likteni. Arī šodien katram no mums ir svarīgi just otra plecu, lai būtu vienoti mērķos un centienos sargāt savu brīvību un neatkarību.
Mūsu atgriešanos pasaules valstu saimē it īpaši sekmēja tuvākie kaimiņi Ziemeļvalstīs – Islande, Norvēģija, Somija, Dānija un Zviedrija. No sirds pateicos tā laika Islandes ārlietu ministram Jonam Baldvinam Hanibalsonam. Islandes uzdrošināšanās pirmajai jau 1991. gada 22. augustā atzīt Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu bija skaidrs apliecinājums, ka mūsu centieni atgūt neatkarību vainagojušies panākumiem. Tas deva grūdienu citām valstīm atzīt mūs. Tas ļāva ātrāk un sekmīgāk atgriezties starptautiskajā politikā.
Vairāk nekā 50 pasaules valstis 1940. gadā neatzina Latvijas okupāciju. Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests ārzemēs vienmēr ir pārstāvējis Latvijas valsti un aizstāvējis mūsu intereses. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas starptautiskā kopiena mūs ir atzinusi par to pašu valsti, kura proklamēta 1918. gada 18. novembrī.
Dāmas un kungi!
Mēs stāvam Latvijas simtgades priekšā. Tā ir iespēja pārdomāt, kādu Latviju mēs veidojam saviem bērniem un bērnu bērniem.
Katru dienu ar savām domām un darbiem esam ceļā uz savu ideālo Latviju. Svarīgi apzināties, ka viss ir mūsu pašu rokās. Mūsu Latvija ir tāda, kādu to veidojam. Nevienu citu nevaram vainot.
Mani ļoti uztrauc, ka nereti zaudējam ticību sev pašiem un Latvijai. Mūsdienu pasaulē mēs pārlieku bieži gribam noticēt ātriem un vienkāršiem risinājumiem. Ikdienas negatīvisms un pārspīlētā paškritika atņem mums spēku un vājina mūsu valsti. Tā mēs noliedzam sava darba augļus un nākotni.
Šajos gados esam smagi strādājuši un varam lepoties ar paveikto. Pirms 25 gadiem šķita neticami, ka varam būt Eiropas Savienībā un NATO. Šodien kopā ar citām šo organizāciju valstīm lemjam par Eiropas kopīgo nākotni un dodam savu artavu pasaules drošības veidošanā.
Latvija ir brīva, demokrātiska un neatkarīga. Mēs esam stipri un saliedēti. Savā valstī mēs varam justies droši.
Leposimies ar mūsu Latviju! Strādāsim kopīgi Latvijas labumam!
Lai Dievs svētī Latviju un Latvijas tautu!
