DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Elektronisko uzraudzību jāprot pietiekami plaši un efektīvi izmantot, lai gūtu pozitīvus rezultātus

Ilona Kronberga, Asociētā pētniece un viena no vadošajām speciālistēm Latvijā kriminālsodu politikas un sodu izpildes jomās, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Pārmaiņu vadības nodaļas konsultante:
Elektroniskā uzraudzība, kas Latvijā tika ieviesta jau no pērnā jūlija un ir piemērojama personām, kuras pirms termiņa atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ir instruments, ar ko var ļoti daudz izdarīt visā justīcijas sistēmā kopumā. Elektroniskā uzraudzība sniedz iespēju bijušajiem ieslodzītajiem pirms termiņa tikt atbrīvotiem un ātrāk uzsākt resocializāciju sabiedrībā, samazina recidīva līmeni valstī, kā arī ilgtermiņā sniedz iespēju ievērojami ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.

Ja elektroniskā uzraudzība ir veiksmīgi ieviesta tieslietu sistēmā, tad tā sniedz ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā. Protams, svarīgi ir skatīties ilgtermiņā, kā arī prast aprēķināt noziedzības izmaksas. Briti, piemēram, ir ļoti skaidri aprēķinājuši, cik viņiem izmaksā viens noziegums. Viņi ņem vērā to, ka noziedznieks, kurš ievietots cietumā, neiegūs izglītību, nestrādās, nemaksās valstij nodokļus. Ieslodzījuma vietā viņš tikai zaudēs savas spējas normāli strādāt, viņš pieradīs pie mākslīgi radītas vides, tiks desocializēts. Tas nozīmē, ka, ievietojot personu cietumā, mēs vispirms tērējam naudu, lai viņu desocializētu, bet pēc tam vēl vairāk naudas tērējam, lai viņu resocializētu. Tie visi ir zaudējumi valstij, un jāatzīst, ka, kā liecina citu valstu pieredze šajā jomā, noziedzība veido lielu robu valsts budžetā. Tā ir vai nu nauda, ko varēja neiztērēt, vai nauda, ko varēja nopelnīt. Tāpēc ir svarīgi rēķināt ne tikai to naudu, kuru mēs iztērējam, bet arī to, kuru mēs neieguvām, bet varējām iegūt.

Jāņem arī vērā, ka lielā mērā šāda uzraudzība aizstāj cilvēka darbu, kas vienmēr ir dārgāks nekā tehnoloģiju izmantošana, līdz ar to tas ir līdzekļu ietaupījums. Ja elektronisko uzraudzību mēs pielietotu arī daļēji slēgtajos cietumos, tad tas viennozīmīgi ļautu ietaupīt vēl vairāk cilvēkresursu. Mums pašreiz vienā maiņā cietumā strādā vidēji 40 cilvēku, katram no tiem ir jāmaksā algas, taču, ja Latvijā aktīvāk darbotos elektroniskā uzraudzība, tad kontrole un uzraudzība būtu vienkāršāka, un cilvēkus varētu novirzīt uz tām jomām, kur vairāk nepieciešami tieši cilvēkresursi. Mums jāprot pielietot šo elektroniskās uzraudzības sistēmu.

Uzskatu, ka elektroniskās uzraudzības sistēma tuvākajā laikā būtu arī jāpaplašina, šādu probācijas veidu piemērojot ne tikai pirms termiņa atbrīvotajām personām. Elektroniskā uzraudzība labi darbotos, piemēram, personām, kurām notiek tiesas process, kuras ir nosacīti notiesātas, kā arī personām, kuras sodu izcieš daļēji slēgtos cietumos. Mums ir jāpaņem maksimums no tā, ko mēs no šī rīka varam iegūt, lai gūtu pozitīvus rezultātus ilgtermiņā. 

Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

Plašāka informācija – http://www.probacija.lv/elektroniskauzraudziba.

Imants Mozers
VPD Sabiedrisko attiecību vadītājs

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU