Esošā situācija nekustamo īpašumu darījumu jomā ir nenormāla, ēnu ekonomikas dēļ tā rada milzīgus zaudējumus gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem, un par reformas nekavējošu nepieciešamību liecina virkne konkrētu kliedzošu skaitļu.
37% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar darījuma līguma summas samazināšanu – tā tika noskaidrots LZNP un SKDS pētījumā 2015. gadā. Turklāt vairāk nekā 7% no tiem paši ir samazinājuši darījuma summu, lai "ietaupītu" uz nodokļu rēķina. Aptuveni 10% gadījumu noslēgtie darījumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā, jaunā īpašnieka īpašumtiesības netiek nostiprinātas, un valsts nodeva netiek iekasēta vispār.
Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtu par aptuveni 50% augstāki, ja netiktu pieļauta nepatiesu cenu deklarēšana darījumos ar nekustamo īpašumu un ja gandrīz visi darījumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā – to parāda Dr. Vjačeslava Dombrovska un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) veiktais pētījums, analizējot, kādā mērā nekustamā īpašuma tirgus cenas atšķiras no oficiāli deklarētajām un kāda ir šo atšķirību ietekme uz budžeta ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodevas. Dr. Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka ir būtiski jāsamazina nekustamā īpašuma nodevas apmērs, lai samazinātu motivāciju nekustamo īpašumu darījumos deklarēt nepatiesas summas. Tāpat, viņaprāt, būtu jāievieš efektīva uzraudzība un "agrās brīdināšanas" sistēma par aizdomīgajiem nekustamo īpašumu darījumiem.
No LZNP piedāvātās reformas būtiski ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo tā ievieš ne tikai drošāku, ērtāku un vienkāršāku sistēmu nekustamo īpašumu pirkuma darījumos, bet arī zemākas kopējās procesa izmaksas, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un samazinot maksājumus pie notāra, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.
"Maldinošs ir pārmetums, ka šī reforma nāk par labu tikai lielos darījumos Rīgā. Izmaksas vairāk nekā par 40% varētu samazināt, piemēram, darījumā ar 50000 eiro vērtu īpašumu Liepājā vai vairāk nekā par 20%, piemēram, darījumā ar 7000 eiro vērtu īpašumu Gulbenē," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Savukārt notāru pieejamību nodrošina notāru skaita atbilstība valsts un sabiedrības vajadzībām, notāru biroju atrašanās visā valsts teritorijā, kā arī moderno tehnoloģiju lietošana. Tas ļauj piedāvāt ērtu pieraksta sistēmu, kā arī sniegt konsultācijas pa tālruni un pat dzīvesvietā, ja cilvēkam ir veselības problēmas, pārvietošanās ierobežojumi vai kādi citi šķēršļi notāra biroja apmeklējumam.
Ja darījums būs noslēgts notariālā formā, notārs ziņas zemesgrāmatai iesniegs digitāli un klientam nekur nebūs jādodas. Turklāt klienti var brīvi izvēlēties sev tuvāko vai tīkamāko notāru. Līdz ar to apgalvojums, ka reforma var veicināt papildu apgrūtinājumus ir nesaprotams. Tieši administratīvo šķēršļu samazinājums ir vēl viens būtisks ieguvums, īstenojot reformu, un tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī komersantiem, kam nekustamo īpašumu darījuma noslēgšanas un izpildes procesā 7 iestāžu vietā būs jāapmeklē vien 2 (NĪ aģents un notārs).
"Pretestība nekustamo īpašumu darījumu reformai atklāj nekustamo īpašumu tirgus ēnas puses. Piedāvātais risinājums ir ļoti caurspīdīgs Līdz ar tā ieviešanu ,iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, būtu gandrīz neiespējami, turklāt zvērināta notāra kā preventīvā tiesneša iesaiste nodrošinās gan mazāk informētās puses aizsardzību, gan garantēs ticamas un pārbaudītas ziņas valsts reģistriem. LZNP ir neizpratnē, kāpēc lietuvieši un igauņi var izmantot drošu, ērtu un efektīvu nekustamā īpašuma darījuma reģistrāciju, bet Latvijas iedzīvotāji nē," norāda LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Pilnīgi absurds ir apgalvojums, ka reformas dēļ valsts budžets kaut kādā veidā varētu tikt pārdalīts par labu notāriem. Notariāts netiek finansēts no valsts budžeta, tāpēc tas nekādi nav iespējams
Vija Piziča, LZNP rīkotājdirektore
