Atklājot pasākumu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka jau 1940. gada 23. jūlijā ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss nosodīja PSRS iebrukumu Baltijas valstīs un deklarēja nozīmīgu ārpolitisko nostāju, kas neatzina okupācijas leģitimitāti ne de jure, nedz arī de facto. Padomju Savienības realizētā okupācija tika nosodīta kā neleģitīma, - kas ir "pretrunā ar saprātu, taisnīgumu un likumību, kas ir civilizētās pasaules pamati". Tas kļuva par pamatu demokrātisko valstu ilgstošai politikai, kas 50 gadu garumā būtiski noteica un ietekmēja attiecības ar PSRS. 1947. gada Trūmena doktrīna neatzina ar spēku veiktās pārmaiņas pasaulē. Gala rezultātā "ļaunuma impērija" - PSRS sabruka, un Baltija kļuva brīva.
Samnera Velsa juridiski pamatotā pozīcija kļuva par ASV politisko nostādni, kurai pievienojās arī vairums pasaules valstu – vairāk nekā 50 valstis.
Okupācijas juridiskā neatzīšanas politika pasaulē ir aktuāla arī šodien. Līdzība ar bēdīgi slaveno Baltijas okupāciju un sekojošo demokrātisko valstu okupācijas neatzīšanas politiku, dod pārliecību, ka arī citā gadījumā, - kā tas, piemēram, ir ar Krimas nelikumīgo pievienošanu Krievijas Federācijai. Esam pārliecināti, ka Krima kādreiz būs atkal brīva savā izvēlē un ka tās tautai būs dota patiesa izvēles brīvība.
Idejiskās saknes demokrātisko, civilizēto valstu politikas nostājai pret šo bezprecedenta zemju sagrābšanas aktu rodamas tieši Baltijas okupācijas neatzīšanas politikā.
Latvija un visa Eiropas Savienība jau 2014. gada 17. martā ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē vienojās par atbalstu Ukrainai, kā arī apstiprināja sankcijas par krīzi atbildīgajām Ukrainas un Krievijas amatpersonām. Principā sākās okupācijas un aneksijas neatzīšanas politika, kas Baltijas gadījumā deva vienīgo taisnīgo un pareizo rezultātu – Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Kaut arī tas bija ilgi, taču tas deva rezultātu. Principi un patiesība ir stiprāki par viltu un meliem.
Rīgā Samnera Velsa vārdā ir nosaukta iela, un ļoti zīmīgi, ka tur atrodas arī ASV vēstniecība. Ielas nosaukuma pārdēvēšanas svinīgā ceremonija 2012. gada 28. jūnijā notika, klātesot ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei (Hillary Clinton).
Idejas ierosme nāca no profesora Pauļa Lazdas. Atbalstu sniedza Latvijas Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisija, kuru vadīja profesors Paulis Lazda. Paulis Lazda ir arī Latvijas Okupācijas muzeja izveidošanas iniciators, kas ikdienā strādā kā ASV Viskonsīnas Universitātes Oklērā vēstures profesors.
Profesors Paulis Lazda referātā uzsvēra dokumenta un Samnera Velsa personības nozīmīgumu. Tieši Velsa paziņojums, kas jau 1940. gada jūlijā nosodīja padomju okupāciju, uzsvēra, ka tā nav pieņemama nedz cilvēciski, nedz tiesiski; tas uzturēja Latvijas un Baltijas politisko dzīvību. Tas pēc būtības "deleģitimēja" PSRS, atņēma tiesisko pamatu, parādīja tās impēriskumu. "Padomju" Latvija nekļuva par atzītu un tiesisku PSRS sastāvdaļu, bet gan tika uzskatīta par vardarbīgi okupētu teritoriju.
Samners Velss 1940. gada 27. jūlijā oponējot PSRS apšaubāmajiem, uzspēlētajiem iebildumiem, norādīja, ka PSRS rīcība pēc būtības neatšķiras no tā, ko dara nacistiskā Vācija, kas iebrūk kaimiņzemēs – "Amerikas valdība neredz principiālu atšķirību starp abiem gadījumiem". S. Velss turpināja veiksmīgi atvairīt okupācijas atzīšanu, aizrādot, ka PSRS rīcība ir pretrunā ar tās līgumiem un iepriekš deklarētajiem principiem. Amerika noraidīja arī PSRS tīkojumus pēc Latvijas zelta un tirdzniecības flotes.
Zīmīgi, ka nelielā Latvijas tirdzniecības flote pēc sūtņa Vašingtonā Alfrēda Bīlmaņa rīkojuma iesaistījās karā pret nacistisko Vāciju. Flote tika nodota ASV Jūrniecības komisijai, un tās vadībā kuģi zem Latvijas karoga pildīja sabiedroto uzdevumus. Tā bija leģitīma Latvijas valstiskā piedalīšanās Otrajā pasaules karā.
Samners Velss aicināja veidot ārpolitiku uz jauniem principiālajiem pamatiem, noraidot aprēķinu. Viņa stingrā stāja nosargāja Latviju un Baltiju, kuru leģitīmā valstiskā pastāvēšana netika pārtraukta līdz pat 1991. gadam, līdz neatkarības atjaunošanai.
Samnera Velsa deklarēto principu svarīgumu uzsvēra arī ASV vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotā lietvede Šarona Hadsone-Dīna (Sharon Hudson-Dean), kas izteica lepnumu par šo nozīmīgo dokumentu, kas nepārprotami noraidīja Baltijas aneksiju, nosodīja Baltijas valstu politiskās un teritoriālās integritātes pārkāpumu, ko veica Padomju Savienība.
Samnera Velsa deklarācija ir kā amerikāņu vērtību manifestācija – brīvība, neatkarība un pašnoteikšanās. Velsa deklarācija deva cerību Baltijai, un tās gars ir dzīvs arī šodien. ASV ir Latvijas draugs, ciešs NATO sabiedrotais, un amerikāņu kareivju klātbūtne valstī ir tam reāls apliecinājums. ASV pārstāve norādīja uz nepieciešamību "plecu pie pleca" kopā saglabāt ideālus un vērtības, kas mums dārgi, un, ka kopā nodrošināsim mūsu kopējo redzējumu – mieru, brīvu un nesadalītu Eiropu.
Pasākumā Ārlietu ministrijā piedalījās Latvijā pazīstami politiskie un sabiedriskie darbinieki, ārvalstu un Latvijas diplomāti, kā arī žurnālisti.
Preses un informācijas nodaļa
