Mūsu valsts prezidentūrā aktīvi iesaistās arī Eiropas lietu komisija, tostarp apstiprinot mandātus, kas Latvijas prezidentūrai dod tiesības strādāt ar konkrētiem jautājumiem, sēdē uzsvēra L.Čigāne un atzīmēja, ka līdz šim komisija apstiprinājusi 46 mandātus. Viņa arī sacīja, ka prezidentūras darba kārtību var iedalīt trīs blokos, proti, jautājumi, kas cieši skar Latviju kā ES dalībvalsti, jautājumi, kuros ES panāktais progress dos motivāciju mums pašiem, piemēram, mūsu enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, kā arī jautājumi, kas būtiski citām ES valstīm, tostarp tie, kas saistīti ar pieaugošo migrāciju Eiropas dienvidos.
Būtiski Latvijas prezidentūras sasniegums ir arī vienošanās panākšana par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera (Jean Claude Juncker) investīciju plāna virzību, deputātiem sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Plāna ietvaros paredzēts ES ekonomikai trīs gadu laikā piesaistīt investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Tāpat nozīmīgi mūsu valsts prezidentūras panākumi ir virkne vienošanos, kas skar digitālos jautājumus, tostarp jautājumu par mobilo sakaru viesabonēšanas maksu samazināšanu, kā arī aizsāktais darbs pie Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšanas, iesaistīšanās situācijas Ukrainā risināšanā un cīņa pret terorismu, teica ĀM parlamentārā sekretāre.
Līdz šim Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā notikuši 77 pasākumi, Briselē – vairāk nekā 600, kā arī īstenoti aptuveni 350 publiskās diplomātijas un kultūras pasākumi, deputātus informēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Noslēgumā kā būtisku uzdevumu Latvijai pēc mūsu valsts prezidentūras minēja valsts iestādēs strādājošo noturēšanu darbā valsts pārvaldē, lai prezidentūrā uzkrāto pieredzi arī turpmāk izmantotu valsts interešu pārstāvēšanā.
Saeimas Preses dienests
