"Nesenie notikumi Ukrainā un to ietekme uz Eiroatlantiskās drošības telpu akcentē nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas un novērst militāro spēju iztrūkumu, īpašu uzmanību pievēršot bruņoto spēku struktūru klātbūtnes nodrošināšanai valsts reģionos," norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Zemessardzes kaujas spēju attīstības koncepta pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības – 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām.
Pirmā posma realizācijai no 2015. līdz 2018.gadam nepieciešami 70,14 miljoni eiro, no tiem 56,79 miljoni materiāltehnisko līdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei, 5,96 miljoni personāla izdevumu segšanai un 7,39 miljoni ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem.
Kopš 2008.gada ekonomiskās krīzes izraisītā aizsardzības budžeta samazinājuma Zemessardzes spējas ir tikušas attīstītas minimāli, kas liedzis nodrošināt zemessargiem atbilstošu apmācību, materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru.
Zemessardze ir personāla skaita ziņā lielākā armijas sastāvdaļa, kas nodrošina pastāvīgu bruņoto spēku klātbūtni visā Latvijas teritorijā.
Daina Ozoliņa
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
