Sēde laikā izveidojās diskusija par ziņojuma pamatotību un kvalitāti. LPS vecākais padomnieks M.Pūķis pauda LPS valdes viedokli ziņojuma sakarā. M.Pūķis uzsvēra, ziņojums sagatavots steigā un vērtē tikai dažus reformas aspektus. Liela daļa ziņojumā izvērtētā informācija ir zinātniski nepamatota un balstās uz subjektīvu informāciju. Pieņēmums, ka lielāka pašvaldība noteikti nodrošinās labākās attīstības iespējas ir nepamatots, kā arī pieņēmums- jo vairāk iedzīvotāju, jo lielākas izaugsmes iespējas nav objektīvs. Esošā situācija pierāda, ka arī nelieli novadi maksā dotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondā, lai uzturētu pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju skaitu.
Nozīmīgāki faktori, kas ietekmē spēju attīstīties ir ievēlēto deputātu prasme un talanti, valdības reģionālās politikas esamība vai neesamība, pašvaldības tuvums Rīgai vai maģistrālajiem ceļiem, taču tas šajā ziņojumā nav ņemts vērā. Salīdzinot ar valdības neveiktajiem reģionālās attīstības pasākumiem, teritoriālo robežu grozīšana nav nozīmīgs attīstības faktors.
Pašvaldību vadītājiem nav laika gudrot jaunas reformas. Tām nepieciešams laiks situācijas normalizēšanai esošajās administratīvajās teritorijās pēc iepriekšējās reformas. Pašvaldības neskatoties uz teritorijas lielumu, cenšas nodrošināt pašvaldībā dzīvojošo cilvēku labklājību. Iedzīvotāju dzīves līmenis ir būtiski atkarīgs no sabiedriskā transporta pieejamības, vietējo ceļu stāvokļa kvalitātes, skolu un slimnīcu pieejamības. Tomēr solītā valsts palīdzība šajās jomās izpaliek.
Kopumā LPS nav pret brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanos, taču šo informatīvo ziņojumu, tāds kā tas ir šobrīd, nevar ņemt par pamatu tālākai pašvaldību reformu politikai. Turklāt iepriekšējās reformas negatīvie faktori nav tikuši izvērtēti.
Sēdē klātesošie pašvaldību pārstāvji rosināja papildināt ar iedzīvotāju viedokļu aptauju, ekspertu viedokļiem, kā arī noradīja, ka labāk būtu risināt jau esošā reformas kļūdas, nevis jāsasteidz īstenot jauna reforma.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda viedokli, ka "ir jārisina un jārunā par visām negatīvajām lietām reformas sakarā, un jāmeklē risinājumi. Neveiksmīgi sakrita gan administratīvi teritoriālā reforma, gan ekonomiskā krīze. Vai kāds var atbildēt uz jautājumu, vai 200 000 cilvēki no Latvijas aizbrauca administratīvi teritoriālās reformas vai krīzes rezultātā? Problēma arī ir tajā, ka šobrīd viss tiek risināts uz attīstības centru rēķina, jo finanšu daudzums pēc reformas nav mainījies. Ja valsts nenāks pretī šo visu problēmu risināšanās, tad situācija vēl pasliktināties. Četru gadu laikā nav iespējams atrisināt visas problēmas, tas viss notiek lēnāk, tāpēc uzskatām šo izvērtējumu par nepiemērotu šī brīža situācijai."
Pašvaldību pārstāvji aicināja valdības partijas piedāvāt savu reformu plānu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, izskaidrojot, kādu labumu gūs iedzīvotāji to 89 pašvaldību teritorijās, kurus ministrijas projektā iecerēts padarīt par nomalēm.
Sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdžs un daudzi pašvaldību vadītāji un citi pārstāvji. Pašvaldību pārstāvji aicināja ministru ierasties katrā pašvaldībā un iepazīties ar reālo iedzīvotāju viedokli par notiekošajiem procesiem.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Mutjanko,
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: 67221102
ilze.mutjanko@lps.lv
