Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus (2013), pasaules koru Olimpiādi (2014) Rīgā, kā pārsteigums atklājas Latvijas IZM sagatavotais dokuments – Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" 26.pielikuma satura (iesniedzējs – Izglītības un zinātnes ministrija, projekts VSS-1078) grozījumiem.
Latvijas mūzikas skolotāji, vecāki un skolēni un iepretim dažu "IZM speciālistu" kārtējais "darbs" mūzikas izglītības un vispār mākslas priekšmetu izglītības sagraušanā. Apbrīnas vērts ir IZM speciālistu mērķtiecīgums šajā jomā - 1992.gadā mācību priekšmetu "Mūzika" atcēla vidusskolās, tad mācību priekšmets "Koris" tika izņemts no skolu mācību stundu saraksta, iekļaujot to interešu izglītības sadaļā. Tagad jaunajā projektā mūzikas stundu skaita samazinājums 1.-6.klasēs paredzēts par 50 procentiem.
Mākslas priekšmetiem - mūzikai, vizuālajai mākslai - viena stunda nedēļā! Bez mākslas priekšmetiem nav iespējama vispusīgas personības izveide. Ar vienu stundu nedēļā nebūs iespējams pat radīt priekšstatu par kultūras norisēm gan Latvijā, gan Eiropā, kur nu vēl to padziļināti apgūt.
Latvijas Dziesmu svētki (gan pieaugušo, gan skolēnu) ir iekļauti UNESCO starptautiskā nemateriāla mantojuma aizsardzības programmā, un Latvijas valsts ir uzņēmusies to aizsargāt un saglabāt. Samazinot mūzikas stundu skaitu, tiks apdraudētas Dziesmu svētku tradīcijas. Kas notiks ar mūsu nozīmīgāko kultūras mantojumu - Latvijas Dziesmu svētkiem, ar kuriem lepojamies un rādām cittautu viesiem, ja skolēniem nepieciešamā vecuma posmā netiks izkopta dziedātprasme?
Vai cilvēki, kas nosaka veselu paaudžu attīstības iespējas, līdz ar to tautas intelektuālās attīstības līmeni, zina, ka a cappella dziedāšanas pamatā ir izveidota fonemātiskā un muzikālā dzirde, ko bērniem var attīstīt līdz deviņu vienpadsmit gadu vecumam un vēlāk to izdarīt vairs nav iespējams? Vai viņi zina šo pasaules atzīto neirologu (C.Berry, K.A.Ericsson, H.Gardner u.c.) zinātnisko atziņu? Vai saprot tās nozīmi?
Esam pārliecināti, ka, īstenojot šo IZM projektu, tiks iznīcinātas saknes Dziesmu svētku nepārtrauktībai un saglabāšanai, jo koncertu, kur 15 tūkstoši dalībnieku Mežaparka estrādē dzied tikai vienbalsīgi, nevarēs vairs saukt par Dziesmu svētkiem.
Kā sagatavotais projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" VSS-1078 un Ministru kabineta noteikumu projekta 26.pielikums respektē (vai varbūt atceļ?) šo patiešām būtisko pasaules attieksmi pret mūsu tautas kultūras vērtībām? Kāpēc tik svarīgu, nozīmīgu lēmumu izstrādē nav iesaistīta sabiedrība un speciālisti, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un citu augstskolu nozares mācību spēki, Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu Mūzikas skolotāju asociācija un Latvijas Pedagogu dome?
Ar 1992.gadu Latvijā ir izstrādāta bērnu un jaunatnes mūzikas uztverei un vispārējās dzirdes attīstībai noteikta pedagoģiski un metodiski pārdomāta sistēma. Izjaucot doto mācību un mācīšanās standartu un mācību materiālu apjomu, valsts atkal tērēs līdzekļus jaunai "reformai" - jauniem mācību standartiem, programmām, mācību grāmatām.
Uzskatām, ka bez profesionālu speciālistu un zinātnieku pamatojuma nedrīkst pieļaut skolu direktoriem izvēlēties mācību priekšmetu sadali. Vai nav jau pietiekami daudz pieļautas kļūdas ar pārsteidzīgiem, nepamatotiem un praksē nepārbaudītiem lēmumiem (piemēram, "vadlīniju" apmācība, kuru ieviesa 1992.gadā un atcēla 1997.gadā)?
Tā kā katru sagatavoto lēmumu veic konkrētas personas, lūdzam izglītības ministru darīt sabiedrībai zināmu to cilvēku uzvārdus, kas veidoja šo projektu.
JVLMA asoc. prof. Arvīds Platpers
Mg. paed. Laima Lasmane
