Lauksaimnieku organizācijas tikšanās reizē akcentēja Latvijas lauksaimniecības turpmākajai attīstībai svarīgāko aspektu- tiešo maksājumu izlīdzināšanu, atgādinot, ka visus šos gadus Latvija ir saņēmusi vismazākos maksājumus no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas būtiski ietekmē Latvijas konkurences iespējas kopējā ES tirgū.
LOSP ir kategoriski pret Eiropas Komisijas 29.jūnijā piedāvātajiem tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikumiem, kas balstīti uz vēsturiskajiem, novecojušiem, neaktuāliem un reālo situāciju neraksturojošiem kritērijiem un tādā gadījumā arī pēc 2013.gada maksājumu sistēmā Latvija saņems vismaz trīs reizes mazākus maksājumus nekā pārējās ES dalībvalstis. Šajā procesā Kopējās lauksaimniecības reforma ir kā vienīgais iespējamais pārmaiņu punkts, kura laikā ir iespējams panākt taisnīgus un līdzsvarotus tiešos atbalsta maksājumus, vienīgi, tad ir jāpanāk, lai kritēriji, pēc kuriem tiek aprēķināts atbalsta apjoms būtu objektīvs un reālo situāciju raksturojošs.
Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs: "Tāpat svarīgi ir panākt, lai tiešā maksājumu sistēma stātos spēkā ar 2014.gadu ar nosacījumu, ka netiek ieviests pārejas periods. Būtisks jautājums, kas jāatrisina valsts iekšējās politikas ietvaros ir haotiskā nodokļu politika, kuras milzīgo slogu izjūt ikviens iedzīvotājs, nodokļu maksātājs, jebkuras tautsaimniecības nozares pārstāvis – ražotājs un pārstrādātājs. Nodokļu politikā ir nepieciešamas reformas, jo ar līdzšinējo sistēmu ir panākts, ka palielinājusies ēnu ekonomikas daļa, jo nodokļu slogs sastāda neadekvāti lielu procentuālo daļu. Tāpēc būtiski ir saprast, ko ar esošo nodokļu slogu vēlamies panākt- ēnu ekonomikas uzvaras gājienu, valsts budžeta palielināšanu, vai samazinot nodokļu slogu panākt to godīgu nomaksu. Kā ieteikums no lauksaimnieku puses tika norādīts, ka ar nodokļiem nevajag aplikt minimālās algas."
Lai veicinātu Latvijas lauksaimnieku iespējas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, nepieciešams īstenot zemes iegādes kreditēšanas programmu, kur galvenais ieviešamais nosacījums būtu pazeminātas procentu likmes, pretējā gadījumā aizvien lielāka daļa zemes nonāk ārzemnieku īpašumā.
Aija Balode, LOSP valdes locekle: "Valsts prezidents ar izpratni un ieinteresētību uzklausīja lauksaimniekus. A.Bērziņš iepazīstināja ar darba vizītes sarunām, par līdzvērtīgiem nākotnes tiešajiem maksājumiem, kas norisinājās 12. un 13.septembrī Briselē. Tika uzklausīta arī lauksaimnieku sāpe par maksājumu izlīdzināšanu pēc 2013.gada, taču konkrēta atbilde no Eiropas visdrīzāk tiks sniegta tikai nākamā gada otrajā ceturksnī. Tika pārrunāts ne tikai jautājums par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, bet akcents tika likts arī uz to, ka no 2013.gada Eiropas Komisija neļauj vairs maksāt papildus valsts tiešos maksājumus (PVTM), tādējādi vēl vairāk samazinot finansējumu lauksaimniecībai. Šajā sakarā lauksaimnieki izteica viedokli, ka Latvijas valstij jārisina šis jautājums. Vēl tika pārrunāts jautājums par Kohēzijas un lauku attīstības fondiem, jo tagad ir izveidojusies situācija, ka lauki attīstās tikai uz lauku attīstības fondu rēķina un laukos netiek piesaistīts kohēziju fonda finansējums. Tāpat tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt bezdarbnieku programmas kritērijus, kā nosaka bezdarbnieka statusa ilgumu."
Valsts prezidents A.Bērziņš uz jautājumu par Latvijas lobija iespējām Briseles institūcijās atbildēja, ka Briselē strādā profesionāli lobiji un komanda ir liela un stipra. Tomēr jebkurā gadījumā arī šajā jautājumā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, par galarezultātu lēmējs būs Eiropadome, kurā ietilpst visu 27 valstu vadītāji.
Lauksaimnieki izsaka gandarījumu par Valsts prezidenta iniciēto uzaicinājumu un aktuālāko lauksaimniecības nozares problēmu uzklausīšanu, tādējādi atzīstot lauksaimniecības kā nozares milzīgo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Ceram arī uz turpmāku sadarbību un regulārām debatēm.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 52 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv
