SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
18. decembrī, 2017
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Uzturlīdzekļi
42
105
42
105

Alimenti jeb uzturlīdzekļi 2018. gadā. Apmērs un kriminālatbildība

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lasītāju ievērībai! Par uzturlīdzekļiem 2019. gadā un citiem aktuāliem jautājumiem var izlasīt LV portāla publikācijā Uzturlīdzekļi – kā ar kabatas naudu un periodu skolēnu brīvlaikā?

Alimentu jeb uzturlīdzekļu jomā nākamgad gaidāmas vairākas izmaiņas, kas ne tikai ietekmē valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru un uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bet arī paredz pastiprināt cīņu pret negodprātīgiem vecākiem. Grozījumi Krimināllikumā, kas stājas spēkā 1. janvārī, paplašina kriminālatbildības pamatu uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Pieaug minimālais uzturlīdzekļu apmērs

Līdz ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu no 380 līdz 430 eiro mēnesī palielinās arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajā daļā  noteiktajam katram no vecākiem ir jānodrošina katram savam bērnam neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu. Tā aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un bērna vecumu.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs 2018. gadā ir šāds: 

  • 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai (107,50 eiro mēnesī);
  • 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (129 eiro mēnesī).

Izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda

Attiecībā uz uzturlīdzekļiem, kurus izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja bērna vecāks nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru un nepilda tiesas nolēmumu vai vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā nosaka pārejas periodu, kas paredz mērenu izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēra pieaugumu.

Uzturlīdzekļu izmaksa no fonda 2018. gadā:

  • 23% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai (98,90 eiro), bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto;
  • 27,5% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā (118,25 eiro), bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto.

Uzturlīdzekļu izmaksa no fonda 2019. gadā:

  • 24% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai (103,20 eiro), bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto;
  • 28,5% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā (122, 55 eiro), bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto.

Sākot ar 2020. gadu, uzturlīdzekļi no fonda tiks izmaksāti Ministru kabineta noteiktajā apmērā, proti, 25% vai 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas atkarībā no bērna vecuma.

Kāpēc no fonda izmaksās mazāk

Tā kā 2018. gadā minimālais uzturlīdzekļu apmērs pieaug par 13%, tas nepieciešams, lai valsts budžeta ietvaros būtu iespējams nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuriem tie saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu pienākas. Šis lēmums nekādā ziņā neatceļ vecāku pienākumu, kas noteikts Civillikuma 179. panta piektajā daļā.

Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, fondam, ir sekundāra loma. Būtiski uzsvērt, ka fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Šī papildu garantija ir atkarīga no valsts ekonomiskajām iespējām un var tikt ierobežota tādā veidā, lai no tā labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Pie šāda secinājuma nonāca arī Satversmes tiesa, kad 2010. gadā tika izskatīta lieta par valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu ekonomiskās krīzes apstākļu dēļ (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-18-01 "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110. pantam").

Paplašināts kriminālatbildības pamats

Vienlaikus, lai mazinātu negodprātīgo vecāku motivāciju turpināt izvairīties no pienākuma uzturēt savus bērnus, grozījumi Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, paplašina pamatu kriminālatbildības ierosināšanai par šāda veida noziedzīgu rīcību. Ja līdz šim Krimināllikuma 170. pants paredzēja iespēju uzsākt krimināllietu par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem [..] bērniem, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, tad no nākamā gada personu būs iespējams saukt pie kriminālatbildības arī tādā gadījumā, ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts ar kompetentās valsts iestādes lēmumu.

Tas ir likumsakarīgs solis izmaiņām Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bez tiesas sprieduma var pieņemt arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija administratīvā procesa ietvaros. Ja parādnieks lēmumu ignorēs un turpinās izvairīties dot uzturu savam bērnam, ar iesniegumu policijā turpmāk būs tiesīgs vērsties ne tikai vecāks, bet arī fonda administrācija.

Atbilstoši Krimināllikuma 170. panta otrajai daļai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus [..] bērnus, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Labs saturs
105
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI