Paplašināts kriminālatbildības pamats uzturlīdzekļu nemaksātājiem

Kriminālatbildība par izvairīšanos uzturēt savus bērnus Latvijā nav nekas jauns un bija iespējama arī līdz šim. Krimināllikuma 170. pants paredz, ka personas par izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Līdzšinējā tendence gan rāda, ka šī norma tika izmantota arvien retāk un izskatīto krimināllietu skaits par izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas samazinās. Piemēram, Tiesu informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam Latvijā par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturēšanas pienākuma tikusi tiesāta 441 persona (tai skaitā 6 sievietes), no kurām 27 tika piemērota reāla brīvības atņemšana. Taču "pēdējos gados Valsts policijā šādu kriminālprocesu nonāk ļoti maz", Saeimas Juridiskās komisijas 31. maija sēdē informēja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Skaidrīte Trubiņa. "2013. gadā tie bija 8, 2014. gadā – 9, 2015. gadā – 10, 2016. gadā – 6."

Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka lielai daļai vecāku, saņemot uzturlīdzekļus no valsts, vairs nebija motivācijas uzsākt kriminālvajāšanu pret parādnieku, jo ar iesniegumu policijā kā cietušajai personai bija jāvēršas vecākam pašam.

Krimināllietu skaits palielināsies

Taču situācija tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Nule Saeimā trešajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" papildina 170. pantu un paredz personu saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos dot uzturu arī tādos gadījumos, ja pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts ar kompetentas valsts iestādes lēmumu. Tas ir likumsakarīgs solis izmaiņām Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka no šī gada 1. aprīļa lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bez tiesas sprieduma var pieņemt arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – fonds) administrācija administratīvā procesa ietvaros. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka gadījumos, ja parādnieks lēmumu ignorēs un turpinās izvairīties dot uzturu savam bērnam, ar iesniegumu policijā būs tiesīgs vērsties ne tikai vecāks, bet arī fonda administrācija.

"2017. gada maijā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus 33 960 parādnieku vietā."

Jaunā norma gan nenozīmē, ka turpmāk pie kriminālatbildības tiks saukti visi uzturlīdzekļu parādnieki, kuru skaits Latvijas mērogam ir iespaidīgs. 2017. gada maijā fonda administrācija maksāja uzturlīdzekļus 33960 parādnieku vietā.1 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne skaidroja, ka iesniegums policijā par izvairīšanos dot uzturu savam bērnam tiks sniegts tikai tādos gadījumos, ja tiks konstatēts, ka parādniekam ir manta, piemēram, tiek veikti dārgi pirkumi, kamēr fonda administrācijas lēmums netiek pildīts un uzturlīdzekļu parāds pieaug. "Ja parādniekam nav nedz darba un ienākumu, nedz mantas, tad tā netiks uzskatīta par izvairīšanos," viņa uzsvēra. Katru gadījumu izvērtēs individuāli, tomēr tiek lēsts, ka gada laikā fonda administrācija varētu ziņot policijai par aptuveni 200–300 uzturlīdzekļu nemaksātājiem.  

Sagaidāmi vēl citi ierobežojumi

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem jārēķinās, ka nākotnē tos sagaida arī citi, vēl stingrāki, likumā noteikti ierobežojumi. Tieslietu ministrijas paspārnē ir izveidota ekspertu darba grupa, kura strādā pie turpmākajiem pasākumiem uzturlīdzekļu samaksas pienākuma izpildes veicināšanai.  Par vairākiem iespējamiem variantiem tika diskutēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 6. jūnijā. Piemēram, lai motivētu parādniekus maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem, varētu tikt noteikts ierobežojums ieņemt amatus valsts pārvaldē vai kandidēt pašvaldības, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Mūsuprāt, nav pieņemami, ka personām, kuras nerūpējas par saviem bērniem, tiek uzticēts pildīt noteiktas valsts funkcijas," darba grupas viedokli apkopoja fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Ir zināms, ka šobrīd valsts un pašvaldības iestādēs ir nodarbināti aptuveni 300 cilvēki, kuri saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu nenodrošina.

Līdzīgi kā likumā ir noteikta iespēja piemērot liegumu izmantot tiesības vadīt transportlīdzekļus vai kuģošanas līdzekļus, uzturlīdzekļu nemaksātājiem varētu tikt piemērots liegums piedalīties medībās, apturot ieroču glabāšanas atļauju. "Mūsuprāt, medības nav pirmās nepieciešamības nodarbe, turklāt tā ir salīdzinoši dārga, jo nepieciešams iegādāties, piemēram, ieroci," secina fonda administrācijas direktors. Meža valsts reģistrā ir informācija par 225 personām – uzturlīdzekļu parādniekiem, kuriem ir mednieka apliecība.

Diskutēts tika arī par iespēju uzturlīdzekļu parādniekiem aizliegt spēlēt azartspēles un ierobežot iespējas saņemt ātros kredītus. Pēdējais no diviem priekšlikumiem, iespējams, varētu tikt ieviests jau itin drīz, jo ir sākts darbs pie datu apmaiņas ar Latvijas Ātro kredītu asociāciju.  

Vienošanās par parāda atmaksas kārtību

Vienlaikus fonda administrācijas vadītājs uzsvēra, ka tiek strādāts ne tikai pie jauniem ierobežojumiem, bet arī atbalsta mehānismiem, kas ļautu atsperties tiem vecākiem, kuri savas saistības vēlas pildīt, bet ir nonākuši finansiālās grūtībās. Kā viens no variantiem izskanēja vienošanās procedūras ar zvērinātu tiesu izpildītāju par piedzenamās summas labprātīgas nomaksas kārtību, piemēram, sadalot to termiņos, vienkāršošana. Pašreizējais mehānisms ir smagnējs, jo jāapstiprina tiesā.

Līdztekus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā varētu tikt noteikts pārejas periods, piemēram, viens gads, kura laikā parādniekiem, kam piedziņa tiek veikta civilprocesuālā kārtībā, tiktu dota iespēja noslēgt vienošanos ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kas paredzētu, ka tiek apturēts likumisko procentu pieaugums, un pamatparāda segšanas gadījumā likumisko procentu prasījums tiktu dzēsts", klāstīja E. Līcītis. Viņaprāt, tas mudinātu nemaksātājus sākt risināt problēmu un censties uzturlīdzekļu parādu atmaksāt, jo skaidrs ir viens – uzturlīdzekļu parādam nav noilguma un tas nekur nepazudīs.

Tikmēr Saeimas deputātu paustais atbalsts jaunu ierobežojumu un atbalsta mehānisma izstrādei liecina, ka cīņā ar uzturlīdzekļu nemaksāšanas sērgu apņēmības ir arvien vairāk.
 

1Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbības rādītāji par 2017. gada maiju. Pieejami Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā sadaļā "Publikācijas un statistika".