OIK maksājumus diferencēs atbilstoši pieslēguma jaudai un patēriņam

LV portāls publikācijā "OIK reformu atliek uz 2018. gadu" jau rakstīja, ka "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" paredz OIK diferenciāciju līdzīgi kā pērn 1. augustā ieviestā akciju sabiedrības "Sadales tīkls" tarifu struktūras maiņa, kad maksājums atkarīgs gan no pieslēguma jaudas, gan no patērētā elektroenerģijas daudzuma.

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

OIK – divas daļas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons vakar preses konferencē skaidroja, ka SPRK ir apstiprinājusi obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodiku, kas paredz jaunu kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājiem no nākamā gada veidosies maksājums par OIK. Līdz šim OIK tika noteikts reizi gadā – tas stājās spēkā no 1. aprīļa, turpmāk tas stāsies spēkā 1. janvārī.

Jaunā kārtība OIK maksājumiem paredz, ka no 2018. gada to veidos divas daļas. Viena būs mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, bet otra – fiksētā daļa jeb jaudas komponente, kas būs atkarīga no izmantotās sistēmas pakalpojuma veida, skaidroja J. Miķelsons. Precīzi aprēķini vēl nav veikti, tie būs oktobra otrajā pusē, bet viņš pieļāva, ka OIK maksājumi varētu būt lielāki objektos, kuros pastāvīgi nedzīvo, piemēram, vasaras mājās.

Lielākajai daļai mājsaimniecību – dzīvokļos ar vienfāzu pieslēgumu un privātmājām ar trīs fāzu pieslēgumu – kopējais OIK varētu samazināties.

Maksājums par elektroenerģiju samazināsies arī tiem, kuri pieslēgumus izmanto efektīvi, bet tiem, kas tos izmanto neefektīvi, var pieaugt. J. Miķelsons aicināja lietotājus pārskatīt savas jaudas un novērtēt, vai tās ir reāli vajadzīgas.

Maksājums samazināsies, ja patēriņš vismaz 100 kWh

Ekonomikas ministrijas provizoriskie aprēķini liecina, ka 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, OIK maksājums mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 ampēru pieslēgumu, kas ir lielākajai lietotāju daļai, samazināsies, ja mēneša patēriņš būs vismaz 100 kilovatstundas (KWh) – tad gaidāms 23 centu samazinājums. Ja patēriņš būs 150 kWh – ietaupījums būs 84 centi, ja 200 kWh – 1,44 eiro, ja 250 kWh – 2,07 eiro, bet pie 300 kWh mēnesī – jau 2,69 eiro.

Savukārt vienas fāzes 16 ampēru pieslēgumiem maksājums augs, ja patēriņš ir 50 kWh mēnesī – palielinājums varētu būt 38 centi, bet pie nulles patēriņa – viens eiro.

Trīs fāžu 16 apmēru pieslēgumam maksājums palielināsies, ja patēriņš būs no nulles līdz 200 kWh – kāpums gaidāms no 10 centiem līdz 2,56 eiro. Savukārt maksājums samazināsies par 51 centu, ja mājsaimniecības patēriņš būs vismaz 250 kWh mēnesī, bet par 1,128 eiro – ja patēriņš sasniedz 300 kWh mēnesī.

Nākamgad fiksētā maksa mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 ampēru pieslēgumu provizoriski plānota viens eiro, trīs fāzu 16 ampēru – 2,56 eiro, bet trīs fāžu 25 ampēru – 4 eiro mēnesī.

Juridiskām personām pieslēgums ar 100 ampēriem fiksētā maksa provizoriski paredzēta 70 eiro, ar 200 ampēriem – 140 eiro, bet ar 800 apmēriem – 560 eiro mēnesī.

Aizsargātiem lietotājiem eventuālais elektroenerģijas rēķina pieaugums tiks kompensēts, vakar preses konferencē uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Katram jāizvērtē pieslēguma jauda

Akciju sabiedrības "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, daloties ar uzņēmuma gada pieredzi dalītā sadales sistēmas pakalpojumu tarifu ieviešanā, aicināja gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas pārliecināties par savu pieslēgumu jaudas efektivitāti, jo tās uzlabošanai vēl esot daudz iespēju.

Pērn 1. augustā stājās spēkā sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas paredzēja, ka visiem lietotājiem tiek piemērots divdaļīgs tarifs – viena daļa fiksēta, atkarībā no pieslēguma parametriem, un otra daļa mainīgā – atkarībā no patērētās elektroenerģijas apjoma. Pieslēguma jaudas samazināšanu gada laikā ir izmantojuši 43 000 klientu, lielākoties tās pārskatījuši juridiskie klienti.

A. Pinkulis minēja piecus soļus, lai samazinātu elektrības rēķinu. Pirmā iespēja ir atteikties no faktiski neizmantotām jaudām, otrā – apvienot vairākus mazas jaudas pieslēgumus vienā, bet trešā – atteikties no pieslēguma uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Lai samazinātu elektrības rēķinu, var arī izvēlēties atbilstošāko tirgus cenas piedāvājumu, kā arī izvērtēt energoefektivitātes iespējas.

"Sadales tīkls" savā mājaslapā ir izveidojis arī palīgu elektroenerģijas pieslēguma jaudas izvērtēšanai.

OIK jānotur 26,79 eiro/MWh apmērā

Latvija saistībā ar OIK atrodas salīdzinoši problemātiskā situācijā: vidēji lieliem apstrādes uzņēmumiem (2 – 20 GWh) maksājumi par elektroenerģiju 2016. gada otrajā pusgadā bijuši trešie augstākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Latvijai pat ir piektais augstākais OIK maksājums Eiropas Savienībā. Lietuvā, piemēram, OIK ir 15, bet Igaunijā – 14 eiro par megavatstundu (MWh). Augstais OIK, ja tas netiks iegrožots, nākotnē varētu atsaukties arī uz mājsaimniecību elektroenerģijas maksājumiem. Pēc EM prognozēm, ja neko nemainītu, maksājumi par OIK "pīķi" sasniegtu 2020.gadā – 40,98 eiro/MWh, bet pēc tam samazinātos.

Kopš 2013. gada OIK tiek noturēts 26,90 eiro/MWh līmenī. Līdz 2017. gada beigām paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu, kas kopā ar AS "Latvenergo" dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā.

Lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo OIK noturēt 26,79 eiro/MWh apmērā, kā to apņēmusies valdība deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, Ekonomikas ministrija īstenojusi virkni pasākumu. Pērn Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018. gada 1. janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā.

"Latvenergo" samaksātu vienreizēju kompensāciju

Savukārt šā gada 28. augustā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" piedāvāto risinājumu OIK sloga ierobežošanai – elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir akciju sabiedrībai "Latvenergo" piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2. EM dati par 2016. gadu liecina, ka vislielākie OIK maksājumi ir jaudas maksa fosilajām koģenerācijas stacijām: no kopējā 105,3 miljonu eiro maksājuma 90 miljonus eiro saņem TEC-1 un TEC- 2.

Vēl šoruden valdībā būtu jāpieņem vairāki MK noteikumi, kas noteiktu, ka "Latvenergo" atsakās no 75% OIK atbalsta uz atlikušo periodu, kas ir aptuveni 716 miljoni eiro, par to saņemot vienreizēju maksājumu 454,28 miljonus eiro, skaidroja J. Patmalnieks. Tādā veidā nākotnes saistības tiktu samazinātas par 262,01 miljonu eiro. Nauda kompensācijai tiktu rasta, par šo summu samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.

Līdzekļus, kas tiktu ietaupīti, "Latvenergo", atsakoties no 75% OIK maksājuma par TEC, varētu novirzīt, lai noturētu OIK 26,79 eiro/MWh apmērā un pat to samazinātu. Veicot saistību atpirkšanu, OIK jau nākamgad varētu kristies par vienu eiro līdz 25,79 eiro/MWh, bet 2019. gadā – līdz 24,92 eiro/MWh.

Risinājums pieņemams arī uzņēmumam

"Latvenergo" komunikāciju direktors Andris Siksnis LV portālam uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs lēmums, taču risinājums, ko ir iecerējusi valsts, ir pieņemams arī "Latvenergo". "Saglabātais atbalsta līmenis (25%) arī turpmāk būs pietiekams, lai nodrošinātu Rīgas TEC aktīvu vērtības saglabāšanu un tie turpinātu ražošanu, sekmējot drošu un cenu ziņā stabilu energoapgādi. Koncerna būtiska priekšrocība ir augstie darbības rādītāji, kas atsevišķos aspektos ir labāki nekā vidēji nozarē, līdz ar to arī pēc pamatkapitāla samazināšanas saglabāsies pozitīvā līmenī. To apliecina tas, ka pēc informācijas par pamatkapitāla samazināšanu esam saņēmuši kredītreitingu aģentūras Moody’s apstiprinājumu saglabāt esošo reitingu – Baa2, stabils."