Ar fiziski stiprākā tiesībām vīrieši pret sievieti izvirza augstākas prasības nekā pret sevi. Viņiem šķiet, ka sievietes visu pārāk sarežģī. Īstenībā viņas redz toņus un nianses, līdz ar to viņu dzīves krāsu palete ir bagātāka un krāsu nabadzību attiecībās viņas uztver daudz sāpīgāk. Tādas nu viņas ir, un tas īstenībā ir labi, taču vīrieši to uztver kā traucēkli. Viņi paši atzīst – mēs esam vienkārši. Sievietēm to ir grūti pieņemt, bet, ja ar to nerēķinās, kopdzīve saiet grīstē. Tur jau ir tas paradokss, ka sievietes un vīrieši ir tik atšķirīgi un vienlaikus arī līdzīgi.
Tagad, kad internets piedāvā bezgalīgas iepazīšanās iespējas, pārlidošana no zieda uz ziedu prasa aizvien mazāk laika un piepūles. Dažs labs, gadiem ilgi piedalīdamies šajā sporta veidā, izrādās zaudētājos, jo ziedu maiņa īstenībā ir nevis veiksme, bet caurkrišana. Kad arī attiecībās darbojas tā pati patērnieciskā domāšana, īstas jūtas nemaz nevar piedzimt. Svarīgs kļūst tikai tas, kā jūtos es, nevis otrs. Arī dabā, lai sēkliņa uzdīgtu, ir vajadzīgs laiks un atbilstoši apstākļi. Kad nolūkotā iegūšanai jāveltī aizvien mazāk laika, izdomas un piepūles, tas vairs nešķiet kaut kas īpaši vērtīgs. Tāpat kā bērnam, kuram sadāvināts pārāk daudz rotaļlietu. Visos laikos vīrietis un sieviete viens otram ir bijuši un vienmēr būs jaunatklāta zeme, un, lai to iepazītu, ir vajadzīgs laiks. Senāk iepazīšanai kalpoja saderināšanās laiks, tas ne vienu vien pāri pasargāja no pārsteidzības.
Lidinoties virs puķu pļavas, tā arī nesanāk iepazīt zemi, no kuras tās puķes aug. Kad attiecības kļūst par sava veida ātrajām uzkodām, daudz kas šķiet lieks un apgrūtinošs un paliek nepamanīts – krāšņie ziedi iespējami, pateicoties tam, ka ir lapas un saknes. Daudzas Latvijas sievietes izsakās ļoti skarbi – šejienes vīrieši ģimenes dzīvei nederot. Patiešām kopdzīve ar cilvēku, kuram trūkst atbildības, ir īstas mocības. Sievietes, meklējot vīrieti, uz kuru varētu paļauties, šķērso pat jūras un okeānus. Taču tas var arī neizdoties gan vieglprātības, gan tikai sievietēm raksturīgās labticības dēļ. Arī citās zemēs tauriņu ir papilnam. Un neba nu visas sievietes zina, ko īsti grib. Brīvais tirgus, brīvā mīlestība un brīvā izvēle var tā sagrozīt daiļās galviņas, ka tās atpakaļ pagriež vien skarbā dzīves īstenība.
Mūsdienās, kad visi visu vēlas dabūt tūlīt un tagad, gaidīt ir ļoti grūti. Neapturami tikšķ bioloģiskais pulkstenis, laikmeta gars skubina steigties un meklēt. Un sievietes tāpat kā vīrieši var nonākt atkarībā no šīs meklēšanas. Jaunībā, kad vēl tik daudz kas priekšā, ir gandrīz neiespējami apstāties, norimt un ļaut notikumiem ienākties. Kas ir lemts, tas nekad nepaiet garām, to zina teikt visi dzīves ceļa lielāko daļu nostaigājušie. Bet, ak vai, to mēs saprotam tikai vēlāk.
