Uzmini, nu! Tā īsi kopumā varētu raksturot šo pasākumu, ar ko pēdējā laikā vairāk vai mazāk ticami nodarbojas politiķi. Uz oligarhu tēmas un varas partiju līdz šim piekoptās slepenības fona visi oficiāli un neoficiāli minētie augstā amata kandidāti, pat paši cenzdamies, diez ko pārliecinoši neizskatās. Nu jā, tie esot cienījami cilvēki. Tas neizbrīna - saskaņā ar jauno Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu visiem Valsts prezidenta kandidātiem izvirzīta jauna prasība - nevainojama reputācija. Par to, kas ir nevainojama reputācija Valsts prezidentam, protams, var teoretizēt. Praksē svarīgi ir, kas to noteiks. Izrādās, ka deputāti, balsojot par šiem kandidātiem. Vai par labu reputāciju būtu jālemj personām, kurām pašām tāda piemīt? It kā loģiski - būtu gan. Vai deputātiem piemīt laba reputācija? "Labs jautājums," droši vien šādā situācijā ar pienācīgu pauzi teiktu mediju uzmanības vairāk rūdītie politiķi, lai iegūtu laiku reputāciju nebojājošai atbildei. Statistika gan ir konkrētāka: šā gada janvārī publiskotā Eirobarometra aptauja liecina, ka politiskajām partijām Latvijā uzticas deviņi procenti iedzīvotāju. Nu labi, taču var iebilst, ka arī cilvēkiem ar pieticīgi vērtētu slavu piemīt laba izpratne par labu reputāciju. Taču tad šiem cilvēkiem būtu jāatbild uz testējošu jautājumu: vai notiesājoša kriminālsprieduma neesamība ir labas reputācijas pazīme cilvēkam, kam ir teikšana valsts vadībā? Jā, smags jautājums. Taču labs. Vai ne? Tik labs, ka koalīcijas deputāti joprojām var domāt atbildi. Tikai diezin vai vairs reputāciju saglābjošu.
Ko gan no tā var secināt vienkāršs cilvēks? To, ka situācijai, ko radījusi koalīcijas partneru jau sākotnējā nevēlēšanās pieļaut plašas publiskas diskusijas par nākamā prezidenta amata kandidātiem un to piemērotību šim postenim, noteikti nepiemīt laba reputācija. Vai tāda var piemist pasākumam, kas kopumā atgādina drebelīgu azartspēļu blēdi, kam no visām piedurknēm birst ārā kārtis, liekot vien minēt, kuras no tām ir īstie trumpji, bet kuras - no labai reputācijai paredzētās kavas? Atkal labs, turklāt skaidri atbildams jautājums.
Ko gan no tā var secināt vienkāršs cilvēks? To, ka situācijai, ko radījusi koalīcijas partneru jau sākotnējā nevēlēšanās pieļaut plašas publiskas diskusijas par nākamā prezidenta amata kandidātiem un to piemērotību šim postenim, noteikti nepiemīt laba reputācija. Vai tāda var piemist pasākumam, kas kopumā atgādina drebelīgu azartspēļu blēdi, kam no visām piedurknēm birst ārā kārtis, liekot vien minēt, kuras no tām ir īstie trumpji, bet kuras - no labai reputācijai paredzētās kavas? Atkal labs, turklāt skaidri atbildams jautājums.
