Runa būtībā ir par bēdīgi pazīstamo saukli "Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti!" Tikai šoreiz skaidrāk nekā tas bijis līdz šim iezīmējas pieprasījums ne vien pēc ekonomiski, bet arī pilsoniski cilvēciskiem apstākļiem. Turklāt uzkrītoši ir tas, ka lielā mērā šīs prasības ir saistītas ne tik daudz ar valsts materiālajām iespējām, bet gan ar tās amatpersonu attieksmi.
Arī Īrijā lieliski zina, ka Latvija pagaidām ir valsts, kurā likumu sargātāji domā, ka nodokļu maksātāji vēlas, lai par viņu drošību gādā tādi policisti kā Aigars Pužulis, kurš brauc dzērumā un slēpj sava nodarījuma sekas; Latvija ir valsts, kurā labklājības ministre saka, ka rūpes par dzimstības pieaugumu nav valsts rūpes; Latvija ir valsts, kuras galvaspilsētas vadītāji uzskata, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam nav nepieciešams bērnudārzs; Latvija ir valsts, kur amatpersonas no gadiem ilgas amata ļaunprātīgas izmatošanas spēj atraut tikai ielikšana aiz restēm, bet jau ietupināti deputāti var saņemt deputāta algu; Latvija ir valsts, kurā kukuļus sauc par dāvinājumiem, pateicībām un pat iepriecinājumiem; Latvija ir valsts, kurā bagāti cilvēki var nesodīti būvēties kāpās un izbraukāt tās; Latvija ir valsts, kuras ekspremjers Kalvītis politoloģijas studentiem mierīgi var pateikt: "Prezidents jau nerisina nekādus saimnieciskus jautājumus, neko nebūvē, neko neceļ, faktiski nekādas lemšanas viņam nav. Valsts prezidents, ņemot vērā, ka viņš veic reprezentācijas funkcijas, ir piemērots 60, 55 gados. Tad forši var braukāt apkārt un sagaidīt pensiju." Nu, jā, Latvija ir arī valsts, kurā prezidentu pāris onkuļu izvēlas zoodārzā.
"Darba tikums, sīkstums, čaklums, mērenība, spēja pielāgoties - šīm pagātnes vērtībām jākļūst par cilvēces izdzīvošanas nākotnes vērtībām," minētā pārskarta atvēršanas svētkos teica Valsts prezidents Valdis Zatlers. Varētu jau cerīgā aizkustinājumā nobirdināt asaru, ja vien prezidenta nosauktās īpašības, nevis spēja samierinoties paciest visu, tiešām būtu garants saulainai nākotnei. Diemžēl mērenība, pielāgošanās un no tā izrietošs sīkstums jau ir bēdīgās šodienas fakti un vienlaikus - arī iemesli.
