Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Brīdī, kad divi cilvēki ģimenē vairs nespēj kopā sēdēt uz dīvāna vai nevar mierīgi sarunāties par aktuālām lietām un savām vajadzībām, noderīgākais būtu atrast sev piemērotu mediatoru – profesionāli, kurš palīdz pusēm novadīt sarunas un atklāt savas īstenās vajadzības, kas bieži vien tiek noklusētas,” skaidro Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētaja Kristīne Dārzniece.
Mediācija ir piemērota konfliktu risināšanai visās jomās. Ja ģimenes locekļi savā starpā nevar vienoties par svarīgiem jautājumiem, labs risinājums ir ģimenes mediācija. Tas ir brīvprātīgs process, kurā ar neitrālas trešās personas – mediatora – starpniecību cilvēkiem ir iespēja konstruktīvi atrisināt nesaskaņas. Ģimenes lietās mediācija var palīdzēt risināt ne tikai divu cilvēku savstarpējo attiecību problēmas, bet arī strīdus par mantojumu, konfliktus starp brāļiem un māsām, kā arī starp dažādām paaudzēm ģimenē.
“Ja runājam par ģimenes mediāciju, pieredze rāda, ka cilvēki savā starpā strīdas par gluži kaut ko citu, nekā tiek pateikts skaļi. Kāds ir pārāk noguris, mājās pienākumi sadalīti neapmierinoši. Un tad kāda saplēsta krūze vai bieža aizkavēšanās darbā jau ir sekas patiesajam strīda iemeslam. Faktiski tas būtu pirmais piemērotākais brīdis, kad nākt pie mediatora un mēģināt atrisināt strīdus. Nākamais moments būtu – ja nav pamanītas pirmās pazīmes un rodas pavisam nopietni konflikti un domas par attiecību pārtraukšanu vai problēmu risināšanu tiesas ceļā,” norāda Kristīne Dārzniece.
Taču praksē pusēm izmantot mediāciju kā domstapību risinājumu iesaka tiesneši jau uzsāktos tiesāšanās procesos. “Civilprocess pēc būtības uzliek tiesnesim arī par pienākumu jebkurā procesa stadijā veicināt izlīgumu starp pusēm. Līdz ar to mediācija civilprocesā ir tāds labs instruments, kad tiesnesis, kamēr lieta nav izskatīta pēc būtības, pusēm iesaka izmantot mediācijas pakalpojumu.
Ir arī aktīvi tiesneši, kas uzreiz ar mums sazinās un prasa, vai var nozīmēt pirmreizējo mediatora konsultāciju, lai cilvēki saprastu, vai tas viņiem der vai ne. Sertificēti mediatori pēc tiesas pieprasījuma ir gatavi bez maksas sniegt vienas stundas konsultāciju par mediācijas procesu.
Kad cilvēki ir ieradušies uz mediāciju, mēs pirmajās sesijās noskaidrojam procesa turpmāko virzību. Sarunas dalībniekiem jāsaprot, kādu ceļu viņi vēlas iet: saglabāt pāra attiecības vai cieņpilni izšķirties, bet veidot attiecības kā šķirtiem, atbildīgiem bērnu vecākiem. Trešais ceļš – pats galvenais, ja runājam par ģimeni, – ir fokuss uz bērnu vajadzībām. Bieži vien vecāki savās ķildās ne tikai iesaista bērnus, bet arī aizmirst par bērnu vajadzībām. Bērns kļūst par lietu, īpašumu, mantu, ko bīda uz vienu vai otru pusi. Vienojušies par virzību, mediācijas procesā pie risinājuma sasniegšanas arī strādājam,” skaidro K. Dārzniece.
Galvenie ieguvumi, risinot ģimenes jautājumus mediācijas ceļā, ir:
“Mediācija laika ziņā ir īsāka nekā jebkurš cits process. Ja iedomājamies tiesvedību, kas var ilgt līdz pat 5 gadiem, mediācija būs daudz īsāka. Iespējams, problēmu var atrisināt dažās stundās, varbūt vajag vairāk laika, taču katrā ziņā process būs īsāks un efektīvs. Otrkārt, mediācija būs lētāka nekā jebkura tiesāšanās, kas ietver advokātu izdevumus, tiesāšanās izdevumus un valsts nodevas.
Taču vissvarīgākais ieguvums ir tas, ka mediācijas procesā vienmēr tiek saglabātas attiecības starp cilvēkiem. Tiesvedības procesā visbiežāk šīs attiecības tiek iznīcinātas, jo vienmēr kāds ir uzvarētājs, kāds zaudētājs, savukārt mediācijas laikā attiecības tiek saglabātas un ieguvējas ir abas puses. Jāsaprot, ka tiesāšanās sagādās stresu, kas negatīvi ietekmēs veselību, konstruktīva komunikācija būs minimāla vai vispār nenotiks un paralēli redzēsim, kā cieš bērni. Mediācijas ceļā visas iepriekšminētās negācijas tiek izlīdzinātas – ar iespēju atgūt gan savu emocionālo, gan fizisko veselību,” skaidro K. Dārzniece.
Mediācijas process ir ļoti strukturēts un notiek vairākās fāzēs. Sākumā puses kopā vai atsevišķi tiekas ar mediatoru un izstāsta savu problēmu vai pozīciju. Pēc tam ar mediatora palīdzību tiek apkopoti risināmie jautājumi. “Jāatzīst, ka tie ir visnotaļ konkrēti jautājumi: kā vecāki turpmāk organizēs satikšanos ar bērnu, kurš apmaksās dažādas bērna vajadzības utt. Iezīmējas tā saucamās tēmas. Puses pašas izvēlas, kuru problēmu risināt pirmo.”
Mediācijas procesa trešajā fāzē mediators palīdz atklāt pušu patiesās vajadzības un intereses. “Aiz visiem šādiem konfliktu momentiem un domstarpībām slēpjas kāda neapmierinātība, pāridarījums vai sāpes. Savukārt ceturtajā fāzē jau tiek meklēti konkrēti risinājumi un sagatavota rakstiska vienošanās, kuru nepieciešamības gadījumā var iesniegt notāram vai arī izlīgumam tiesai. Tādējādi ir iegūts praktisks rezultāts,” skaidro K. Dārzniece.
“Terapijā nenonāk līdz tik konkrētiem un praktiskiem rezultātiem – tur vienošanās netiek sastādīta. Savukārt advokāts dara savu darbu – aizstāv to pusi, kas viņu nolīgusi, – taču šāda interešu pārstāvība visbiežāk ir vienpusēja.
Mediators pats neko nelemj un neiesaka. Viņš vada mediācijas procesu, lai ģimenes locekļi pēc tam varētu funkcionēt tādā statusā, kādu paši ir izvēlējušies. Mediators savā darbībā ir absolūti neitrāls un objektīvs – viņš nenostājas kāda pusē. Tas dod cilvēkiem drošības sajūtu, ka viņi tiks vienādi atbalstīti un saruna būs līdzvērtīga,” tā K. Dārzniece.
“Mediācijā riskus nesaskatu. Cilvēki reizēm ir minējuši savas bažas – esmu tiesvedībā, atnākšu uz mediāciju, bet tas būs tikai velti novilcināts laiks. Taču mediācijas process vienmēr ir pušu vienošanās – jebkurš no mediantiem var to izbeigt jebkurā brīdī. Ja šķiet, ka otra puse nesadarbojas, velk laiku vai manipulē, var pieņemt lēmumu procesu pārtraukt. Mediators izsniedz apliecinājumu, kuru puses septiņu dienu laikā iesniedz tiesā, un tiesas process tiek atjaunots. Arī pats mediators jebkurā brīdī var pārtraukt mediācijas procesu, ja redz, ka puses nesadarbojas un tikai formāli izmanto šo procesu. Vēl civilprocesā ir iestrādāts papildu punkts: tiesa mediācijas realizēšanai var atlikt tiesāšanās procesu ne ilgāk kā uz 6 mēnešiem. Protams, puses vienmēr var lūgt pagarinājumu, taču tas ir ļoti rets izņēmums.
Jāatceras, ka mediācijā visus lēmumus pieņem pašas puses.
Būtiski ir arī zināt, ka, izbeidzot mediācijas procesu, tās pašas puses var atsākt mediācijas procesu, vienojoties par to pašu domstarpību priekšmetu. To nodrošina Mediācijas likums,” norāda K. Dārzniece.
“Var sākt ar vienas stundas konsultāciju bez maksas, kurā mediators izskaidro, kā norit mediācijas process, kādi būs ieguvumi utt. Lielākoties gan šīs konsultācijas piesaka tiesa, taču uz vizīti nāk arī cilvēki, kas nav nonākuši līdz tiesvedības procesam. Tādā gadījumā jāraksta uz e-pasta adresi tiesa@smp.lv vai jāzvana uz informatīvo tālruni 29800508, lūdzot mediatoru pēc pieprasījuma – stundu garai bezmaksas konsultācijai.
Uzsākot mediācijas procesu jau konkrētā konflikta risināšanai, vienas stundas likme ģimeņu mediācijas procesam vidēji ir 35–50 eiro, taču tā ir atkarīga no konkrētās situācijas un vienošanās ar mediatoru,” skaidro mediatore.
Pēdējos divos gados interese par ģimenes mediāciju ir ļoti pieaugusi, un liels nopelns tajā bijis valsts nodrošinātam daļējam finansējumam, kas šogad vairs nav pieejams.
2017. un 2018. gadā mediācijai bija piešķirts daļējs valsts finansējums – 5 bezmaksas stundas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Šogad šis projekts dažādu apsvērumu dēļ diemžēl vairs netiek finansēts, bet statistikā ir redzams progresīvs pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu, kad šāda finansējuma nebija.
“Gribētos teikt, ka mūsu sabiedrībai noteikti ir vajadzīgs valsts atbalsts mediācijas kā instrumenta ieviešanai. Cilvēki zina, ko dara tiesā, zina, ko var sagaidīt no advokāta vai notāra, bet vēl nezina, ko saņems no mediatora. Tas rada nedrošību un šaubas. Ja vismaz sākotnēji pastāv iespēja iepazīties ar mediāciju, savu naudu neieguldot, rodas izpratne par paredzamo rezultātu. Jāatzīst, ka jebkurš cilvēks, kas tiešām līdzdarbojās mediācijas procesā, to arī izmanto līdz galam, līdz rezultātam,” uzsver K. Dārzniece.
