Likumdošanas jaunumi: braukšanas maksas atvieglojumi būs arī komerciālajos maršrutos

2025. gada 18. septembrī Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi septiņus likumprojektus:

• Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā;
• Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā;
• Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”;
• Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā;
• Grozījumi Krimināllikumā;
• Grozījums Pasta likumā;
• Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Braukšanas maksas atvieglojumi būs arī komerciālajos maršrutos

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts 1. lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) Tiesas spriedumu lietā Lux Express Estonia (C-614/20), kurā noteikts, kā jāinterpretē ES regula par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, īpaši attiecībā uz kompensācijām pārvadātājiem, kuri sniedz pakalpojumus komerciālajos maršrutos.

Plānotās izmaiņas paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem komerciālajos maršrutos būs pienākums ar atvieglotajiem nosacījumiem pārvadāt pasažierus, kuriem ir tiesības izmantot Ministru kabineta noteikumos Nr. 414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 414) noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.

Vienlaikus attiecīgais pārvadātājs būs tiesīgs saņemt no valsts izdevumus, kas saistīti ar minēto pasažieru pārvadāšanu (kompensāciju).

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju:

• valsts kompensācijas apmērs būs tāds pats kā pārvadātājiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos;
• braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējam būs jāsedz tā maksas daļa, kas pārsniedz dotētā reģionālās nozīmes pārvadājuma tarifu;
• izdevumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensēs tikai tad, ja tiem būs piešķirta piekļuve vienotajai sabiedriskā transporta biļešu sistēmai.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kura mērķis ir drošākas finanšu vides izveidošana, ēnu ekonomikas mazināšana, tāpat arī labākas sadarbības veicināšana starp valsts iestādēm un privāto sektoru.

Likumprojekts paredz:

• ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem būs jāveic klienta izpēte arī pie ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem zem 1500 eiro, ja to pamato paaugstināts risks, ko nosaka pats subjekts atbilstoši klienta darbības risku novērtējumam;
• pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
• precizēt veidu, kādā valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinās Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, – rakstveidā, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās;
• ka Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
• precizēt NILLTPFNL normas par FID atgriezeniskās saites sniegšanu šā likuma subjektiem;
• paplašināt pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un tām institūcijām, kurām ir būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.

Plašāka informācija par likumprojektu pieejama LV portāla publikācijā “Saeimā skata grozījumus NILLTPFN likumā. Uzlabos informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai”, savukārt sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām plānotajām izmaiņām var šeit.

Rosina aizliegt nepilngadīgajiem piedalīties pasākumos, kuros tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ” un likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ” paredzēts papildināt likuma 20. pantu ar jaunu teikumu, nosakot, ka nepilngadīgām personām ir aizliegts piedalīties pasākumos, kuros tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības.

Šobrīd likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 20. panta pirmajā daļā noteikts: “Sapulces, gājiena vai piketa vadītājs un viņa palīgi atbild par šā likuma noteikumu ievērošanu un par kārtības uzturēšanu pasākuma laikā. Kārtības uzturēšanu viņi nodrošina gan personīgi, gan ar kārtības uzturētāju palīdzību. Ja pasākumā piedalās bērni, pasākuma vadītāja pienākums ir nodrošināt šo bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.”

Turpretī ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” iecerēts noteikt, ka bērnam ir tiesības uz biedrošanās brīvību tiktāl, ciktāl tas neapdraud viņa veselību, dzīvību un tikumību.

Patlaban Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta otrajā daļā nav iekļauts vārds “tikumību”.

Abiem likumprojektiem nav pievienotas anotācijas.

Rosina Krimināllikumā noteikt sodu par nepilngadīgas personas medicīnisku dzimuma maiņu, tostarp apzinātu novirzīšanu uz dzimuma maiņu

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kura nepieciešamība izriet no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodotajiem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ” un “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuri paredz aizliegumu nepilngadīgajiem piedalīties pasākumos, kuros tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības.

Likumprojektā plānots papildināt Krimināllikuma XIII nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību” ar:

• 137.¹ pantu “Bērnu medicīniska dzimumu maiņa”, nosakot, ka par medicīniskas dzimuma maiņas veikšanu nepilngadīgai personai – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas;
• 139.² pantu “Pubertātes bloķēšana un kroshormonālā terapija ar mērķi veikt dzimuma maiņu”, nosakot, ka par pubertātes bloķēšanu un kroshormonālās terapijas izmantošanu pret nepilngadīgu personu ar mērķi veikt dzimuma maiņu – soda ar brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.

Papildus ar likumprojektu paredzēts papildināt arī Krimināllikuma XVI nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” ar jaunu 160.¹ pantu “Pamudināšana nepilngadīgajiem iesaistīties dzimuma maiņas, pubertātes bloķēšanas vai kroshormonālās terapijas manipulācijās”, nosakot, ka:

“Par astoņpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties dzimuma maiņas, pubertātes bloķēšanas vai kroshormonālās terapijas manipulācijās ar mērķi apturēt dabiskos pubertātes procesus, izmantojot informācijas vai komunikācijas tehnoloģijas, vai citu saziņas veidu, ja to izdarījusi pilngadīga persona, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.

Par nepilngadīgā apzinātu novešanu līdz dzimuma maiņai, pubertātes bloķēšanai vai kroshormonālās terapijas manipulācijām – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.”

Plašāka informācija par šādu kriminālsodu nepieciešamību pieejama šeit.

“Latvijas Pasts” turpinās universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu bez konkursa saistību pagarināšanai

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Pasta likumā”, kas paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) uzdevumu, nerīkojot konkursu, pagarināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības uz diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim.

Šobrīd UPP Latvijā nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”, kurai Regulators noteicis saistības līdz minētajam 2026. gada 31. decembrim.

UPP ietilpst:

• vēstuļu korespondences sūtījumi līdz 2 kg;
• pasta paku sūtījumi līdz 10 kg;
• pakas no ES dalībvalstīm līdz 20 kg;
• abonēto preses izdevumu piegāde.

Kā skaidrots anotācijā, Eiropas Komisija plāno jauna tiesību akta izstrādi pasta jomā 2026. gadā, kas aizstās Pasta direktīvu: “Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt esošo pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū, un, iespējams, ar jaunu regulējumu varētu būt noteiktas jaunas un mainītas šobrīd esošās prasības attiecībā uz UPP nodrošināšanu.”

Ja 2026. gadā tiks rīkots konkurss un noteiktas UPP saistības uz pieciem gadiem, esošais modelis saglabāsies līdz 2031. gadam, radot papildu slogu valsts budžetam. Tā vietā likumā paredzēts divu gadu pārejas periods, lai pārskatītu UPP modeli, ņemot vērā gaidāmās ES un nacionālās izmaiņas tiesību aktos, vēstīts anotācijā.

Saeima ukraiņu sportistu Eduardu Cibuļu atzīst par Latvijas pilsoni

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā likumprojektu “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, kas tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts divos lasījumos.

Saeima tās pašas dienas sēdē ukraiņu sportistu Eduardu Cibuļu (Eduard Tsybulia) atzina par Latvijas pilsoni.

E. Cibuļa ar ģimeni pārcēlās uz Latviju 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. E. Cibuļa ir pārstāvējis Latviju augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās taekvondo un demonstrējis augstus sportiskos sasniegumus. Sportists ieņēma pirmo vietu starp visiem kadetiem savā svara kategorijā pasaules un Eiropas reitingā, norādīts anotācijā.

Tāpat anotācijā pausts, ka savu nākotni E. Cibuļa saista ar Latviju un vēlas to pārstāvēt 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā. E. Cibuļas vēlmi iegūt Latvijas pilsonību atbalstīja arī Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Taekvondo federācija un sporta klubs “Hansu”, kurā jaunietis aktīvi trenējas taekvondo.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.