Rosina darba devēja piešķirto palīdzību naudā zāļu iegādei neaplikt ar nodokļiem
Saeima 12. decembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tostarp inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā saviem darbiniekiem vai viņu apgādībā esošajām personām gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus.
Šobrīd darba devēja finansiālais atbalsts darbiniekam zāļu iegādei tiek aplikts ar nodokļiem
Kā norāda E. Rinkēvičs, šībrīža tiesiskais regulējums šādu motivāciju neveicina, jo darba devēja finansiālais atbalsts zāļu iegādei tiek aplikts ar algas nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuras sastāv no darba devēja un darbinieka daļas). Lielo nodokļu maksājumu dēļ parasti atbalsts netiek sniegts.
Lai sniegtu darbiniekam finansiālu palīdzību, piemēram, 50 000 eiro apmērā, darba devēja kopējās izmaksas tagad būtu aptuveni 90 000 eiro.
“Savukārt atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantam atvieglojumi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijai netiek piemēroti, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrēto ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona, ziedotāja darbinieks vai šā darbinieka ģimenes loceklis,” teikts anotācijā.
“Indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kuras nozīme sabiedrības labklājības nodrošināšanā nav apšaubāma. No sabiedrības veselības stāvokļa ir atkarīga arī valsts ekonomiskā izaugsme un konkurētspējas attīstība, jo personas fiziskā, garīgā un sociālā labklājība tiešā veidā ietekmē tās darba ražīgumu,” skaidro Valsts prezidents.
Veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apkopoto statistiku veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tāpat budžeta izdevumi veselības nozarei ir krietni zemāki nekā vidēji ES, kā arī valsts piešķirtais finansējums tieši zāļu kompensācijām ir viens no zemākajiem ES un viszemākais Baltijas valstīs.
Likumprojekta anotācijā teikts: “Lai gan tiek īstenots pasākumu plāns zāļu cenu mazināšanai un ir būtiski paplašināts kompensējamo medikamentu saraksts un palielināts kompensācijas apmērs, pacientu finansiālās vajadzības joprojām ir daudz lielākas.
Grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas neizbēgami ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu. Savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.”
|
Plašāk par tēmu LV portālā: |
Jānovērš šķēršļi, piešķirot naudas līdzekļus zāļu iegādei
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī pašlaik ierobežotās valsts budžeta iespējas veselības aprūpē, Valsts prezidenta ieskatā likumdevējam jāizvērtē citi rīki, kā sekmēt pacientam vajadzīgo medikamentu iegādi.
E. Rinkēvičs piedāvā novērst pašreizējos šķēršļus un mazināt finansiālo slogu darba devējam gadījumos, kad tas vēlas atbalstīt savu darbinieku vai viņa apgādībā esošo personu, piešķirot viņam naudas līdzekļus, piemēram, zāļu iegādei.
Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantu ar 2.15 daļu, nosakot:
“Par algota darba ienākumu nav uzskatāma darba devēja darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai piešķirta palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;
- medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina;
- darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem;
- darba devēja rīcībā ir darbinieka apliecinājums, ka dokumenti, kas apliecina medicīnisko tehnoloģiju iegādi, nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam kā attaisnoto izdevumu pamatojums.”
Izmaiņas nerada jaunus pienākumus darba devējam
Atbilstoši Ārstniecības likuma 1. panta 9. punktam medicīniskās tehnoloģijas ir ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.
E. Rinkēvičs uzsver, ka likumprojekts nerada jaunus pienākumus darba devējam un lēmums sniegt atbalstu savam darbiniekam vai viņa apgādībā esošajai personai ir darba devēja brīvprātīga izšķiršanās un izvēle:
“Likumprojekts piedāvā instrumentu, kas motivētu darba devējus atbalstīt savu darbinieku un viņu apgādībā esošo personu veselības aprūpi.”
Rosina ieviest pastāvīgu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību
Saeima 12. decembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kura mērķis ir nodrošināt pastāvīgu un pārskatāmu valsts valodas stiprināšanas politikas uzraudzību.
Atbilstoši Satversmes 4. pantam valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
“Šī norma uzliek valstij atbildību un pienākumu stiprināt valsts valodu un veicināt tās lietojumu dažādās sabiedrības dzīves sfērās. Valsts valoda ir viens no svarīgākajiem valsts resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai.
Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas esība ir saliedētas sabiedrības pamats,” norāda likumprojekta iesniedzēji.
Tāpat likumprojekta anotācijā skaidrots, ka valsts valodas attīstība un izaugsme lielā mērā ir atkarīga no valdības un deputātu īstenotajām iniciatīvām un priekšlikumiem, kas vērsti uz valodas stiprināšanu un aizsardzību:
“Ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi un to, ka pašlaik latviešu valodas kā valsts valodas prasmes un lietojums nav pietiekams, valstij nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu, gādājot par to, lai latviešu valoda patiešām pildītu savu valsts valodas funkciju.”
Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, valsts valodas statuss ir nepārtraukti un mērķtiecīgi jāaktualizē un valsts valodai ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm valstī, kas nozīmē, ka tās attīstībai un uzraudzībai jābūt ietvertai valdības un Saeimas dienaskārtībā kā regulāri un padziļināti skatāmam jautājumam:
“Tikai rūpīgi analizējot valodas attīstību un izaugsmi, ir iespējams iegūt objektīvu, konstruktīvu un faktos balstītu sapratni par nepieciešamajiem pasākumiem latviešu valodas stiprināšanai.”
Likumprojekts paredz papildināt Saeimas kārtības ruļļa 3.1 nodaļu “Ministru kabineta locekļu ziņojumi” ar 118.4 pantu, nosakot, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi divos gados un ne vēlāk kā 15. septembrī iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā.
Kā skaidrots anotācijā, šāda ziņojuma iesniegšana Saeimai ļaus sekot līdzi paveiktajiem darbiem un plānotajām iniciatīvām valsts valodas saglabāšanā un attīstībā.
Latvija pievienosies Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa izpētē un izmantošanā
Saeima 12. decembrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā”.
Likumprojekta mērķis ir pievienoties Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies) (turpmāk – Līgums), kas tika parakstīts Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1967. gada 27. janvārī un stājās spēkā 1967. gada 10. oktobrī.
Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts un viena no dažām NATO dalībvalstīm, kas nav pievienojusies Līgumam.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam 2024. gada 9. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pievienoties ANO komitejai par kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem (COPUOS).
COPUOS darbība balstās uz pieciem ANO līgumiem kosmosa jomā un tajos iekļautajiem principiem. Lielākā daļa COPUOS dalībvalstu ir ratificējušas vismaz vienu no pieciem līgumiem, un COPUOS komiteja aicina potenciālās dalībvalstis, iestājoties COPOUS, ratificēt kosmosa līgumus, kuri ir tās darba metožu pamatā.
Līgums nodrošina pamata tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, tostarp nosakot, ka kosmoss ir brīvi pētāms un izmantojams visām valstīm, un aizliedzot kosmosā izvietot kodolieročus, nepieļaujot bruņošanās sacensību kosmosā un neļaujot nevienai valstij pretendēt uz suverenitāti pār jebkuru debess ķermeni, teikts anotācijā.
Pieaugot valstu un privātā sektora pārstāvju interesēm un aktivitātēm kosmosa domēnā, sadarbība kļūst būtiska zināšanu, tehnoloģiju un resursu apmaiņai.
Kā norādīts anotācijā, ņemot vērā straujo jauno tehnoloģiju attīstību, starptautiskās drošības izaicinājumus un kosmosa komercializāciju, valstis un citi aktori saskaras ar jauniem izaicinājumiem, tostarp kosmosa satiksmes pārvaldību, resursu izmantošanu un kosmosa militarizāciju.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā sniegtajiem datiem līdz 2023. gadam Līgumu ir ratificējušas 113 valstis. Latvija līdz šim nav pievienojusies nevienam ANO līgumam kosmosa jomā:
“Pievienošanās Līgumam demonstrēs Latvijas atbalstu noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai un apņemšanos sadarboties un uzņemties atbildību kosmosa izmantošanai miermīlīgiem mērķiem, ņemot vērā strauji augošo kosmosa nozari. Līguma ratifikācija pirms Latvijas dalības COPUOS apstiprināšanas apliecinās Latvijas izpratni par savu atbildību saistībā ar aktivitātēm kosmosa jomā un apstiprinās tās nopietno attieksmi pret iestāšanos un darbu COPUOS.”
