Pētījums ataino pozitīvu virzību sabiedrības uzticības kāpumam valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā. Latvijas valsts institūciju sniegtajai informācijai uzticas 59% aptaujāto, kas ir par 9% vairāk nekā 2022. gada decembrī. Savukārt Latvijas mediju informācijai par karu uzticas 57% respondentu, kas ir par 10% augstāks rādītājs nekā pērn decembrī un par 4% vairāk nekā martā. Absolūtais vairākums jeb 79% aptaujāto neuzticas Krievijas valsts medijiem.
Diemžēl saskatāma arī tendence, ka sabiedrība no ziņām par karu sāk arvien vairāk nogurt, – tam piekrituši 56% respondentu. Arī dzīves dārdzības pieauguma radītās finansiālās grūtības ir atstājušas iespaidu uz iedzīvotāju entuziasmu Ukrainas atbalstam. Ja 2022. gada nogalē 52% iedzīvotāju bija gatavi pieciest kara radīto cenu kāpumu, tad šogad tie ir 38%.
Ievērojami retāk atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un uzticēšanos Latvijas institūciju un mediju sniegtajai informācijai pauda aptaujātie cittautieši un iedzīvotāji Latgalē. Šajās respondentu grupās visbiežāk tika arī pausts nogurums par Krievijas karu Ukrainā un nevēlēšanās par to dzirdēt.
Interneta paneļa socioloģiskajā pētījumā piedalījās reprezentatīva Latvijas sabiedrības izlase – 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”.
LV portāla infografika.
