FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi finansiālās grūtībās, ir aizdomas par nesaimniecisku rīcību. Šāda situācija vietējās varās ir ļoti reti. Pēdējā pašvaldība, kurā tika uzsākts finanšu stabilizācijas process, kas ilga no 2011. līdz 2016. gadam, bija Ādažu novada pašvaldība. LV portāls skaidro, kādos gadījumos un kā tiek veikta pašvaldības finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņojumā medijiem informēja, ka ministrs Māris Sprindžuks, 7. augustā tiekoties ar Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, aicinājis steidzamības kārtā izskatīt pašvaldības budžeta stabilizācijas plānu domes sēdē un gūt tās atbalstu. Šāds plāns nepieciešams, lai primāri nosegtu izdevumus Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildei. Iespējams, Rēzeknes domes sēdē 10. augustā deputāti izskatīs pašvaldības budžeta stabilizācijas plānu.
M. Sprindžuks arī uzdevis veikt ārkārtas finanšu revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Ar ministra parakstītu rīkojumu, īstenojot pašvaldību darbības pārraudzību, ministrija organizēs procesu, lai pieaicinātu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību ārkārtas finanšu revīzijai Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, t. sk. par budžeta izdevumu sadalījumu obligāto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildē.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir aicinājis Valsts kontroli izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes pašvaldībā, lai varētu iegūt visaptverošu informāciju, kuru var izmantot par pamatu situācijas sakārtošanai.
Rēzeknes pašvaldība ir sākusi meklēt iespējas budžeta taupības pasākumiem. Medijos izskanējis, ka plānots atlaist darbiniekus un atcelt atvieglojumus daļai pilsētas iedzīvotāju.
Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, proti, dome, un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un par to ir atbildīga.
Kāpēc Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi finansiālās grūtībās? Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.
Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas ilgtermiņa saistības un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju.
FM ir lūgusi:
Pašlaik FM no Rēzeknes pašvaldības gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. Pēc tam FM varēs sniegt viedokli un ieteikumus vai rīkoties saskaņā ar normatīvajiem aktiem, akcentē A. Jarockis.
Turpretī Rēzeknes pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova informēja, ka visa pieprasītā informācija ir iesniegta FM un pašvaldība par turpmāko rīcības plānu plašāk informēs pēc domes sēdes 10. augustā.
Jāpiebilst, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, – šogad tie ir 8,1 miljons eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, finansējums ir pieaudzis par 2,7 miljoniem jeb 12,2%.
Šobrīd neviens pašvaldības finanšu stabilizācijas process nav uzsākts, liecina informācija FM mājaslapā. Pēdējais šāda veida process bija Ādažu novada pašvaldībā. Šajā gadījumā, izdodot rīkojumu Nr. 119 “Par Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas”, no amata tika atstādināts domes priekšsēdētājs (plašāk par to 2011. gadā rakstīja arī LV portāls >> “Ādažu lieta: patiesība no pretējiem skatupunktiem”).
Kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, reglamentē likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.
Pašvaldības stabilizācijas procesā tiek ievērots arī Pašvaldību likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” un “Likums par budžetu un finanšu vadību”, akcentē Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes lektors, Mg. iur. Nikolajs Ozoliņš.
Lektors finanšu stabilizācijas procesu sadala trijos blokos: politiskais, ekonomiskais un juridiskais. Pirmajā blokā tiek ietverts jautājums –, kas politiski ir atbildīgi par izveidojušos ārkārtas finanšu situāciju pašvaldībā. Pašvaldību likums un “Likums par budžetu un finanšu vadību” paredz, ka atbildība par pašvaldību budžetu tiek sadalīta starp domes priekšsēdētāju un domi. “Procesā tiks vērtēta katra atbildība,” skaidro N. Ozoliņš. “Ir iespējams atlaist gan domes priekšsēdētāju, gan domi. Ja atlaiž domi, tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas.”
Likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 2. pants noteic, ka pašvaldībām ir veicama finanšu stabilizācija, ja konstatēta vismaz viena no šīm pazīmēm:
Lai ierosinātu finanšu stabilizācijas procesu, ir nepieciešama finanšu dokumentu pārbaude, kā arī jāveic pašvaldības budžeta audits, norāda N. Ozoliņš.
Likuma 6. pants noteic, ka ierosināt, lai pašvaldības dome iesniedz stabilizācijas pieteikumu, var:
Pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikums ir jāapstiprina domei. Tajā jābūt norādītai vismaz vienai no likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” 2. pantā minētajām pazīmēm, kā arī pievienotiem aprēķiniem par finanšu stabilizācijas izmaksām un veicamo pasākumu plāns.
Likumā noteikts, ka, saņēmis pašvaldības domes lēmumu par stabilizācijas pieteikumu, finanšu ministrs pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finanšu ministrijas, Ministru kabineta noteiktās institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu, noslēdzot ar viņu darba līgumu.
Pašvaldības domei ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stabilizācijas uzrauga iecelšanas, piedaloties stabilizācijas uzraugam, ir jāsagatavo, jāapstiprina un jānosūta finanšu ministram pašvaldības finanšu stabilizācijas projekts. Par projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Stabilizācijas procesā pašvaldībai tiek piešķirts stabilizācijas aizdevums gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros.
Stabilizācijas uzrauga darbību kontrolē finanšu ministrs, un viņa darbības ilgums tiek noteikts katrā konkrētajā pašvaldības finanšu stabilizācijas procesā, izvērtējot attiecīgās pašvaldības finansiālo stāvokli.
“Sākotnēji stabilizācijas plānu izstrādā uz trim gadiem, pēc tam to var pagarināt,” paskaidro N. Ozoliņš. “Šī procesa laikā dome nevar ņemt jaunus aizdevumus. Sākumā tiek atmaksāti parādi, netiek uzsākti jauni projekti, kamēr nav pabeigti esošie.”
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā noteikts, ka pašvaldība, tāpat kā cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, ir atvasināta publiska persona, kam piešķirta sava autonoma kompetence, kas “ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu; tai var būt sava manta”.
“Pašvaldība ir apveltīta ar publisko valsts varu, līdz ar to tā nevar zaudēt finanšu stabilitāti,” apgalvo N. Ozoliņš.
“Domes pienākums ir rūpēties par iedzīvotājiem. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas process parāda, ka dome nemāk to darīt pietiekami labi.”
Atbildot uz jautājumu, – cik svarīgi pašvaldībai ir pareizi plānot finanšu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot budžeta izdevumu sadalījumam obligāto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildē, – Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele akcentē, ka, ņemot vērā atšķirīgās pašvaldību prioritātes atbilstoši vietējo iedzīvotāju vajadzībām un finanšu iespējas, pašvaldībām, pieņemot ikgadējo budžetu, ir būtiski sabalansēt iespējas, vajadzības un vēlmes, tai skaitā finansējumu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildē.
“Pašvaldību budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kam šie līdzekļi ir paredzēti. Pašvaldību likuma 5. pants noteic, ka pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav citu institūciju kompetencē un ja šādu darbību neierobežo citi likumi. Vienlaikus šajā pantā noteikts, ka brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei,” skaidro L. Ūbele.
