Balsošana iecirknī un rīcība ar vēlēšanu zīmēm

Saeimas vēlēšanas ir iespēja, kas, ja vien nenotiek kaut kas ārkārtējs, pilsoņiem dota vienreiz četros gados un ļauj noteikt, kam uzticēt valsts vadību. Tādēļ ir svarīgi nekļūdīties ne vien principiālajā izvēlē par sarakstu, kuram atdot savu balsi, bet arī vēlēšanu praktiskajā pusē – nobalsot tā, lai balss tiktu ieskaitīta un atspoguļotu vēlētāja gribu nākamās Saeimas sastāvā.

Jebkurā iecirknī ar pasi vai personas apliecību

Vēlēšanu dienā no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika būs atvērti vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs. Balsot būs iespējams jebkurā no tiem. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Balsošanas dokuments ir derīga pase vai personas apliecība (eID karte). Pilsoņa personu apliecinošus dokumentus, kuriem laikposmā no 2020. gada 1. marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30. aprīlim.

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1829 deputāta amata kandidāti. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali, un katra vēlēšanu apgabala iecirkņos būs atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes. Proti, viena nosaukuma saraksta deputātu kandidāti, par kuriem katrā apgabalā būs iespējams nobalsot, ir atšķirīgi.

Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī

1. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda pase vai personas apliecība.

2. Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks noskenēs personu apliecinošā dokumenta numuru vai kvadrātkodu un elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā pārliecināsies, vai vēlētājam ir tiesības balsot, un atzīmēs, ka vēlētājs ir nobalsojis.

3. Vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu ierakstīs balsotāju papīra formāta sarakstā, kurā būs jāparakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu.

4. Saņemot balsošanas materiālus, jāpārliecinās, vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas visas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu zīmes.

5. Pēc tam jādodas uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē jāizdara sava izvēle.

6. No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlētājs grib balsot.

7. Lai nobalsotu, no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlaties balsot.

Vēlēšanu zīmē drīkst izdarīt šādas atzīmes:

• ar “+” zīmi rombā, kas ievelkama rombā līdzās kandidāta vārdam, atzīmēt tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta;
• izsvītrot to kandidātu vārdu un uzvārdu, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Mīnusa zīme “-”, kas ievilkta rombā līdzās kandidāta vārdam, netiek uzskatīta par kandidāta izsvītrošanu un, skaitot balsis, netiks ņemta vērā. Ja vēlaties konkrēto kandidātu izsvītrot, ir jāpārsvītro kandidāta vārds un uzvārds. Ja vēlēšanu zīmē izsvītroti visi kandidāti, vēlētājs vienalga būs atdevis savu balsi par šo kandidātu sarakstu, un, skaitot balsis, katrs kandidāts saņems vienu svītrojumu.

8. Vēlēšanu zīme ar izvēlēto kandidātu sarakstu jāievieto aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

9. Neizmantotās vēlēšanu zīmes var atstāt vēlēšanu iecirknī tam paredzētajā vietā.

10. Pie izejas no vēlēšanu iecirkņa ir pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Šīs zīmes paredzētas, lai vēlētājs nepieciešamības gadījumā varētu paņemt tā saraksta zīmi, par kuru balsoja, un izveidot pilnu vēlēšanu zīmju komplektu. Šādi tiek aizsargātas vēlētāja tiesības balsot aizklāti, un neviens nevar uzzināt, kā vēlētājs balsojis, ja viņš to nevēlas atklāt.

Ja ir gadījies sabojāt vēlēšanu zīmi, bet tā nav ievietota aploksnē un aploksne nav aizlīmēta, vēlētājs drīkst lūgt izsniegt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu.

Ja ir sabojāta vēlēšanu aploksne, pirms tā aizlīmēta, vēlētājam ir tiesības saņemt jaunu vēlēšanu aploksni. Sabojātā vēlēšanu aploksne jāatdod vēlēšanu komisijas loceklim un par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu atkārtoti jāparakstās balsotāju sarakstā.

Ja vēlēšanu kastē iemesta tukša derīga vēlēšanu aploksne, balsojums netiek pieskaitīts nevienam kandidātu sarakstam, bet kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni, kas jāsasniedz kandidātu sarakstiem, lai iegūtu Saeimas deputātu vietas.

Nederīga vēlēšanu zīme

Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kuras balsu skaitīšanas laikā neatrodas vēlēšanu kastē un nav ievietotas derīgā vēlēšanu aploksnē. Piemēram, ja vēlētājs iemetīs zīmi vēlēšanu kastē, neievietojot aploksnē, tā būs nederīga.

Tukšas aploksnes iemešana vēlēšanu kastē, visa saraksta nosvītrošana, komentāri uz vēlēšanu zīmēm, kas ir biežāk sastopamie protesta balsojuma elementi, patiesībā savu mērķi – tikai vēlētāja neapmierinātības izrādīšanu – nesasniedz. Sasvītrotas vai aprakstītas zīmes, ja tās nav ieliktas aploksnē, vispār netiek skaitītas, bet visas aploksnēs ievietotās zīmes piedalās vēlēšanās, atspoguļojot vēlētāju kopējo skaitu. 

Saeimas vēlēšanu likums paredz – pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

• Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.
• Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.
• Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā ir atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

Kā aprēķina Saeimas vēlēšanu rezultātus?

Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita, informē Centrālā vēlēšanu komisija. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskata derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu. Saeimā ievēlētos deputātus nosaka no vēlēšanu apgabaliem. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% slieksni, piemēro šādu kārtību:

• nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
• par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 utt., līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
• visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
• deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

Savukārt katrā kandidātu sarakstā pieteiktos kandidātus, ievērojot vēlēšanu rezultātus, sarindo pēc saņemto balsu skaita. Katra kandidāta saņemto balsu skaitu aprēķina no derīgo zīmju skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurā attiecīgais kandidāts svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās pretī kandidāta vārdam, uzvārdam izdarīta atzīme “+”. 

No kandidātu saraksta būs ievēlēti tie kandidāti, kuri vēlēšanās ir saņēmuši vislielāko balsu skaitu. Piemēram, ja kandidātu saraksts vēlēšanu apgabalā iegūst divas deputātu vietas, tad Saeimas deputāta mandātu šajā vēlēšanu apgabalā saņems pirmie divi šī saraksta kandidāti ar vislielāko balsu skaitu.