SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
25. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
7
7

Surdotulku pakalpojumi izglītības procesā palielināti, taču tulku akūti trūkst

Freepik

Lai nedzirdīgie cilvēki spētu sazināties, mācīties un pilnībā iekļauties sabiedrībā, viņiem blakus nepieciešams cilvēks, kas spēj tulkot zīmju valodā. Tas ir surdotulks, kurš nedzirdīgajiem cilvēkiem palīdz dažādās dzīves situācijās, piemēram, aiziet pie ārsta, uz banku, mācīties vai veikt jebkādas citas darbības, kurās jākomunicē ar dzirdīgo pasauli.

īsumā
  • Grozījumi noteic paaugstinātu apjomu surdotulku pakalpojumam izglītības procesā – līdzšinējo 480 akadēmisko (360 astronomisko) stundu vietā surdotulka pakalpojums palielināts līdz 960 stundām.
  • Lai saņemtu surdotulka pakalpojumu izvēlētās izglītības programmas apguvei, persona Latvijas Nedzirdīgo savienībā iesniedz nepieciešamos dokumentus.
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledžā iespējams apgūt surdotulka profesiju valsts apmaksātā studiju programmā.
  • Interese par surdotulka profesiju nav liela. Studiju programmu "Surdotulks" pēdējos piecos gados absolvējuši tikai 18 studenti.
  • Šobrīd Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centrā strādā 33 surdotulki, kas, salīdzinot ar pieprasījumu, ir ļoti maz.

Surdotulka pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka 2021. gada 20. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 250 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”. Grozījumi MK noteikumos, kas stājās spēkā šā gada 8. jūlijā, paredz paaugstinātu apjomu surdotulku pakalpojumam izglītības procesā – katram cilvēkam, kuram tas nepieciešamas, līdzšinējo 480 akadēmisko (360 astronomisko) stundu vietā surdotulka pakalpojums palielināts līdz 960 stundām.

Reizēm jāizvēlas, kuras mācību stundas svarīgākas

Kā norāda Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) viceprezidents Ivars Kalniņš, lai saņemtu valsts apmaksātus tulka pakalpojumus, cilvēkam ir jāizsaka vēlme iegūt profesionālo izglītību, norādot vēlamo izglītības iestādi un izglītības programmu, tad LNS izskata šo iesniegumu, un pozitīva lēmuma gadījumā tiek noslēgts līgums par tulka pakalpojuma nodrošināšanu. Valsts neapmaksā šādu pakalpojumu jebkuram cilvēkam ar dzirdes problēmām, klientam jābūt ar dzirdes invaliditāti vai noteiktu dzirdes zuduma līmeni.

“Sākumā, kad 2011. gadā tika piešķirtas 480 akadēmiskās stundas mācību procesa apguvei ar surdotulku, arvien vairāk cilvēku sāka mācīties profesionālās izglītības iestādēs, un izveidojās mācību grupiņas, kur tulks tika nodrošināts uz šo grupiņu dalībnieku kopējo stundu skaita. Šobrīd situācija ir mainījusies, cilvēki sāk mācīties dažādās izglītības iestādēs pa vienam – līdz ar to 480 stundu aprēķins uz vienu mācību gadu ir ļoti maz. Bija ļoti nepieciešams, ka šo stundu apjomu palielina.

Un, lai arī šis nav optimālais stundu skaits, var skatīties pēc mācību priekšmetiem, ko cilvēks apgūst. Nedzirdīgs cilvēks var iztikt bez tulka, ja vairumā ir praktiskās nodarbības, kur komunikācija ir nepieciešama minimāli. Jo tad lielākā daļa tiek apgūta skatoties, vērojot un darot pašam. Taču, ja lielākā daļa mācību sastāv no teorijas, tur teju katrā nodarbībā nepieciešams tulks,” skaidro LNS viceprezidents Ivars Kalniņš.

LNS Rehabilitācijas centra Zīmju valodas tulku nodaļas vadītāja Sarmīte Biščuha uzsver, ka klientiem līdz šim nācies izvēlēties, kuras mācību stundas viņa izglītības procesā ir svarīgākās, lai tām tiktu nodrošināts tulks, un kurās iespējams iztikt.

“Ja vienam klientam ir piešķirtas 480 stundas, lai viņam pietiktu visam mācību gadam, mēs rēķinājām, ka cilvēks nedēļā var izmantot aptuveni 10 stundas ar surdotulka pakalpojumiem. Tad pats cilvēks gāja cauri savām mācību stundām un vērtēja, kas viņam bija svarīgākas, un uz tām arī tulku aicināja, lai viņam pietiktu šo piešķirto stundu visam mācību gadam. Tagad ar 960 stundām – tas ir krietns kāpiens uz augšu,” tā S. Biščuha.

Kā saņemt surdotulka pakalpojumus mācību procesam

Lai saņemtu surdotulka pakalpojumu izvēlētās izglītības programmas apguvei, persona vai tās likumiskais pārstāvis, ja persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu, Latvijas Nedzirdīgo savienībā iesniedz personīgi, nosūta pa pastu vai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu:

  1. Iesniegumu ar lūgumu sniegt surdotulka pakalpojumu.
  2. Vēlams pievienot arī izglītības iestādes apliecinājumu, ja persona ir uzsākusi profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmas apguvi.

Ja informācija nav iegūstama no Invaliditātes informatīvās sistēmas vai LNS rīcībā nav informācijas par personu, persona pēc LNS pieprasījuma iesniedz otolaringologa vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu, ka personas dzirdes traucējumi atbilst vismaz trešajai pakāpei – dzirdes zudums runas zonas frekvenču zemākajā punktā ir vismaz 55 dB labāk dzirdošajā ausī.

Surdotulku skaits – nepietiekams

Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledžā iespējams apgūt surdotulka profesiju valsts apmaksātā studiju programmā. Taču interese par šo mācību programmu nav liela. Kā norāda SIVA, studiju programmu “Surdotulks” pēdējos piecos gados absolvējuši tikai 18 studenti.

Studiju programmu “Surdotulks” pēdējos piecos gados absolvējuši tikai 18 studenti.

“SIVA koledžā studiju programmas ietvaros studējošie apgūst speciālo terminoloģiju dažādās nozarēs, tomēr neapšaubāmi ir arī termini, kuri tiek apgūti darba vidē, saskarsmē ar zīmju valodas lietotājiem. Sadarbībā ar Zīmju valodas centru tiek realizēti dažādi projekti un tiek papildināts zīmju valodas terminu krājums. Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centrā strādājošiem surdotulkiem tiek nodrošināti ikgadēji kursi – darba devējs nodrošina strādājošiem surdotulkiem bezmaksas zīmju valodas kursus atbilstoši jaunākajām tendencēm pasaulē,” skaidro SIVA.

“Tiem, kas pabeidz mācību programmu, ja viņiem ir vēlme, ļoti labprāt piedāvājam, lai viņi griežas pie mums – Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centrā – un uzsāk darbu. Sākot darbu, arī pie mums ir jāiziet zīmju valodas atestācija, kurā tiek izvērtētas zināšanas un piešķirta kategorija. Tad sākas darba gaitas, – un, ja viss apmierina, cilvēks sāk strādāt,” stāsta LNS RC Zīmju valodas tulku nodaļas vadītāja Sarmīte Biščuha.

Šobrīd LNS RC strādā 33 surdotulki, kas, salīdzinot ar pieprasījumu, ir maz. Ir surdotulki, kuru darbavieta ir arī izglītības iestādēs, piemēram, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā vai Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, kurā mācās bērni ar dzirdes traucējumiem.

Zīmju valodas atšķiras

Ņemot vērā, ka Latvijā ir liels surdotulku trūkums un studijas ir valsts apmaksātas, SIVA koledžas programmā “Surdotulks” studentiem nodrošina tieši latviešu zīmju valodas apguvi. Pēcāk var meklēt studiju iespējas arī ārvalstīs un apgūt sev interesējošās valsts zīmju valodu. Tāpat noteikti var atrast iespēju apgūt starptautiskās zīmes.

LNS prezidents Edgars Vorslovs vērš uzmanību, ka zīmju valoda nav universāla.

“Daudzi uzskata, ka, iemācoties zīmju valodu, var sarunāties jebkur pasaulē, jebkurā valstī, taču tā nav. Katrai valodai ir atšķirīgas zīmes. Piemēram, mums ir arī krievvalodīgi klienti. Viņiem ir tulki, kas prot komunicēt krievu zīmju valodā. Dažādās valstīs var būt ir viena valoda, kā, piemēram, vācu valoda Vācijā, Austrijā, Šveicē, bet katrā tomēr ir sava, atšķirīga zīmju valoda. Ir arī starptautiskās zīmes, kuras izmanto un ir jāmācās atsevišķi,” stāsta E. Vorslovs.

Interesanti un ar izaugsmi – tāda ir surdotulka profesija

“Ļoti liels pluss ir tas, ka, strādājot par tulku, darbs nav vienmuļš, ir iespējama izaugsme. Tiek apgūta jauna informācija, uzkrājas pieredze. Tā ir iespēja pilnveidot sevi un profesionāli augt. Tas noteikti nav rutīnas darbs – ir dažādi termini, tēmas, valodas,” tā LNS viceprezidents I. Kalniņš.

Savukārt LNS prezidents Edgars Vorslovs uzsver, ka, lai arī kādam zīmju valoda no malas var izskatīties jocīga, tā ir iespēja sazināties klusumā, vairāku metru attālumā vienam no otra vai situācijās, kad sarunbiedrus šķir stikla siena.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU