Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VARAM informē, ka Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā, enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros.
Freepik
Modernizācijas fonds ir jauns finanšu instruments, lai atbalstītu investīcijas Latvijas virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu. Lai noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par Modernizācijas fonda īstenošanas kārtību un apstiprinātu tā daudzgadu darbības programmu, veikti grozījumi likumā “Par piesārņojumu”.
Modernizācijas fonda finansējums ir pieejams tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60% no ES vidējā rādītāja, norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā. Līdz ar to Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami desmit ES dalībvalstīm – Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Rumānijai un Slovākijai.
Modernizācijas fonda kopējais finansējums veidojas, izsolot vairāk nekā 275 miljonus emisijas kvotu, kas veido 2% no ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) emisijas kvotu kopapjoma laika periodam no 2021. līdz 2030. gadam.
Latvijas daļa sastāda 1,44% no kopējā Modernizācijas fonda finansējuma, un finansējuma apmērs ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas tirgū, kas veidosies pakāpeniski katru gadu. VARAM iepriekš ir norādījusi, ka finansējums visā periodā kopā varētu sasniegt 100–120 miljonus eiro.
Investēs Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti
Grozījumi, kas stājās spēkā 20. jūlijā, papildina likumu “Par piesārņojumu” ar jaunu V3 nodaļu “Modernizācijas fonds”.
Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam (MK) izdot Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumus un apstiprināt Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.
Grozījumi paredz MK noteikt Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju īstenojošo privātpersonu vai publisku personu Latvijā, apstiprināt projektu konkursu nolikumus, kā arī noteikt galvenos investīciju virzienus un ziņošanas Eiropas Komisijai un MK nosacījumus.
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiks nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Konkrētie atbalstāmie prioritārie virzieni tiks noteikti, izstrādājot Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.
Likumā noteikts, ka VARAM katru gadu līdz 2030. gada 31. decembrim atbilstoši Modernizācijas fonda darbības periodam jāiesniedz Eiropas Investīciju bankai un Modernizācijas fonda ietvaros izveidotajai Investīciju komitejai investīciju priekšlikumi atbilstoši Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai un projektu iesniegumu konkursiem, lai saņemtu Latvijai pieejamo Eiropas Investīciju bankas turējumā esošo Modernizācijas fonda finansējumu.
Lai sniegtu papildu ieguldījumu Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti, Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā, enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros, norāda VARAM.
Tāpat likumā “Par piesārņojumu” tiek noteikts deleģējums MK izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, lai papildinātu esošo vispārīgo vides trokšņa regulējumu. Tāpat arī novērsta ierobežojoša situācija iekārtu un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz no darījumiem ar emisijas kvotām iegūto līdzekļu izmantošanas periodu; aizstātas atsauces uz aktuālāko šobrīd spēkā esošo regulu, lai uzsāktu ziņošanu Klimata konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros, kā arī noteikta nepieciešamība paredzēt kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai.
