SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
23. martā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ārlietas
4
4

Kas ir Latvijas goda konsuls, un kā par tādu kļūst

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Latvijas goda konsuliem ir būtiska loma Latvijas ārpolitikā, jo īpaši valstīs, kurās nav Latvijas vēstniecību. Goda konsuliem ir uzticēts Latvijas Republikas uzdevumā veikt valsti reprezentējošas un konsulāras funkcijas. Plašu goda konsulu tīklu Latvija bija attīstījusi jau starpkaru periodā, šobrīd Latvijas intereses ārvalstīs pārstāv 171 goda konsuls. LV portāls skaidro, kāda ir procedūra kļūšanai par Latvijas goda konsulu un kādi ir pienākumi, ieņemot šo amatu.

īsumā
  • Lai kļūtu par Latvijas goda konsulu, personai ir jābūt ar teicamu reputāciju. Procedūru, kādā persona kļūst par goda konsulu, nosaka Ārlietu ministrijas iekšējie noteikumi.
  • Par Latvijas goda konsuliem var kļūt gan Latvijas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi. Ieņemot šo amatu, goda konsuli nekļūst nedz par ierēdņiem, nedz ministrijas darbiniekiem, goda konsuli nav arī diplomāti.
  • Ja kādu iemeslu dēļ goda konsuls nespēj veikt savus pienākumus, tad viņš no šī amata drīkst atteikties. Ir bijuši gadījumi, kad goda konsuli no amata atsaukti.
  • Goda konsulu institūtam ir svarīga loma starpvalstu ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanā, būtiska tā ir arī gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešama konsulārā palīdzība.
  • Vienā un tajā pašā valstī var darboties vairāki goda konsuli, bet katram no tiem ir savs konsulārais apgabals.
  • Latvijas goda konsuli par amata pienākumu pildīšanu nesaņem atalgojumu, pienākumus veic brīvprātīgi.

Goda konsuls ir persona, kurai Latvijas Republika uztic un kura Latvijas Republikas uzdevumā veic valsti reprezentējošas un konsulāras funkcijas saskaņā ar 1963. gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem, starptautiskajām paražu tiesībām, uzņemošās valsts praksi, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu, Konsulāro reglamentu, citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas noslēgtām divpusējām konvencijām un citiem Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, iekšējiem notiekumiem un līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un goda konsulu, skaidro Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 6. pants nosaka – goda konsulus ārvalstīs ieceļ un atceļ, kā arī viņu pakļautību nosaka ārlietu ministrs. Par Latvijas goda konsuliem var kļūt gan Latvijas pilsoņi, gan ārvalstu pilsoņi. Ieņemot šo amatu, goda konsuli nekļūst nedz par ierēdņiem, nedz ĀM darbiniekiem, goda konsuli nav arī diplomāti.

Jābūt teicamai reputācijai

Lai kļūtu par Latvijas goda konsulu, personai ir jābūt ar teicamu reputāciju. Procedūru, kādā persona kļūst par goda konsulu, nosaka Ārlietu ministrijas iekšējie noteikumi. “Kandidātu izvirza, pamatojoties uz Latvijas interesēm uzņemošajā valstī vai noteiktā tās reģionā. Goda konsuls iesniedz motivētu pieteikumu, rekomendācijas, dzīves aprakstu, rīcības programmu, apstiprinājumu par materiālo nodrošinājumu, kompetentu iestāžu izsniegtu izziņu par nesodāmību,” skaidro ĀM pārstāvis J. Beķeris. Tālāk vērtē pieteikumu, kā arī notiek pārrunas ar kandidātu. Ja ĀM lēmums ir pozitīvs, notiek kandidāta iepazīšanās vizīte. Tās laikā goda konsula amata pretendents tiekas arī ar Ekonomikas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem un, ja ir nepieciešams, arī ar citu institūciju pārstāvjiem.

Pēc tam ĀM pieņem konceptuālu lēmumu, izdod ārlietu ministra rīkojumu un informē kandidātu, kā arī sagatavo un nosūta notu uzņemošās valsts Ārlietu ministrijai, lūdzot piekrišanu personas iecelšanai par goda konsulu ar rezidenci noteiktā pilsētā un noteikta konsulārā apgabala izveidošanai. Ministrija sagatavo arī konsulāro patentu, t. i., dokumentu, kurš apliecina ieceltā goda konsula amatu, tajā norāda personas pilnu vārdu un uzvārdu, kategoriju un klasi, konsulāro apgabalu un konsulārās iestādes atrašanās vietu. Šo dokumentu Latvijas Ārlietu ministrija nosūta uzņemošās valsts Ārlietu ministrijai, lūdzot izsniegt goda konsulam ekzekvatūru – atļauju, ar kuru uzņemošā valsts atļauj konsulārās iestādes vadītājam sākt viņa funkciju veikšanu.

Ja kādu iemeslu dēļ goda konsuls nespēj veikt savus pienākumus, tad viņš no šī amata drīkst atteikties. Ir bijuši gadījumi, kad goda konsuli no amata atsaukti. ĀM norāda uz situācijām, kurās tas notiek:

  • uzņemošā valsts anulē izsniegto ekzekvatūru vai paziņo, ka tā vairs neuzskata personu par goda konsulu;
  • goda konsuls savas funkcijas veic nepilnīgi vai pavirši vai sistemātiski neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, vai ar savu darbību pārsniedz goda konsula statusam un amatam noteikto pilnvaru robežas;
  • goda konsuls nav pildījis savus pienākumus atbilstoši Latvijas interesēm vai ir kaitējis tām;
  • goda konsuls ļaunprātīgi izmanto tam saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem garantētās priekšrocības, privilēģijas un imunitātes.

Goda konsuls, kuram ir nevainojama reputācija, kura ieguldījums ir bijis nozīmīgs un kurš Latvijas labā darbojies 10 gadus, var kļūt par Latvijas goda ģenerālkonsulu. “Amatā ieceļ ārlietu ministrs, balstoties uz Atestācijas komisijas rekomendāciju. Šādā veidā, paaugstinot goda konsulāta statusu, tiek novērtēts goda konsula darbs un viņa ieguldījums,” skaidro ĀM pārstāvis.

Goda konsula pienākumi

ĀM preses sekretārs J. Beķeris norāda, ka goda konsulu institūtam ir svarīga loma starpvalstu ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanā, būtiska tā ir arī gadījumos, kad Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešama konsulārā palīdzība. Vienā un tajā pašā valstī var darboties vairāki goda konsuli, bet katram no tiem ir savs konsulārais apgabals. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir 19 Latvijas goda konsuli, Francijā – pieci un Austrālijā – četri.

Latvijas goda konsulam ir pienākums:

  • aizstāvēt nosūtošās valsts un tās pilsoņu, gan fizisko, gan juridisko personu, intereses;
  • veicināt komerciālo, ekonomisko, kultūras un zinātnisko sakaru attīstību starp nosūtošo valsti un uzņemošo valsti un citādi sekmēt draudzīgas attiecības starp tām;
  • noskaidrot apstākļus un notikumus, izmantojot visus likumīgus līdzekļus, uzņemošās valsts komerciālajā, ekonomiskajā, kultūras un zinātniskajā dzīvē, ziņot par to nosūtošās valsts valdībai un sniegt informāciju ieinteresētajām personām;
  • sniegt palīdzību un atbalstu nosūtošās valsts pilsoņiem, gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Goda konsuliem ir arī pienākums sekot līdzi Latvijas politikas, ekonomikas un kultūras notikumiem. Nepieciešamības gadījumā goda konsuli sniedz atbalstu Latvijas Republikas un uzņemošās valsts amatpersonu vizīšu organizēšanai. Konsulārā apgabala robežās goda konsuls pārstāv Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu intereses “mortis causa” jeb nāves gadījumos saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, norāda ĀM.

Sandra Juhansone-Mouttet, Latvijas goda konsule Marseļā, Francijā, uzsver, ka motivācija kļūt par goda konsuli bijusi saistīta ar vēlmi palīdzēt uzturēt latvietību un nest Latvijas vārdu Francijā. “Mūsu pienākums ir atbalstīt sadarbību gan kultūras jomā, gan ekonomiskajā jomā. Protams, nekādus milzīgus brīnumus mēs veikt nevaram, bet, cik ir iespējams, mēs to darām. Ja runājam, piemēram, par kultūras jomu, mēs iepazīstinām Franciju ar latviešu kultūru, gan izstādot mūsu mākslinieku darbus, gan atbalstot mākslinieku dalību dažādās izstādēs, gan organizējot koncertus. Ne vienmēr mēs, goda konsuli, tos organizējam, bet mēs informējam visu mums pieejamo sabiedrību. Atbalstām arī uzņēmējus un sadarbojamies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Ja ir nepieciešamība iegūt kontaktus, iepazīstinām ar atbildīgajām personām. Nākotnē es personīgi gribētu veicināt sadarbību medicīnas jomā,” stāsta goda konsule.

Goda konsulu darbību konsulārajā jomu nosaka Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums, tā 8. pants paredz, ka goda konsuls konsulāro palīdzību sāk sniegt, kad ir saņemts Latvijas valstspiederīgā lūgums vai informācija par viņa atrašanos tādā situācijā, kad ir nepieciešama konsulārā palīdzība.

Konsulārās palīdzības ietvaros goda konsuls sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu iestādēm, Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, Eiropas Savienības delegācijām ārvalstīs un Eiropas Ārējās darbības dienestu, kā to paredz Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 11. pants.

Goda konsulam jābūt labi situētam

Latvijas goda konsuli par amata pienākumu pildīšanu nesaņem atalgojumu, pienākumus viņi veic brīvprātīgi paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem. Turklāt arī viņu funkciju veikšanai nepieciešamais materiālais nodrošinājums netiek apmaksāts no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat goda konsuls nesaņem atalgojumu par savu goda konsula darbu. Līdz ar to personām, kuras kļūst par Latvijas goda konsuliem, jābūt pietiekami materiāli nodrošinātām, jo pašām no saviem līdzekļiem jāsedz ar goda konsula pienākumu veikšanu saistītās izmaksas. Ierasti goda konsuli savās mītnes zemēs rīko pieņemšanas par godu Latvijas valsts svētkiem, dažādus saviesīgus un neformālus pasākumus latviešu kopienām, piemēram, svin Jāņus. Tāpat goda konsuli, kad tas ir nepieciešams, sava rezidencē ierīko vēlēšanu iecirkņus.

Goda konsuli drīkst iekasēt valsts nodevas un samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem apmēriem un kārtību. Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 4. pants noteic, ka Ārlietu ministrija goda konsula iekasēto konsulāro atlīdzību vai tās daļu var atstāt viņa rīcībā kā atlīdzību par goda konsula darbības nodrošināšanas izdevumiem.

“Pateicībā par goda konsulu darbu un veicinot nepastarpinātu saikni starp viņiem un Latviju, Rīgā regulāri tiek rīkotas goda konsulu sanāksmes. Tajās goda konsuli tiek iepazīstināti ar Latvijas aktualitātēm, tiekas ar Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem,” saka ĀM pārstāvis J. Beķeris.

 

 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU