Paplašina NEPLP lomu informatīvās telpas drošības jautājumos

Izmaiņas likumā tika izstrādātas, pamatojoties uz 2018. gada 20. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un lai pārņemtu noteikumus, kas izriet no 2018. gada 14. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1808,1 norādīts likumprojekta anotācijā.

Kritēriji PLG izvērtēšanai

Likums nosaka detalizētus kritērijus, kas NEPLP jāņem vērā, izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa patieso labuma guvēju (PLG). Likuma 18. pants ir papildināts ar normām, kas paredz, ka NEPLP, izvērtējot informāciju par PLG, ņem vērā, vai:

• tas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;
• tas darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;
• uz to ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam;
• tas ir sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX¹ vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (piemēram, par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu u. c.).

Likums noteic: ņemot vērā informāciju, kas ir NEPLP rīcībā, kā arī kompetentās iestādes sniegto informāciju par PLG, NEPLP pieņem lēmumu par retranslācijas atļaujas izsniegšanu, atteikumu vai anulēšanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Konkrēti kritēriji, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likums nosaka NEPLP pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski.

Ierobežojumi TV programmu pamatpiedāvājumam

Izmaiņas likumā, kuras stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, arī paredz, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam (tostarp elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju) ir pienākums nodrošināt visiem saviem abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā vismaz 80% no iekļauto papildu televīzijas programmu satura vispirms ir jābūt veidotam kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajā valodā.

Pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā NEPLP nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.

“Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju pamatpiedāvājuma kanālu paketē,” komentējot likumprojektu, iepriekš norādījis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Šī komisija ir atbildīga par likumprojekta virzību Saeimā.

Likuma 26. pants papildināts ar programmu veidošanas ierobežojumiem. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert arī:

• aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;
• publisku terorisma slavināšanu vai attaisnošanu vai publisku aicinājumu uz terorismu, vai terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiālus;
• saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1808 (2018. gada 14. novembris), ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).