Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbības rādītāji par 2020. gada aprīli.
LV portāla infografika
Uzturlīdzekļu parādniekiem ārkārtējās situācijas laikā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija dod iespēju atlikt vai samazināt ikmēneša maksājamo summu. Taču šāda iespēja ir attiecināma tikai uz tām lietām, kurās uzturlīdzekļi tiek izmaksāti administratīvā procesa ietvaros (bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu) un kurās tam ir pamatots iemesls, piemēram, zaudēts darbs un būtiski samazinājušies ienākumi.
Ārkārtējās situācijas laikā nedaudz ir pieaudzis to parādnieku skaits, kuri vēlas atlikt vai samazināt ikmēneša maksājamo summu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai (UGFA), jo viņi ir nonākuši finansiālās grūtībās, atzīst iestādes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Nedēļā UGFA saņem līdz desmit iesniegumiem ar lūgumu veikt uzturlīdzekļu maksājumu vienošanās izmaiņas. “Ja parādnieks ir palicis bez darba vai samazinās ienākumi, tad tiek lūgts vai nu atlikt, vai samazināt ikmēneša maksājumus. Šādi lūgumi netiek iesniegti masveidā, bet to ir mazliet vairāk nekā iepriekš,” secina UGFA pārstāve.
Tomēr jāatgādina, ka likums neparedz kādas atlaides savu bērnu uzturēšanas pienākumā brīžos, kad piemeklējušas dzīves grūtības. Pienākums nodrošināt savu bērnu ar uzturlīdzekļiem ir noteikts Civillikuma 179. pantā, kurā teikts: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.” Savukārt šī paša likuma panta piektajā daļā ir noteikts katra vecāka absolūts pienākums nodrošināt katram savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Tātad arī krīzes gadījumā.
Neskatoties uz to, “ņemot vērā situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijā Covid-19 krīzes dēļ, parādniekiem tomēr nākam pretī un ļaujam mainīt līdzšinējo apmaksas kārtību. Ja cilvēks paliek bez darba, viņam ir jādod kāds brīdis, lai viņš varētu atsākt strādāt un maksāt parādu. Jebkurš gadījums ir vērtējams individuāli, bet vienošanās var notikt tikai administratīvā procesa ietvaros,” uzsver L. Sparāne.
Iespēju parādniekam samazināt ikmēneša maksājamo summu, kamēr uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā izmaksā valsts, paredz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums. 2017. gadā stājās spēkā grozījumi šajā likumā, kas paredz ne vien vienkāršotu uzturlīdzekļu piedziņas procedūru adminstratīvā procesa kārtībā, bet arī iespēju parādniekam slēgt vienošanos ar fonda administrāciju par parāda un likumisko procentu atmaksu.
Tas nozīmē, ka šāda iespēja ir attiecināma tikai uz tām lietām, kurās uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta administratīvā procesa kārtībā, t. i., bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu. Tādā gadījumā uzturlīdzekļu parādnieks var vērsties UGFA ar iesniegumu, lūdzot noslēgt vienošanos par kārtību, kādā veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus.
Likums neparedz iespēju noslēgt šādu vienošanos ar fonda administrāciju, ja parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus ar tiesas nolēmumu vai notariālu vienošanos, kas izpildāma tiesas sprieduma izpildes kārtībā. Tādā gadījumā tiesas nolēmuma vai vienošanās izpildi piespiedu izpildes kārtībā veic zvērināts tiesu izpildītājs (ZTI).
Tas nozīmē: ja parādniekam ir radušās grūtības atmaksāt parādu, viņam ir jāvēršas pie ZTI, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta. ZTI izvērtēs situāciju un pieņems lēmumu, kā tālāk kārtot izpildu lietu, skaidro L. Sparāne.
Ja par uzturlīdzekļos maksājamo summu lēmusi tiesa vai vecāki pie notāra ir noslēguši vienošanos, kas izpildāma tiesas sprieduma izpildes kārtībā, un tā netiek pildīta, izveidojas uzturlīdzekļu parāds, ko piedzen zvērināts tiesu izpildītājs. Ja uzturlīdzekļus izmaksā no UGF, lietā ir divi piedzinēji – fonda administrācija un otrs bērna vecāks, kam par labu piedziņa tiek vērsta.
Latvijas ZTI padomes juriste Agnese Kapeniece informē, ka nedz parastos apstākļos, nedz ārkārtējā stāvokļa laikā parādnieks nevar lūgt tiesu izpildītājam uz laiku atlikt uzturlīdzekļu parāda piedziņas veikšanu, jo ZTI nav šādu likumā noteiktu tiesību. Turklāt, kā paredz Civillikuma 179. pants, vecākam bērns ir jāuztur arī krīzes laikā.
Lai parādnieks varētu maksāt uzturlīdzekļu parādu pa daļām, parādniekam par to ir jāvienojas ar piedzinēju. Proti, ja izpildu lietā piedzinējs ir otrs bērna vecāks un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, tad parādniekam ir jāvienojas ar abiem piedzinējiem par parāda samaksu pa daļām.
|
Lai uzturlīdzekļu parāds diltu, nevis pieaugtu, svarīgi, ka maksājumi tiek veikti pareizi:
Sākot ar dienu, kad uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus tā ZTI depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu.
Ja uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu (administratīvā procesa kārtībā) vai ja nav izpildu lietas pie ZTI, tad parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus UGFA kontā. |
L. Sparāne norāda: lai pārskatītu vienošanos ar UGFA, ir jābūt pamatotam iemeslam. Turklāt UGFA par parādnieka ienākumiem var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē. “Ja iepriekš parādnieks katru mēnesi maksāja 100–150 eiro, bet tagad piepeši lūdz šo summu samazināt līdz 50 vai 20 eiro, pārbaudām, cik šāda vēlme no finansiālo ienākumu aspekta ir pamatota,” skaidro UGFA pārstāve. “Ja tas nebūs samērīgi, ja atalgojums nebūs mainījies un parādnieks nevarēs pamatot, kas ir noticis, lai tik radikāli samazinātu ikmēneša maksājamo summu, UGFA šādām līguma vienošanās izmaiņām nepiekritīs.”
Pārsvarā gadījumu vienošanās ar UGFA paredz, ka atlikt vai samazināt maksājamo summu var līdz ārkārtējās situācijas beigām – 9. jūnijam. Pēc tam līgumu nosacījumi tiks pārskatīti. “Nav tā, ka samazinām ikmēneša summu uz visu laiku: to pārskatīsim, kolīdz situācija būs mainījusies,” skaidro L. Sparāne. “Turklāt parādnieks ir ieinteresēts parādu segt ātrāk, nevis vilkt garumā. Ja viņš nemaksā, lietu nododam piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tāpēc parādnieks ir ieinteresēts vienoties par uzturlīdzekļu parāda atmaksas grafiku un saistības pildīt.”
Būtiski uzsvērt, ka par parādnieka vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem parādniekam krājas parāds pret valsti. Parāda summa ik mēnesi pieaug par 0,5%, bet gadā – par 6% no nedzēstās parāda pamatsummas.
Jāatgādina, ka laika periodā no 01.07.2019. līdz 30.06.2021. visi saņemtie maksājumi no parādnieka Uzturlīdzekļu garantiju fondā tiks novirzīti uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai; ja minētajā termiņā pamatparāds tiks segts pilnā apmērā, tad aprēķinātie likumiskie procenti tiks dzēsti.
Atkarībā no parādnieka situācijas ikmēneša maksājamā summa pēc 9. jūnija vai nu tiks atjaunota iepriekšējā apmērā, vai arī tiks vēl pagarināta, norāda UGFA pārstāve.
LV portālam itin bieži e-konsultācijās jautā, vai vecāks, kurš līdz šim godprātīgi maksājis uzturlīdzekļus, bet kuram finansiālais slogs ir par lielu, var pats vērsties fonda administrācijā, lai noslēgtu līgumu par uzturlīdzekļu ikmēneša maksājumu.
L. Sparāne atbild, ka fonda administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda vecāka vietā tikai tad, ja vecāks nenodrošina bērna aprūpi (bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo) un nenodrošina uzturlīdzekļus valsts garantētajā apmērā. Ja otrs vecāks nenodrošina uzturlīdzekļus un nav tiesas nolēmuma, tad UGFA var uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu no fonda pēc tam, kad ir saņemts iesniegums no vecāka, kurš aprūpē bērnu.
“No Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izriet, ka pēc uzturlīdzekļu izmaksas iesnieguma saņemšanas fonda administrācija prasa vecākam, kas nenodrošina uzturlīdzekļus, sniegt paskaidrojumus. Ja viņš nepierāda, ka nodrošina uzturlīdzekļus, tad tiek pieņemts lēmums par to izmaksu vecākam, pie kā aug bērni. Protams, tajā brīdī, kad aicinām vecāku, kas nenodrošina uzturlīdzekļus, segt pilnu summu, rosinām arī vienoties par mazāku ikmēneša maksu, ja iepriekšējo summu nodrošināt nav iespējams. Ja uzturlīdzekļus nevar maksāt vispār, tad UGFA pieņem lēmumu par lietas nodošanu piespiedu izpildei,” skaidro UGFA pārstāve.
Ja uzturlīdzekļu piedziņas lietā ir tiesas spriedums, vecākam, pie kā bērns dzīvo, jāizņem tiesā izpildraksts, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja un jāiesniedz iesniegums UGFA. Kad UGFA saņem izziņu no tiesu izpildītāja, tiek pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu.
Atbildot uz jautājumu, vai varētu paredzēt iespēju parādniekam slēgt līgumu ar UGFA arī tādos gadījumos, kad piedziņa tiek veikta ar tiesas nolēmumu, L. Sparāne norāda, ka patlaban šāda iespēja netiek apspriesta.
UGFA ir iespēja negodprātīgo parāda nemaksātāju lietas nodot Valsts policijai, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. “Ārkārtējās situācijas laikā to darām tikai tad, ja ir liela nepieciešamība,” atklāj L. Sparāne. “Kad šī situācija beigsies, turpināsim lietas nodot Valsts policijai. Visbiežāk iesniegumi tiek iesniegti tādēļ, ka redzam: parādnieks ir iegādājies kustamo vai nekustamo mantu.”
Kopš 2018. gada UGFA ir uzrakstījusi 814 iesniegumus Valsts policijai par krimināllietas uzsākšanu.
L. Sparāne atzīst, ka efektīvs līdzeklis cīņā pret parādniekiem ir iespēja piemērot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Kopumā kopš 2018. gada vidus UGFA ir pieņemti 1169 lēmumi par liegumu izmantot autovadīšanas tiesības.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, UGFA no 13. marta līdz 9. jūnijam ir pārtraukusi klientu apkalpošanu klātienē. Taču visus pakalpojumus iespējams saņemt elektroniski. Lai ērtāk varētu saņemt informāciju un pakalpojumus, ieteicams izmantot e-adresi, kuru var izveidot portālā www.latvija.lv.
Kad beigsies ārkārtas stāvoklis, UGFA izvērtēs, kā krīze varētu ietekmēt administrācijas darbu ilgtermiņā.
