SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
05. februārī, 2020
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
33
33

Papildatvaļinājuma izmantošanas nianses

Papildatvaļinājumu par bērnu vecāks var izmantot sava individuālā darba gada laikā pēc paša izvēles.

FOTO: Freepik

Papildatvaļinājuma jēdziens darbinieku vidū, šķiet, vairs neraisa patīkama jaunuma izbrīnu. To, kam ir tiesības ik gadu saņemt darba devēja apmaksātu papildatvaļinājumu lielākā vai mazākā apmērā, zina vairākums strādājošo. Papildatvaļinājuma saņēmēju lokā ir gan bērnu vecāki, gan darbinieki, kuru ikdienas darba pienākumi ir saistīti ar īpašu risku. Kopš pirms pāris gadiem mainījās tiesiskais regulējums papildatvaļinājuma izmantošanas kārtībā, labāku izpratni varētu vēlēties citos jautājumos – kad papildatvaļinājumu drīkst izmatot, kā to prasīt, cik ilgs papildatvaļinājums būs, ja uz darbinieku ir attiecināmi vairāki Darba likuma 151. pantā minētie kritēriji, un kas notiek, ja to nepieprasa. Praktiskās situācijas skaidro Valsts darba inspekcijas speciālisti.

īsumā
  • Papildatvaļinājuma normas Darba likumā ir ietvertas no 2002. gada un pienākas bērnu vecākiem, kā arī par darbu īpaša riska apstākļos.
  • Darba devējs var piešķirt papildatvaļinājumu arī citās situācijās, piemēram, par nakts darbu, maiņu darbu, ilggadēju darbu u. c.
  • Likumā noteikts minimālais piešķiramais papildatvaļinājuma dienu skaits.
  • Par bērniem piešķiramo papildatvaļinājuma dienu skaits ir saistīts ar bērnu skaitu, vecumu un invaliditātes statusu.
  • Neizpratne rodas, ja šķietami kombinējas vairāki statusi. Otrs neskaidrību iemesls ir bērna vecuma piemērošana.
  • Papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd.

Kam pienākas

Papildatvaļinājuma normas Darba likumā (DL) ir ietvertas no 2002. gada. 

Pēc laika, 2015. gadā, spēkā stājās jauna norma, kas paplašināja papildatvaļinājuma saņēmēju – vecāku – loku: šobrīd atkarībā no bērnu vecuma un to skaita ģimenē papildatvaļinājumu saņemt ir tiesības visiem bērnu vecākiem. Likums paredz papildatvaļinājumu piešķirt gan bērna mātei, gan tēvam neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu. Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss – vai tie dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tiesības uz papildatvaļinājumu nav attiecināmas arī uz to, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā bērns vai bērni ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams arī tad, ja tie strādā vienā darbavietā.

Bērna vecāki Darba likuma izpratnē ir:

  • māte;
  • tēvs;
  • viens  no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns;
  • audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību;
  • aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Tomēr ne vienmēr dzīvē viss notiek kā likumā – tas attiecināms arī uz bērnu audzināšanu. Bērnus nereti aprūpē citas personas, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, vai un kam šādās situācijās ir tiesības uz papildatvaļinājumu par bērnu.

Mazāk tipiskās situācijas skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Vai papildatvaļinājumu var prasīt bērna vecmāmiņa, ja bērnu audzina viņa?

Tiesības uz papildatvaļinājumu ir piešķirtas visiem bērnu vecākiem. Ar bērna vecākiem ir saprotami: tēvs, māte, viens  no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Līdz ar to bērna vecmāmiņai pienākas papildatvaļinājums tikai tad, ja viņai atbilstoši iepriekš minētajam ir vecāka statuss un to apliecina attiecīgi dokumenti. Papildatvaļinājums pienākas vecākam, kas var darba devējam uzrādīt dokumentu – bērna dzimšanas apliecību vai pasi ar ierakstu par bērna esamību. Ja audzināšanā ir bērns invalīds, jāuzrāda dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam.

Vai var prasīt papildatvaļinājumu, ja ir adoptēts laulātā bērns?

Ja otrs laulātais ir adoptējis laulātā bērnu un to apliecina atbilstoši adopcijas dokumenti, tad laulātajam ir tiesības uz Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzēto papildatvaļinājumu.

Vai darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums, ja tēvam (mātei) ir atņemtas aprūpes tiesības?

Ja mātei (tēvam) atņemtas aprūpes tiesības, tad vecākam nav tiesību uz papildatvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu.

Papildatvaļinājums darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam

Tāpat papildatvaļinājums pienākas tiem darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku. Īpaša riska jēdzienu Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa skaidro šādi: “Termins “īpašs risks” ir definēts Darba aizsardzības likuma 1. panta 19. punktā – tas ir darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam.

Tātad darba vides risks ir varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe. Tiek uzskatīts, ka īpašs risks ir tāds darba vides risks, kas ir neatņemama veicamā darba sastāvdaļa. Tāds, piemēram, ir lidostu dispečeru darbs, sociālā aprūpētāja darbs ar klientiem u. c. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem. Līdz ar to nav vienota dokumenta, kurā būtu uzskaitīti darbi ar īpašo risku. Tomēr uzņēmumā ir jābūt sastādītam riskam pakļauto amatu sarakstam.”

Darba devēja iespējas piešķirt ilgākus un citus papildatvaļinājumus

Der zināt, ka papildatvaļinājuma piešķiršanas nosacījumi katrā darbavietā var būt vēl labvēlīgāki. To paredz Darba likuma 151. panta otrā daļa, nosakot, ka darba devējs darba koplīgumā vai citā iekšējā dokumentā var noteikt citus gadījumus, kad darbiniekam ir piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums (piemēram, par nakts darbu, maiņu darbu, ilggadēju darbu u. c.). Daudzos uzņēmumos tā ir gadu gaitā ierasta patīkama privilēģija. Kā atzīst darba tiesību eksperti, bieži tieši papildatvaļinājumi rosina puses noslēgt darba koplīgumu1.

Cik dienu pienākas

Pirmām kārtām ir jāuzsver, ka Darba likums nosaka minimālo papildatvaļinājuma dienu skaitu. Uzņēmuma iekšējos normatīvajos dokumentos darba devējs var uzlabot darbinieku tiesisko stāvokli, piešķirot dažādas sociālās garantijas, arī lielāku papildatvaļinājuma dienu skaitu par bērnu, par darba risku vai citiem apstākļiem. 

Tāpat der zināt, ka atšķirībā no ikgadējā atvaļinājuma papildatvaļinājuma dienas ir skaitāmas darba dienās, nevis kalendāra dienās.

Piemēram, Baibai piešķirts papildatvaļinājums par bērniem, pamatojoties uz DL 151. panta pirmo daļu – darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. No 2020. gada 23. aprīļa viņai pienākas trīs papildatvaļinājuma dienas.

Tas nozīmē, ka 2020. gadā papildatvaļinājuma dienas būs: 23. aprīlis – ceturtdiena, 24. aprīlis – piektdiena, 27. aprīlis – pirmdiena.

Darbiniekiem, kuri strādā īpašam riskam pakļautu darbu, likums paredz ik gadu izmantot ne mazāk kā trīs darba dienu ilgu papildatvaļinājumu.

Par bērniem piešķiramo papildatvaļinājuma dienu skaits ir saistīts ar bērnu skaitu, vecumu un invaliditātes statusu:

  • vismaz 1 diena – ja ir 1 bērns vai 2 bērni līdz 14 gadiem;
  • 3 dienas – ja ir 3 bērni un vairāk bērnu līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadiem.

Kā liecina LV portālam iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par papildatvaļinājumu, bieži neizpratne rodas, ja šķietami kombinējas vairāki statusi. Otrs neskaidrību iemesls ir bērna vecuma piemērošana.

Netipiskās situācijas komentē VDI pārstāve Dace Stivriņa.

Cik papildatvaļinājuma dienu pienāksies, ja ģimenē ir pieci bērni un diviem no tiem ir invaliditāte?

Lai gan sākotnēji gribas domāt, ka šajā situācijā pienākas papildatvaļinājums gan saistībā ar bērna invaliditāti, gan bērnu skaitu, praksē dienu skaits Darba likuma izpratnē nedubultojas. Proti, Darba likuma regulējums attiecībā uz tiem vecākiem, kuri audzina un aprūpē bērnu invalīdu vecumā līdz 18 gadiem un kuriem ir vēl bērni, nemainās – tās ir trīs darba dienas. Darba devējs, vecākam piešķirot papildatvaļinājumu, ņems vērā Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punktu un piešķirs trīs papildatvaļinājuma dienas, nevis divus papildatvaļinājumus, pamatojoties uz vienu un to pašu likuma pantu. Iespēja piešķirt divus papildatvaļinājumus šādā situācijā likumā nav paredzēta.

Cik ilgs papildatvaļinājums pienākas, ja darbiniekam ir divi bērni (6 un 13 gadus veci), viens no tiem invalīds, un pats darbinieks strādā darbu, kas saistīts ar īpašu risku?

Šim darbiniekam par bērniem atbilstoši Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. punktam pienākas trīs darba dienas, kā arī – atbilstoši Darba likuma 151. panta pirmās daļas 2. punktam – vēl trīs darba dienas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.

Kā prasīt papildatvaļinājuma piešķiršanu

Papildatvaļinājumu var prasīt piešķirt divējādi:

  • ietverot to atvaļinājuma grafikā;
  • uz iesnieguma pamata, pusēm vienojoties.

Prasot papildatvaļinājumu par bērnu/bērniem, visticamāk, tiks izmantota iesnieguma forma, jo vecāki nereti izmanto iespēju papildatvaļinājuma dienu izmantot bērna dzimšanas dienā vai citos bērna svētkos.

Iesniegums par papildatvaļinājuma piešķiršanu varētu būt šāds:

SIA “Zelta vārti” direktoram

Ilgvaram Ozoliņam

SIA “Zelta vārti” administratores

Ingas Bekmanes

IESNIEGUMS

Pamatojoties uz Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. (vai 3.) punktu, lūdzu 6. jūlijā piešķirt man papildatvaļinājumu par bērnu – meitu Zani Bekmani.

2020. gada 1. jūlijā                                                         

Paraksts: I. Bekmane

Iesniedzot iesniegumu, jārēķinās, ka darba devējam ik gadu būs jāuzrāda dokuments – bērna dzimšanas apliecība ar sava vārda un uzvārda ierakstu attiecīgajā ailē vai pase ar ierakstu par bērna esamību. Ja audzināšanā ir bērns invalīds, tad bez iepriekš minētajiem dokumentiem būs nepieciešams arī dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam. Tas kalpo kā apliecinājums darba devējam papildatvaļinājumu noteiktā apmērā piešķirt. 

Ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības, pasi vai bērna dzimšanas apliecību nevajag kopēt. Dokuments ir tikai jāuzrāda.

Savukārt papildatvaļinājumu, piemēram, par ilggadēju darbu var ietvert atvaļinājuma grafikā, ja tāds uzņēmumā tiek veidots. Papildatvaļinājumu var pievienot kārtējam atvaļinājumam.

Bērna gadu skaits papildatvaļinājuma kontekstā

Tā kā papildatvaļinājumā piešķiramo dienu skaits tiek saistīts ar bērna vecumu, ir svarīgi pareizi piemērot bērna gadu skaitu. Likuma normā ir minēti bērni līdz 14 gadiem, 16 gadiem un 18 gadiem. Ko nozīmē “līdz”? VDI vadošā juriskonsulte Zaiga Strode skaidro, ka bērna vecums ir jāpiemēro par visu attiecīgo 14, 16 un 18 gadu periodu. 

LV portālam ir jautāts: “Vai man pienākas papildatvaļinājuma diena par bērnu 2020. gadā, ja viņam 14 gadi paliek 26. novembrī?

Jā, papildatvaļinājumu par bērnu darbiniece var izmantot līdz 2020. gada 26. novembrim (ieskaitot). Bērna dzimšanas datums papildatvaļinājuma izmantošanas iespēju ietekmē tādā izpratnē, ka ir jāiekļaujas termiņā, lai nepārkāptu likumā attiecīgajam piemērošanas gadījumam noteikto 14, 16 un 18 gadu vecumu.

Papildatvaļinājuma izmantošanas laiks

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa skaidro: “Termiņš papildatvaļinājuma izmantošanai nav saistīts ar kalendāra gadu vai dienu, kad darbinieks darba devējam lūdza piešķirt papildatvaļinājumu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru atvaļinājums piešķirams.

Vai pienāksies papildatvaļinājuma diena par bērnu, ja ir nostrādāti tikai 5 mēneši?

Jā. Ja saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu, darbiniekam pienākas pilns papildatvaļinājums arī tad, ja darbinieks nostrādājis tikai 5 mēnešus.

Vai papildatvaļinājumu par bērnu var izmantot pārbaudes laikā?

Jā. Ja saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu, tad šo papildatvaļinājumu darbinieks var izmantot arī pārbaudes laikā.

Ja papildatvaļinājuma laikā gadās saslimt, to iespējams saprātīgā termiņā pārcelt vai pagarināt – izmantot uzreiz pēc slimības lapas noslēgšanas.

Lūk, kāds jautājums iesūtīts LV portāla e-konsultāciju sadaļai: “Slimības dēļ nācās pārcelt papildatvaļinājumu par bērnu, bet tajā laikā viņam mainījās vecums un tagad ir 15 gadi. Vai darba devējs var atcelt papildatvaļinājumu?

Darba likuma 151. panta ceturtā daļa nosaka: ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam.

Termiņš papildatvaļinājuma izmantošanai nav saistīts ar kalendāra gadu vai dienu, kad darbinieks darba devējam lūdza piešķirt papildatvaļinājumu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru atvaļinājums viņam piešķirams.

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 3. punktu darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, piešķir ne mazāk kā vienu papildatvaļinājuma dienu. Valsts darba inspekcijas ieskatā ikgadējais apmaksātais atvaļinājums būtu piešķirams darbiniekam, kura aprūpē esošo bērnu vecums ir līdz 14 gadiem ieskaitot, ar to saprotot tādu bērna vecumu, kas ietilpst attiecīgā vecuma robežās, piemēram, 14 gadi un 11 mēneši u. tml.

Līdz ar to darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo papildatvaļinājumu un ir tiesības to izmantot līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam, neskatoties uz to, ka bērnam palika 15 gadi, jo atvaļinājums pienākas par iepriekšējo periodu, kad bērnam bija 14 gadi.

Vai papildatvaļinājums, kas pienākas par darbu ar īpašu risku, ir jāpievieno kārtējam atvaļinājumam vai jāpiešķir pēc darbinieka vēlmēm?

Kārtējā gada papildatvaļinājumu, kas pienākas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, piešķir līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam darbiniekam vēlamā laikā.

Papildatvaļinājumu pārcelt uz citiem gadiem nevar

2017. gadā tiesību norma par papildatvaļinājuma izmantošanu tika grozīta, paredzot, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Tas nozīmē, ka papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd.

Tāpat nav pieļaujams papildatvaļinājumu neizmantot, bet saņemt par to atlīdzību naudā, ja vien runa nav par situāciju, kad darba attiecības tiek izbeigtas. 151. panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.

1 Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017, 223. lpp.

Labs saturs
33
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU