Latvija, ieņemot sesto vietu 21 valsts vidū, joprojām ir viena no pievilcīgākajām vietām Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) investīcijām citās CAE valstīs strādājošo uzņēmumu skatījumā. To akcentē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) preses un sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Mēters, informējot par šī gada pavasarī veikto ikgadējo AHK Konjunktūras aptaujas jeb pētījuma par uzņēmējdarbības un investīciju vidi rezultātiem. Arī pārējās Baltijas valstis ir pievilcīgāko valstu vidū, taču tikai Igaunija var lepoties ar uzlabojumu, pārņemot pirmo vietu no Čehijas. Latvija sesto vietu ieņem jau sesto gadu pēc kārtas, tikmēr Lietuva saglabājusi septīto vietu.
Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijas uzņēmēju novērtējums par ekonomisko situāciju valstī ir labāks nekā pirms gada, taču tas joprojām ir sliktāks nekā kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju vērtējums par savām valstīm. Turklāt Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, salīdzinot ar gadu iepriekš, tuvākās nākotnes perspektīvas ir būtiski piesardzīgākas nekā pirms gada.
Būtiska problēma – darba tirgus
Kā viena no būtiskākajām problēmām izgaismojas darba tirgus. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums joprojām ir augsts visās Baltijas valstīs un darba ražīgums netiek līdzi algu pieaugumam.
Attiecībā uz kvalificēta personāla trūkuma ietekmi uz uzņēmējdarbību situācija ir satraucoša. 57% piekrīt, ka kvalificētu darbinieku trūkums radīs darbaspēka izmaksu pieaugumu. 39% piekrīt, ka tas nozīmēs pašreizējās ražošanas/pakalpojumu aktivitātes pasliktināšanos, bet 28% tas nozīmē plānoto investīciju samazināšanu.
“Kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei. Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem. Tas nozīmē, ka kvalificēta darbaspēka trūkums ir nopietns ierobežojums turpmākai izaugsmei,” uzsvēra AHK izpilddirektors Florians Šrēders.
Lai gan turpmākās ekonomikas izaugsmes prognozes ir piesardzīgas, uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums Baltijas valstīs joprojām ir ļoti augsts. Aptaujātie uzņēmēji Latvijā šogad paredz vidējo algu pieaugumu par vidēji 7,47%, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn.
“Darbaspēka izmaksu pieaugums, kas saglabājas augstā līmenī, negatīvi ietekmē vietu pievilcību turpmākiem ieguldījumiem,” norādīja F. Šrēders.
Kā vienu no problēmas risinājumiem 40% Latvijas uzņēmumu atbalstītu kontrolētu migrācijas iniciatīvu pat zemas kvalifikācijas amatiem. Šajā ziņā Latvijā aptaujātie uzņēmumi bija vispiesardzīgākie. Lietuvā šādu iniciatīvu atbalstītu 66% aptaujāto, Igaunijā – 58%.
Bažas par tiesisko drošību un infrastruktūru
Aptauja liecina, ka tādā svarīgā jomā kā tiesiskā drošība uzņēmēju novērtējums ir pasliktinājies. Šāda tendence novērojama ne tikai Latvijā, bet visās trijās Baltijas valstīs. Tiesiskajai drošībai jau iepriekš bija zems reitings.
Darbības vides kategorijā, kas ietver infrastruktūru, pētniecības un attīstības nosacījumus, maksājumu disciplīnu un vietējo piegādātāju kvalitāti un pieejamību, uzņēmēji arī saredz iemeslu bažām. Nevienā kritērijā novērtējums gada laikā nav uzlabojies, turklāt attiecībā uz infrastruktūru vērojams būtisks kritums, kas ir lielākais kritums ne tikai šajā grupā, bet kopumā.
Šī gada pavasarī veiktā ikgadējā Konjunktūras aptauja ir daļa no starptautiskās aptaujas Centrālajā un Austrumeiropā. Atbildes par situācijas novērtējumu sniedza vairāk nekā 1400 Vācijas ārējās tirdzniecības kameru biedri 16 valstīs. Tostarp vairāk nekā 100 uzņēmumi Baltijas valstīs pauda viedokļus par ekonomisko situāciju, nākotnes prognozēm un investīciju vidi.
