SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
18. septembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
1
20
1
20

Vērienīgas izmaiņas Latvijas ieroču aprites regulējumā

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības un novērstu terorisma draudus, kā arī veiktu vairākas izmaiņas atbilstoši nacionālajām vajadzībām, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi jaunu Ieroču aprites likumprojektu. Pilnvērtīgāks regulējums nepieciešams ne tikai attiecībā uz šaujamieročiem, bet arī uz gāzes un signālieročiem, salūtieročiem, kā arī dezaktivētiem ieročiem. Vienlaikus, līdzīgi kā citās ES valstīs, turpmāk arī Latvijā ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas izsniegs uz 5 gadiem.

īsumā
  • Likumprojektā noteiktas vairākas jaunas jēdzienu definīcijas.
  • Šobrīd Latvijā apritē esošās gāzes pistoles būs neatbilstošas jaunajām ES tehniskajām prasībām, jo ir uzskatāmas par tādām, kuras var pārveidot šaušanai.
  • Izmaiņas paredz daudz precīzāku reģistrēšanu un uzskaiti ne tikai gāzes un signālieročiem, bet arī salūtieročiem, lai novērstu to pārveidošanu, piemēram, par kaujas ieročiem.
  • Arī dezaktivēti ieroči būs jāreģistrē, lai nodrošinātu to izsekojamību.
  • Šobrīd Latvijā izsniedz beztermiņa atļaujas, taču ES direktīva nosaka, ka ieroču atļaujas jāpārskata ne retāk kā reizi 5 gados.
  • Likumprojekts paredz stingrākas prasības arī simulācijas spēļu ieroču regulējumā, kura mērķis ir pasargāt bērnus un apkārtējo sabiedrību.

Likumprojekta “Ieroču aprites likums” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā norādīts, ka direktīvu (ES) 2017/853 (turpmāk – direktīva) nepieciešams pārņemt, lai nodrošinātu Latvijas ieroču aprites nosacījumu harmonizāciju ar citām ES dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm:

  • šaujamieroču aprites regulējumā;
  • salūtieroču (akustisko ieroču) aprites regulējumā;
  • gāzes un signālieroču aprites regulējumā;
  • dezaktivēto šaujamieroču aprites regulējumā.

Iekļautas jaunas jēdzienu definīcijas

Atbilstoši likumprojektam tajā ir paredzētas vairākas jaunas jēdzienu definīcijas. LV portāls min dažas no tām:

  • antīkais šaujamierocis – šaujamierocis, kas paredzēts vienīgi neunitārās munīcijas izšaušanai un ir izgatavots līdz 1899. gadam;
  • šaujamierocis – jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kurš propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā raida, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu;
  • gāzes ierocis un signālierocis – ierīce ar patrontelpu, kura paredzēta vienīgi salūtpatronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai;
  • salūtierocis (akustiskais ierocis) – šaujamierocis, kas īpaši pārveidots tikai salūtpatronu izšaušanai, lai izmantotu, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstiem, vēsturisku notikumu uzvedumos un parādēs.

Gāzes un signālieroči sadalīti divās grupās

“Līdz šim ES nebija vienotas nostājas par gāzes un signālieroču reglamentāciju,” skaidro Valsts policijas (VP) Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers. Vēl šobrīd Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums paredz, ka Latvijā fiziskām personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai domātus pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles un to munīciju, ieskaitot tām paredzētās salūtpatronas, par kurām nav jāsaņem VP ieroču atļauja, bet kuras ir tikai jāreģistrē.

Savukārt izmaiņas likumdošanā paredz, ka gāzes un signālieroči ir sadalāmi divās daļās. Viena daļa gāzes ieroču jāražo tādi, kurus nav iespējams pārveidot par šaujamieročiem, vienkāršiem vārdiem sakot, lai no tiem nevarētu izšaut ar lodi, otra daļa – tādi, kurus iespējams pārveidot, stāsta A. Melkers. Viņš turpina, ka tā daļa ieroču, kurus iespējams pārveidot, atzīstama par šaujamieročiem. Tas nozīmē, ka šādi gāzes ieroči ir jāpakļauj tādai pašai reglamentācijai kā šaujamieroči, proti, personām, kuru īpašumā ir šādi ieroči, jāiegūst šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

Līdz ar to šobrīd apritē Latvijā esošās gāzes pistoles, stājoties spēkā likumprojektam, būs neatbilstošas jaunajām ES tehniskajām prasībām, jo ir uzskatāmas par tādām, kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. A. Melkers norāda, ka Latvijā ir 21 274 gāzes ieroču īpašnieki un 27 462 reģistrēti gāzes ieroči.

Salūtieročiem speciālas prasības

Likumprojekts paredz daudz precīzāku reģistrēšanu un uzskaiti ne tikai gāzes un signālieročiem, bet arī salūtieročiem, lai novērstu to pārveidošanu, piemēram, par kaujas ieročiem, stāsta A. Melkers. Šobrīd spēkā esošais regulējums neizvirza speciālas prasības to izmantošanai. “Daudziem salūtieroči asociējas ar salūtu, bet īstenībā tie ir īsti šaujamieroči, kurus kādreiz pārveidoja, lai ar tiem varētu šaut, radot tikai blīkšķa jeb šāviena efektu, ko pārsvarā izmanto filmās un vēsturisku notikumu rekonstrukcijā,” skaidro VP pārstāvis.

Atbilstoši direktīvai arī gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk būs uzskatāmi par šaujamieročiem un būs pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Vienlaikus likumprojektā paredzēts pārejas periods, proti, līdz 2023. gada 14. septembrim personām, kuras iegādājušās ieročus, kas klasificējami pašaizsardzības, kolekcijas vai kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas lietojumam, būs pienākums, uzrādot ieročus, tos reģistrēt VP un, iesniedzot iesniegumu, saņemt atļauju, realizēt tos ar Latvijā reģistrētu komersantu starpniecību vai nodot tos VP.

Arī dezaktivētie ieroči būs jāreģistrē

Arī dezaktivētiem ieročiem paredzētas stingrākas prasības. Turpmāk tie būs jāreģistrē, lai nodrošinātu to izsekojamību. Kā stāsta A. Melkers, vēl nesen katrai valstij bija sava tehnika šaujamieroču dezaktivācijai, taču kopš 2015. gada ES šaujamieroču dezaktivācijai noteica vienotu tehniku: ”Tas nepieciešams, lai novērstu iespējas reaktivēt jau dezaktivētu šaujamieroci, kas arī ir saistīts ar terorisma prevenciju.”

Līdz 2016. gada aprīlim Latvijā izsniedza izziņas dezaktivētu šaujamieroču īpašniekiem, vērtējot šos šaujamieročus atbilstoši Latvijas nacionālajai tehnikai. Tagad VP Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā dezaktivētu šaujamieroču īpašniekiem izsniedz šaujamieroču apliecības latviešu un angļu valodā un šaujamieročus vērtē atbilstoši ES jaunajai un vienotajai tehnikai.

Kā norāda A. Melkers, tas nenozīmē, ka visiem dezaktivēto šaujamieroču īpašniekiem jāiziet jaunā procedūra un tie jāreģistrē, taču līdz brīdim, kamēr viņi neizdomā to vai nu izvest uz citu ES dalībvalsti, vai arī pārdot, dāvināt. Proti, ja persona vēlēsies izbraukt ar dezaktivētu ieroci, piemēram, tepat uz Igauniju, nepieciešama iepriekšēja piekrišana no Igaunijas atbildīgās iestādes, un tikai pozitīvas atbildes gadījumā mēs izdosim pārvadāšanas dokumentu, skaidro A. Melkers.

Šaujamieroču atļaujas maksimālais derīguma termiņš 5 gadi

Direktīva paredz, ka ieroču atļaujas jāpārskata ne retāk kā reizi 5 gados. Šobrīd Latvijā izsniedz beztermiņa atļaujas, līdz ar to turpmāk ieroča glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju arī Latvijā izsniegs uz 5 gadiem. Kā stāsta A. Melkers, Īrijā šīs apliecības jau tagad izsniedz uz 3 gadiem, bet Lietuvā un Igaunijā – uz 5 gadiem.

Vienlaikus MK protokollēmumā paredzēts, ka IeM jāmeklē risinājumi, lai ieroču atļauju izsniegšanas procedūra būtu pēc iespējas ērtāka klientiem, neapgrūtinot ieroču īpašniekus ar liekām administratīvām procedūrām. Biedrības “Latvijas Mednieku savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis norāda, ka biedrībai attiecībā uz likumprojektu bija iebildumi tikai par šo atļauju pagarināšanu ik pēc 5 gadiem.

“Ar IeM un VP diskutējām par administratīvā sloga mazināšanas iespējām attiecīgo ieroču atļauju pagarināšanas procesā gan ieroču īpašniekiem, gan valsts pārvaldes iestādēm, veicot uzraudzību ieroču aprites jomā,” skaidro J. Baumanis. Viņš stāsta, ka diskusijā tika runāts, piemēram, par atteikšanos no iesniegumu iesniegšanas, ieroču uzrādīšanu VP struktūrvienībai, kā arī par valsts nodevas apmēra šaujamieroča atļaujas pagarināšanas gadījumā nepielīdzināšanu valsts nodevas apmēram, kāds ir noteikts par jaunas ieroča atļaujas apliecības izsniegšanu.

A. Melkers atzīst, ka biedrībām, kas pārstāv medniekus, kā arī sporta ieroču īpašniekiem tas ne īpaši patīk, taču Latvija atšķirībā no citām ES dalībvalstīm šaujamieroču atļauju ziņā vairāk bija kā izņēmums. Viņš uzsver, ka Eiropas valstu konstitūcijās tomēr nav paredzētas tiesības uz ieroča iegādi un glabāšanu, tā drīzāk ir privilēģija: “Pastāv administratīvo rajonu tiesas spriedumi un lietas, kurās ieroču īpašniekiem skaidrots, ka ierocis ir luksusa prece.” Līdz ar to turpmāk ik pēc 5 gadiem jāvērtē, vai ieroča īpašniekam ierocis joprojām ir nepieciešams. Vienlaikus līdz likumprojekta stāšanās spēkā dienai izsniegtās beztermiņa atļaujas būs spēkā līdz 2023. gada 14. septembrim.

Reglamentē arī simulācijas spēļu ieročus

Likumprojekts paredz stingrākas prasības arī simulācijas spēļu ieroču regulējumā, kura mērķis ir pasargāt bērnus un apkārtējo sabiedrību. Šobrīd Latvijā bez jebkāda vecuma ierobežojuma ir iespējams iegādāties straikbola un peintbola ieročus, kā arī lāzertaga ierīces, kas pilnībā atveido kaujas šaujamieročus.

Lāzertaga ierīču apritē atrodas pat dezaktivēti šaujamieroči, kas ir pielāgoti šaušanai ar lāzera vai infrasarkano staru, savukārt straikbola un peintbola ieroči īpašu popularitāti ieguvuši, jo no tiem ir iespējams izšaut ar samērā lielu šāviņa sākumenerģijas jaudu, skaidrots likumprojekta anotācijā. A. Melkers norāda, ka turpmāk bez vecuma ierobežojuma varēs iegādāties un izmantot tikai tādus ieročus, kuri pēc izskata neatveido rūpnieciski ražotos ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 0,5 džoulus.

Ieročus, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, varēs iegādāties un lietot tikai pilngadīgas personas un tādos apstākļos, kas neapdraud vidi un sabiedrisko drošību, proti, savā vai iznomātā īpašumā, kas uz spēles laiku ir norobežots, turpina VP pārstāvis. Tāpat viņš uzsver, ka šīs ir vienas no izmaiņām, kas tapušas atbilstoši nacionālajām vajadzībām, – simulācijas spēles valstī attīstās strauji, vienlaikus pagaidām tās nav atzītas par sporta veidu.

Atbilstoši nacionālajām vajadzībām, nevis direktīvas prasībām likumprojektā ir papildināts arī to iestāžu loks, kuras ir tiesīgas apbalvot fiziskās personas ar personisko apbalvojuma ieroci. Šobrīd spēkā esošais likums paredz iespēju tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram apbalvot darbiniekus ar šādiem ieročiem par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu, norādīts likumprojekta anotācijā. Savukārt turpmāk šādas tiesības paredzētas visiem valsts drošības iestādes vadītājiem.

Ar visām plānotajām izmaiņām sīkāk var iepazīties šeit.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU