Ceturtdien, 10. maijā, stājas spēkā Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā no 1. septembra būs veicamas obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī to atmaksa, ja veselības apdrošināšanas maksājumi veikti kļūdaini. Ikgadējā iemaksa būs brīvprātīgs maksājums un attieksies tikai uz personām, kuras neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un nav apdrošinātas automātiski.
Saeima ir izšķīrušies par veselības aprūpes sistēmas izveidi, kas paredz sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu. Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, sākot ar 2019. gadu, tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būs personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ir kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kuras automātiski apdrošinās valsts. Pārējiem iedzīvotājiem, sākot ar 2018. gada 1. septembri, būs iespēja iesaistīties veselības apdrošināšanas sistēmā brīvprātīgi, veicot ikgadēju veselības apdrošināšanas iemaksu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 261 “Veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas un atmaksāšanas kārtība” paredz, ka persona brīvprātīgās iemaksas varēs veikt, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (E-veselība) pieejamu elektroniski sagatavotu apdrošināšanas iemaksu paziņojumu. “Šī informācija būs pieejama, elektroniski autentificējoties savā E-veselības sistēmas kontā vai vēršoties ar rakstveida iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā,” norāda veselības ministre Anda Čakša.
Veselības apdrošināšanas maksājumu paziņojumā norādītajā apmērā uz tajā norādīto kontu Valsts kasē iedzīvotājs varēs veikt, izvēloties sev ērtāko maksājumu veidu:
- tiešsaistē, elektroniski autentificējoties veselības informācijas sistēmā un veicot maksājumu ar pārskaitījumu ar internetbankas starpniecību;
- norēķinoties ar maksājumu karti Nacionālajā veselības dienestā vai veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā.
Veselības apdrošināšanas iemaksu apmērs
Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, ir šādas:
- 2018. gadā – 1% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (51,6 eiro);
- 2019. gadā – 3% no divpadsmitkāršas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (154,8 eiro);
- sākot no 2020. gada – 5% apmērā no divpadsmitkāršas minimālās mēneša darba algas (258 eiro).1
Lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus 2019. gadā, apdrošināšanas iemaksas ir jāveic par iepriekšējo gadu. To būs iespējams izdarīt, sākot ar 2018. gada septembri. Lai saņemtu pakalpojumus turpmākajos gados, iemaksām būs jābūt veiktām vismaz par diviem iepriekšējiem gadiem.
Savukārt, ja būs nepieciešams saņemt pārmaksātās vai kļūdaini veiktās veselības apdrošināšanas iemaksas atmaksu, būs iespējams elektroniski vai rakstveidā iesniegt iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam par atmaksas saņemšanu. Veikto iemaksu atmaksu varēs pieprasīt ne vairāk kā par trim iepriekšējiem kalendāra gadiem. Pēc iesnieguma izskatīšanas dienests veiks atmaksu trīs mēnešu laikā.
Ja iemaksas nebūs veiktas
Ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas saņems valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. Tajā iekļauts:
- neatliekamā medicīniskā palīdzība;
- dzemdību palīdzība;
- ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi (tai skaitā diagnostiskie izmeklējumi ārstniecības nodrošināšanai atbilstoši ģimenes ārsta kompetencei);
- tādu slimību ārstniecība, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību (tai skaitā psihiskas slimības, tuberkuloze), kā arī šo slimību ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces.
Valsts apdrošinās 21 iedzīvotāju grupu
Veselības ministre A. Čakša aicina iedzīvotājus sekot līdzi savam apdrošināšanas statusam. Piemēram, pārbaudīt, vai darba devējs ir veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, var, autentificējoties Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt, ja persona ir bezdarbnieks, ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ja ir neskaidri jautājumi par apdrošināšanas statusu, ir jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta otrajā daļā ir noteikta 21 iedzīvotāju grupa, kas uzskatāmas par apdrošinātām automātiski:
- bērni vecumā līdz 18 gadiem;
- bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
- personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
- bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
- orgānu donori;
- Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
- personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
- personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
- viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
- personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
- personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
- pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
- personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
- personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
- personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte (no 2021. gada 1. janvāra);
- personas, kuras sasniegušas likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
- personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
- politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
- tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
- personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
- personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
1 Aprēķins ir veikts, ņemot vērā minimālo mēneša algu 2018. gadā.