Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
2018. gada valsts budžets ir izstrādāts atbilstoši šogad jūlijā Saeimā apstiprinātajai nodokļu politikai, kas paredz darbaspēka nodokļu samazinājumu, jaunu nodokļa režīmu uzņēmumiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, minimālās algas palielinājumu.
Latvijas 2018. gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2017. gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamajā gadā budžeta ieņēmumi būs par 725 miljoniem eiro lielāki, palielināsies arī izdevumi – par 624 miljoniem eiro.
Prioritātes un apņemšanos izpilde
Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts jomām, kas sabiedrībai pieteiktas kā prioritātes, – veselības aprūpei, demogrāfijai, iekšējai un ārējai drošībai.
Simtiem lappušu apjomīgajā dokumentā – Budžeta likumā ar pielikumiem – galvenie, protams, ir skaitļi. Taču kā īpaši zīmīgi šajā reizē tiek akcentēti divi – tas, ka valsts aizsardzībai ir paredzēti 2 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas, ka veselības nozarei finansējums pārsniegs vienu miljardu eiro. Vienlaikus dots solījums, ka 2020. gadā finansējums veselības aprūpei sasniegs 4% no IKP, kas ir nozares jau ilgstoši uzturēta prasība.
Līdz ar to, lai saprastu, par kādu ikgadējās naudas apjomu ir runa, svarīgs ir vēl viens skaitlis – iekšzemes kopprodukts. Likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" projekta 6. pantā noteikts: šā likuma sagatavošanā izmantota IKP (faktiskajās cenās) prognoze – 28,359 miljardi eiro. Sekojošajos divos gados prognozēts IKP pieaugums, līdz ar to piešķīruma summas turpmāk būs vēl lielākas.
Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad paredzēti papildu 126,8 miljoni eiro, un līdz ar to kopējais finansējums sasniegs divus procentus no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības.
Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad būs finansējums Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstībai, kā arī Jaunsardzes izaugsmei, tiks turpināta personāla apmācība, ekipējuma, tehnikas iegāde, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstība.
Aizsardzības ministrija budžeta paskaidrojumā norādījusi, ka 2018. gadā galvenie plānotie pasākumi ir:
Savukārt valsts iekšējai drošībai paredzēts finansējums valsts austrumu robežas – Latvijas–Krievijas, Latvijas–Baltkrievijas robežas – stiprināšanai, pretterorisma un kibernoziegumu apkarošanas spēju paaugstināšanai un bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem. Iekšlietu ministrijai tam papildus piešķirti 11,4 miljoni eiro.
Veselības nozarei papildus plānoti vairāk nekā 200 miljoni eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Finansējuma palielinājums nepieciešams veselības aprūpes sistēmas reformai, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu (1%) veikšanu.
Kārtību, kādā tiks finansēta nozare, noteiks jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums. Šis likumprojekts nav budžeta paketē, bet ir jau pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā. Projektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Demogrāfijas politikā akcentēta dzimstības veicināšana. Demogrāfijas pasākumiem ir paredzēti 28 miljoni eiro.
Nākamgad būs piemaksas pie pašreizējā ģimenes valsts pabalsta – atkarībā no bērnu skaita. Ar grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā noteikts, ka par divu un vairāk bērnu (vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai) audzināšanu pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Tiesības uz šo piemaksu būs par bērniem, par kuriem piešķirts ģimenes valsts pabalsts.
Ģimenes valsts pabalstu maksās arī par bērniem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, kā arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību.
Lielāku atlīdzību piešķirs par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī piešķirs naudu specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai.
Savukārt grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka no nākamā gada personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, apdrošinās no valsts pamatbudžeta pensijai, bezdarbam un invaliditātei.
Lielākie ieņēmumi pamatbudžetam – no PVN un akcīzes
Valsts konsolidēto budžetu veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa.
Lielākais nodokļu pienesums valsts pamatbudžetam paredzēts no pievienotās vērtības nodokļa – 2,451 miljards eiro un akcīzes nodokļa – 1,025 miljardi eiro. Valsts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sagaida 345,76 miljonus eiro.
Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumi plānoti 2,527 miljardu eiro apmērā. Tas ir galvenais speciālā budžeta finansējuma avots, no kura tiek izmaksātas pensijas un pabalsti.
2018. gada valsts budžeta likumā noteikts, ka pašvaldībām prognozētie IIN ieņēmumi ir 1,383 miljardi eiro. Tas ir par 70,851 miljonu eiro vairāk, nekā šim gadam likumā noteikts. IIN sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetiem joprojām ir 80:20. Pašvaldībām paredzētas arī mērķdotācijas.
Nodokļu likumos – mazāks PVN Latvijas ogām
Nodokļu likumos īpaši būtisku grozījumu nav, jo izmaiņas jau ir ietvertas šovasar pieņemtajos likumos un grozījumos (tostarp Mikrouzņēmumu nodokļa likumā).
Taču atsevišķos nodokļos izmaiņas ir.
Piemēram, ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā ieviesīs samazināto likmi piecu procentu apmērā svaigu ogu, augļu un dārzeņu piegādēm. PVN samazinātā likme pagaidām paredzēta uz "pārbaudes periodu" – līdz 2020. gada 31. decembrim.
Jauni likumi: kultūrvēsturei un radošo cilvēku atbalstam
Saeima budžeta paketē pieņēma divus jaunus likumus. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums domāts, lai izveidotu pamatu Latvijas sakrālā mantojuma sakārtošanai. Likums paredz, ka šo objektu izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai no valsts budžeta izveidos sakrālā mantojuma finansēšanas programmu.
Otra jaunā likuma – Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma – mērķis ir veicināt profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, nosakot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Paredzēts atbalsts naudā radošai personai, kura negūst ieņēmumus, piemēram, slimības laikā.
Citi grozījumi budžeta paketes likumos
Budžetu pavadošajā likumu paketē ir pieņemti grozījumi kopumā 26 likumos, kas no nākamā gada skars lielāku vai mazāku sabiedrības daļu. Tostarp Tūrisma likumā noteikts, ka tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzes uzraudzību no Ekonomikas ministrijas pārņems Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Imigrācijas likumā paredzēts noteikt vienreizēju maksājumu 5000 eiro apmērā par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu ārzemniekiem, kuriem beidzies tās termiņš.
Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paplašināta valsts atbalsta programma mājokļa iegādei. Pieteikties galvojumam varēs arī jaunie speciālisti ar profesionālo vai augstāko izglītību vecumā līdz 35 gadiem.
Ilgas debates Saeimā bija par grozījumiem Izglītības likumā, kurā valdībai paredzēta iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. No 2018. gada 1. janvāra nevarēs dibināt jaunas internātskolas. Jau nodibinātās internātskolas drīkstēs turpināt savu darbību līdz 2019. gada 31. jūlijam.
Papildu līdzekļus nākamgad plānots piešķirt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai, vienlaikus likumos noteikti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai, noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas nepieļaušanai.
Likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" 8. pants nosaka maksimālo valsts parādu 2018. gada beigās nominālvērtībā 10,25 miljardi eiro. Tas ir par 300 miljoniem eiro vairāk, nekā pieļauts šim gadam un ir ierakstīts 2017. gada budžeta likumā.
Par nākamā gada valsts budžetu nobalsoja 59 deputāti, pret bija 37 deputāti.
