AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
9
17
9
17

Vaļējas terases, žogi privātā teritorijā – turpmāk bez būvatļaujas

Regulējums papildināts ar iespēju privātajā ārtelpā bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas būvēt atsevišķus labiekārtojuma elementus, piemēram, soliņus, celiņus, vaļēju terasi u. c.

FOTO: Freepik

Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", kurus valdība apstiprināja 9. maijā un kas stājas spēkā šodien, mazina administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem, kā arī ir salāgots regulējums, kādus objektus persona var būvēt bez būvkomersanta līdzdalības.
īsumā
  • Ar noteikumu spēkā stāšanos mazināts administratīvais slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem. 
  • MK noteikumu 6. punktā detalizēti nosaukti objekti, kuriem nevajag nekāda veida būvniecības dokumentāciju, un norādīts, kādos gadījumos.
  • Šajos noteikumos ir sakārtots regulējums par karogu mastiem.
  • Lai varētu uzsākt sezonāla rakstura komercdarbību kādā vietā, ir noteikts, ka gadījumā, ja no pašvaldības saņemta atļauja publiska pasākuma vai ielu tirdzniecībai, nav nepieciešama papildu atļauja no būvvaldes, lai novietotu pirmās vai otrās grupas inženierbūvi.
  • Ir noteikts regulējums topogrāfiskās informācijas atkalizmantojamībai, tā saucamajam būvju situācijas plānam – uzkrātās informācijas tālākai izmantošanai.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāvis Andris Lazarevs skaidro, ka jauno noteikumu mērķis ir novērst konstatētās neprecizitātes spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi", kā arī harmonizēt atsevišķu punktu redakcijas ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar būvniecību reglamentējošajiem noteikumiem.

Noteikumi neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm, hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Kas mainās?

Ar noteikumu spēkā stāšanos mazināts administratīvais slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem un apliecināt, ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam.

MK noteikumu 6. punktā detalizēti nosaukti objekti, kuriem nevajag nekāda veida būvniecības dokumentāciju, un norādīts, kādos gadījumos. Piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums. "Persona turpmāk pati var projektēt žogu, nevajag sertificēta arhitekta vai cita būvspeciālista palīdzību," saka A. Lazarevs.

"Pārvērtējot regulējumu, sapratām, ka sezonālas komercdarbības gadījumos varētu vienkāršot regulējumu un uzņēmējam nelikt dubultā prasīt atļauju."

Regulējums papildināts ar iespēju privātajā ārtelpā bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas būvēt atsevišķus labiekārtojuma elementus, piemēram, soliņus, celiņus, vaļēju terasi (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu ierīces, dārza kamīnus, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņus u. c. 

Tas pats attiecas arī uz darbiem saistībā ar kapavietas aprīkojumu (kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u. tml.).

Karogs, kas augstāks par 12 metriem

Šajos noteikumos ir sakārtots regulējums par karogu mastiem. Ir paredzēta trīs augstumu gradācija: līdz 18 metriem, no 18 līdz 100 metriem un augstāk par 100 metriem.

Neatkarīgi no plānotās atrašanās vietas karoga masta ar augstumu virs 18 m būvdarbiem ir nepieciešams paskaidrojuma raksts.

Taču, ja karoga masts ir līdz 18 metriem, tad būvniecības ieceres dokumentācija nav vajadzīga.

Sezonāla komercdarbība

Vienlaikus, lai mazinātu izmaksas attiecībā uz atļaujām, kas nepieciešamas, lai varētu uzsākt sezonāla rakstura komercdarbību kādā vietā, ir noteikts, ka gadījumā, ja no pašvaldības saņemta atļauja publiska pasākuma vai ielu tirdzniecībai, nav nepieciešama papildu atļauja no būvvaldes, lai novietotu pirmās vai otrās grupas inženierbūvi.

"Līdz šim sezonāla rakstura objektiem, piemēram, kafejnīcas āra terasei publiskajā ārtelpā, vajadzēja diezgan lielu būvniecības dokumentāciju kā patstāvīgai būvei, vismaz paskaidrojuma rakstu," stāsta A. Lazarevs. "Iespējams, neatbilstošu tiesību normu interpretācijas dēļ personai, lai uzsāktu ielu tirdzniecību, atsevišķos gadījumos bija nepieciešams saņemt atļauju gan no būvvaldes, gan vēl no citas pašvaldības institūcijas. Pārvērtējot regulējumu, sapratām, ka sezonālas komercdarbības gadījumos varētu vienkāršot regulējumu un uzņēmējam nelikt dubultā prasīt atļauju."

Šāds atvieglots regulējums turpmāk attieksies uz jebkuru sezonālas uzņēmējdarbības veidu, vai tas būtu kādā sabiedriskajā pasākumā, piemēram, vasarā festivālā "Positivus" vai  "Saldus saule", ziemā slēpošanas trasē, vasaras puķu tirdzniecībā, 18. novembra svētkos vai Dziesmu un deju svētku tirdziņa stendā.

Ārējie inženiertīkli

Samazinot prasības, atvieglots regulējums inženiertīklu pievadiem, inženierbūvju projektēšanai un pieņemšanai ekspluatācijā.

Lai nodrošinātu prasību pārskatāmību, no prasībām iekšējo inženiertīklu būvniecībai atsevišķi ir nodalītas prasības inženiertīklu pievadu (ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma u. c.), grodu aku, avotu kaptāžu un ūdens ieguves urbumu būvniecībai.

Lai veicinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un būtu vieglāk pieslēgties ūdens un kanalizācijas sistēmām, ir atvieglots regulējums ārējiem inženiertīkliem, samazinot prasības un paredzot, ka projektus var gatavot pats pakalpojumu sniedzējs, piemēram, Rīgas ūdens". Uzņēmums par šo projektu tālāk var paziņot būvvaldei, sakārtojot attiecīgo dokumentāciju.

Ar nozari panākta vienošanās, kādā veidā nepieciešamības gadījumā paredzēt jaunus papildu inženiertīklu pieslēgumus situācijā, ja ir uzsākts būvniecības process.

Tikai apliecinājuma karte

Administratīvais slogs mazināsies arī atsevišķiem otrās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Piemēram, otrās grupas inženierbūves atjaunošanai (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas) būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte. Agrāk šādā gadījumā bija nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.

Apliecinājuma kartes izstrādāšana ir daudz vienkāršāka par būvprojekta izstrādāšanu, līdz ar to pasūtītājs varēs ietaupīt resursus dokumentācijas izstrādāšanai.

Topogrāfijas plāns

Ir noteikts regulējums topogrāfiskās informācijas atkalizmantojamībai, tā saucamajam būvju situācijas plānam – uzkrātās informācijas tālākai izmantošanai. Tas nozīmē, ka mazāka projekta gadījumā persona ieekonomēs vidēji 300 eiro, saka A. Lazarevs.

Valsts zemes dienests un pašvaldības jau šobrīd uzkrāj ģeotelpisko informāciju, kas var tikt izmantota būvniecības procesam derīga kartogrāfiskā materiāla izgatavošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, jaunajos noteikumos ir noteikts, ka ģeodēzisko darbu veikšanai persona (mērnieks) un pašvaldība (atsevišķos gadījumos) var izgatavot būvju situācijas plānu (ielu sarkano līniju, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības robežu un būvju, kā arī zemes gabala augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas savietots attēlojums vizuāli uztveramā formā).

"Ja karoga masts ir līdz 18 metriem, tad būvniecības ieceres dokumentācija nav vajadzīga."

Būvju situācijas plāns nav izmantojams, piemēram, gadījumā, ja plānota otrās vai trešās grupas inženierbūves pārbūve, mainot inženierbūves apjomu. Vienlaikus, pārvērtējot topogrāfiskā plāna nepieciešamību, attiecībā uz pirmās grupas inženierbūvju būvniecību, lai mazinātu izmaksas, paredzēti papildu gadījumi, kad persona var izmantot jau tās rīcībā potenciāli esošo situācijas plānu – nepasūtot topogrāfiskā plāna sagatavošanu.

Konservācija

Jaunajos noteikumos precizēta inženierbūvju konservācijas kārtība, nosakot, ka inženierbūvju konservāciju var veikt arī gadījumos, kad nav pieņemts pašvaldības lēmums, esošā būvniecības procesa ietvaros. 

Ja ekspluatācijā pieņemtai inženierbūvei, kurai nav sākts neviens cits būvniecības process, nepieciešams veikt konservāciju, piemēram, pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu sabiedrībai, bīstamību videi vai ēkas konstrukcijām, persona var būvvaldē iesniegt paskaidrojuma rakstu konservācijai un citus dokumentus.

MK noteikumu izstrādē Ekonomikas ministrija sadarbojās ar pašvaldībām un to būvvaldēm, Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts zemes dienestu, Veselības inspekciju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Valsts vides dienestu un reģionālajām vides pārvaldēm.

Trīs inženierbūvju grupas

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikums "Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam" nosaka, kas ir pirmās, otrās un trešās grupas inženierbūves. 1. grupā ir, piemēram, inženiertīklu pievadi, māju ceļš viena īpašnieka zemes gabalā, atsevišķie labiekārtojuma elementi, kas atrodas publiskajā ārtelpā, – soliņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķās laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti, velosipēdu statīvi u. tml.

Trešajā grupā iekļautas automaģistrāles, kā arī ātrsatiksmes autoceļi, publiskie dzelzceļi u. c. Otrajā inženierbūvju grupā ir inženierbūves, kuru nav 1. vai 3. grupā.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS