Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
2. pensiju līmenī uzkrāti 2,764 miljardi eiro
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats rāda, ka 2016. gadā 2. pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms ir palielinājies par 428 miljoniem eiro. 375 miljoni eiro no šīs summas ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt 53 miljoni eiro ir pensiju fondu dalībnieku peļņa (no kuras atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). 2016. gada beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardi bija dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljoni – fondu pārvaldītāju radītā peļņa. Kopumā pensiju 2. līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jāatgādina, ka valsts fondēto pensiju shēma (VFPS), kas paredz daļu sociālo iemaksu novirzīt arī 2. pensiju līmenim, ir ieviesta 2001. gadā.
LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa, komentējot valsts fondēto pensiju plānu 2016. gada radītājus, norāda, ka gads kopumā vērtējams pozitīvi: "Katram pensiju otrā plāna ieguldītājam svarīgā ziņa ir tā, ka aptuveni 20% no kopējā kapitāla šobrīd jau veido ieguldījumu sabiedrību pienestie resursi. Tas parāda, ka pat pie dažādām pārmaiņām tirgos ilgtermiņā šis ir pozitīvs instruments, kas nes atdevi."
Valsts fondēto pensiju sistēmā 2016. gada beigās darbojās 7 līdzekļu pārvaldītāji. Shēmas dalībniekiem ir iespējas izvēlēties kādu no 20 pensiju plāniem. No tiem astoņi pielieto konservatīvu ieguldīšanas stratēģiju, četri – sabalansētu stratēģiju, bet astoņi – aktīvu stratēģiju. Populārākie ir aktīvie pensiju plāni, kurus izvēlējušies vairāk nekā 809 tūkstoši dalībnieku. Konservatīvos plānus ir izvēlējušies vairāk nekā 336 tūkstoši, bet sabalansētos – 121 tūkstotis dalībnieku. 2. pensiju līmenī 2016. gada beigās bija vairāk nekā 1,268 miljoni dalībnieku.
3. pensiju līmenī iesaistās kūtrāk
Latvijā šobrīd darbojas arī seši privātie pensiju fondi (pieci atklātie un viens slēgtais), piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus.
Privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi 2016. gadā pieauguši par 50,2 miljoniem eiro, sasniedzot 380,6 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 71,4 miljonu eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 9,1 miljona eiro apmērā. Savukārt izmaksās privāto pensiju fondu dalībnieki gada laikā saņēmuši 30,3 miljonus eiro.
Pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 272 237 dalībnieki (79% individuālo dalībnieku, 21% uzņēmumu darbinieku, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 21% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita. Privātās pensijas krājēju skaits pieaug, taču temps ir lēns. Pagājušajā gadā klāt nāca 24 589 jauni dalībnieki, kas ir par 7% jeb 1903 cilvēkiem mazāk nekā 2015. gadā.
Citu valstu pieredze rāda, ka brīvprātīgie pensiju uzkrājumi veidojas lēni. Līdz ar to, kā secināts LKA Pensiju fondu apskatā, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par visaptverošu un sistēmisku pieeju privāto pensiju uzkrājumu veidošanā. Viens no starptautiski atzītiem variantiem ir darba devēju obligātās privātās pensiju shēmas.
Privātie pensiju fondi nedaudz ienesīgāki
Valsts fondēto pensiju konservatīvie plāni 2016. gadā ir nodrošinājuši 1,26% viena gada atdevi, sabalansētie plāni – 2,01% atdevi, aktīvie plāni – 2,34% atdevi. Kopumā vidējais pensiju 2. līmeņa ienesīgums bijis 2,02%. Privātajiem pensiju plāniem bijis pat nedaudz augstāks ienesīgums – sabalansēto plānu viena gada ienesīgums bijis 2,81%, aktīvo plānu – 4,34%, vidējais visiem plāniem – 3,38%.
Te gan jāuzsver, ka iemaksas pensiju plānos ir ilgtermiņa ieguldījums un to atdeve jāvērtē ilgākā laika posmā. Visu valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pēdējos piecos gados bijis 4,08% gadā, 10 gados – 3,21%. Līdzīgs ienesīgums nodrošināts arī privātajos pensiju fondos: vidējais piecu gadu ienesīgums ir 4,76%, 10 gadu ienesīgums – 3,06%.
Kā norāda LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja Dace Brencēna, augstāku ienesīgumu uzrādījuši tie pensijas sistēmas plāni, kuros salīdzinoši lielāka daļa līdzekļu ieguldīta akciju tirgos.
Jāpiebilst, ka 2016. gads visā pasaulē ir bijis akciju tirgiem labvēlīgs. Savukārt ierasti mierīgajos obligāciju tirgos bijusi straujāka viļņošanās nekā parasti.
Latvijā ieguldīta vien daļa aktīvu
Latvijā ir ieguldīti vien 33% valsts fondēto pensiju plānu aktīvu un 26% privāto pensiju fondu aktīvu. Kopējais ieguldījumu apmērs Latvijā – 913 miljoni eiro. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos atskaites periodos. LKA Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs Uldis Upenieks uzsver, ka "Latvijas finanšu un kapitāla tirgus pagaidām nespēj piedāvāt citus ilgtermiņa finanšu instrumentus pensiju fondu ieguldījumiem kā vien Latvijas valdības vērtspapīrus un "Latvenergo" obligācijas. Trūkst adekvātu ieguldījumu iespēju".
Lai nodrošinātu Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi, nākotnē būtu jāmaina stratēģiskā pieeja, paredzot, ka valsts vai pašvaldību projektu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus varētu piesaistīt ar finanšu instrumentu emisiju, nevis bankas kredītiem.
Uz atbilstošu finanšu instrumentu trūkumu norāda arī D. Brencēna, aicinot valdību pirms tik vērienīgu un finansiāli apjomīgu projektu kā, piemēram, Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, īstenošanas apsvērt, kādā veidā tiem būtu iespējams piesaistīt pensiju fondu pārvaldītos līdzekļus.
Pašreizējā situācijā pensiju fondu pārvaldītāji lielu daļu kapitāla spiesti izvietot ārpus Latvijas. Nozīmīga daļa aktīvu ir izvietota Austrumeiropā (25%), citur Eiropā (14%) un Ziemeļamerikā (8%). Atlikusī daļa ir ieguldījumi citos pasaules reģionos. Šāda tendence liecina par labi diversificētu ieguldījumu portfeli, norāda LKA. Zīmīgi, ka Latvijas pensiju fondu pārvaldītāji nav veikuši ieguldījumus Krievijā.
Vai atmaksājas uzkrāt pensiju 2. līmenī?
LKA Pensiju fondu apskats apliecina – jā. 2. līmeņa pensiju plānos nopelnītā nauda pašlaik ir pārsniegusi to potenciālo – tīri teorētisko – kapitāla pieauguma apjomu, kāds varētu tikt sasniegts, ja kopš 2003. gada 2. līmeņa pensiju plānā reāli ieguldītos līdzekļus ik mēnesi indeksētu ar reālo inflācijas koeficientu, vai arī 2. līmeņa pensiju plānā ieguldītos līdzekļus reizi gadā indeksētu ar 1. pensiju līmeņa kapitāla pieauguma koeficientiem. Lai gan aprakstītā otrā un trešā situācija nav iespējama, šāds aprēķins dod iespēju ilustratīvi un korekti atspoguļot VFPS vidējos rezultātus salīdzinājumā ar inflāciju un pirmo pensiju līmeni.
Rezultāts būtu par labu 2. līmeņa pensiju plāniem. Ja ikmēneša faktiskās iemaksas indeksētu atbilstoši inflācijas procentam, tad izrādītos, ka pensiju sistēmas otrais līmenis šobrīd būtu nopelnījis par 227 miljoniem eiro vairāk, nekā pieaugtu iemaksas, piemērojot tām inflācijas indeksāciju. Savukārt salīdzinājumā ar summētām reālajām ikmēneša iemaksām, kurām piemērota pirmā pensiju līmeņa indeksācija, 2. pensiju līmenis ir pieaudzis par 185 miljoniem eiro vairāk.
Jāpiebilst gan, ka šāda dinamika ir vērojama pēc 2013. gada un to ir spēcīgi ietekmējis pēdējo gadu zemais inflācijas līmenis. Krīzes gados aina bija gluži cita, un, visticamāk, tas arī ir viens no iemesliem nevienprātībai pensiju fondu dalībnieku attieksmē pret valsts fondēto pensiju sistēmu.
Latvijas pensiju sistēma – ilgtspējīga, taču ne perfekta
Labklājības ministrs Jānis Reirs, komentējot pensiju fondu pārvaldītāju 2016. gada darba rezultātus, norāda, ka jau šobrīd pensiju fondos izveidotie uzkrājumi ir reāla nauda, kurai būs nozīmīga loma, sasniedzot pensijas gadus. Vienlaikus svarīgi ir turpināt izglītot sabiedrību, stāstot par pensiju sistēmas uzbūvi un tās iespējām.
Cilvēkiem jāsaprot, ka 2. pensiju līmenī iemaksātie līdzekļi nav abstrakta nauda bankās, bet līdzekļi, kuriem pretī ir konkrēta cilvēka vārds, uzvārds un personas kods. Līdzekļi, kurus viņi varēs izmantot, sasniedzot pensijas vecumu. Svarīga esot arī katra pensiju līmeņa stabilitāte, jo, tikai kombinējot visus trīs pensiju līmeņus, vecumdienās būs iespējams gūt pienācīgus ienākumus.
Ministrs uzsvēra, ka pasaules finanšu analītiķi Latvijas pensiju sistēmu pagājušajā gadā ir atzinuši par septīto ilgtspējīgāko pasaulē. Tā sevi ir pierādījusi un ir spējusi izdzīvot vienā no smagākajām pasaules finanšu krīzēm 2009.–2012. gadā, kas Latviju skāra īpaši sāpīgi. Situācijā, kad daudzu cilvēku ienākumi samazinājās, pensionāri bija gandrīz vienīgie, kurus tas neskāra.
Pēc ministra domām, Latvijas pensiju sistēmai nav nepieciešamas būtiskas reformas. Risku rada vien tas, ka par lielu daļu Latvijas iedzīvotāju – aptuveni 300 000 cilvēku – veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir mazākas par valsts noteikto minimālo algu. Tas nozīmē, ka netiek pienācīgi uzkrāts 1. līmeņa pensiju kapitāls un līdzekļi, kas izmantojami sociālajai apdrošināšanai. Šāda situācija rada papildu slogu sociālajam budžetam un tā stabilitātes riskus jau tuvākajā nākotnē. Nav noslēpums, ka sociālā budžeta uzkrājumi pēdējos gados ir ievērojami samazinājušies. Līdz ar to jautājums, kā panākt, lai par katru strādājošo tiktu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz minimālajā valsts noteiktajā apmērā, joprojām ir aktuāls, un agri vai vēlu pie tā skatīšanas būs jāatgriežas arī valdībai.
