Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Kultūras ministrijas izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes un veicamos uzdevumus periodā no 2016. līdz 2020. gadam. Līdz ar plānošanas dokumentu Ministru kabinetā apstiprināts arī tā īstenošanas plāns. Izstrādāto ieceru pamatā ir vīzija par stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis skaidro, ka Mediju politikas pamatnostādņu izstrāde notikusi ciešā sadarbībā ar nozari un plaši iesaistot sabiedrību. "Nozares dialogs bija unikāls jaunākajā Latvijas mediju vēsturē, jo nodrošināja visu dažādo mediju interešu un vajadzību definēšanu, kā arī spēja nodrošināt būtisku uz attīstību vērstu vienošanos panākšanu, kas nebija iespējams iepriekš," stāsta R. Putnis, norādot, ka gadījumos, kad par iezīmēto problēmu risinājumiem nav bijis iespējams vienoties, plānošanas dokuments paredz termiņus attiecīgo risinājumu izstrādei.
Kultūras ministre Dace Melbārde Ministru kabineta sēdē, kurā tika apstiprināts jaunais plānošanas dokuments, skaidroja: "Mediju politikas pamatnostādņu un to īstenošanas plāna mērķis ir radīt Latvijas medijiem labvēlīgāku attīstības vidi, nodrošināt kvalitatīvu nacionālo saturu, pilnveidojot nozares profesionāļu izglītības iespējas, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu un aktualizējot mediju pratības jautājumus. Plāns aptver arī informācijas telpas drošības jautājumus."
Plānošanas dokumentam pievienotajā pielikumā raksturota Latvijas mediju vide un izceltas tās būtiskākās problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu politiku, par kuru atbildīga Kultūras ministrija. Tās īstenošanai izvirzīti pieci rīcības virzieni:
Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule ziņo, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie mediju vides tiesiskā regulējuma pilnveides. Šogad jau notikušas diskusijas par sabiedrisko mediju regulējumu, bet nākamgad plānots izstrādāt priekšlikumus mediju nozares ētikas kodeksam un līdz 2018. gada pirmajam pusgadam izveidot vienotu pašregulatīvu mediju ombudu. Sagaidāms arī, ka Latvijas Pašvaldību savienība sagatavos vadlīnijas pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai līdz ar ieteikumu izvairīties no komerciālās reklāmas publicēšanas.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas mediju vides uzraudzībai
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam ietvaros iecerēts izstrādāt jaunu mediju vides tiesisko regulējumu – likumus, kas aizstātu likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Visvairāk izmaiņu iecerēts veikt, lai veicinātu mediju vides drošumspēju. Lielākā daļa no izvirzītajiem uzdevumiem saistīti ar mediju vides uzraudzību, bet atzīmēta arī nepieciešamība palielināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinājumu.
Iecerēto pasākumu plānā norādīts, ka nepieciešams veikt elektronisko mediju pārvaldības reformas, kā arī palielināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzraudzības funkcijas īstenošanas spēju, lai ierobežotu prettiesiska satura izplatīšanu Latvijas mediju telpā. Kā liecina Mediju politikas pamatnostādņu pielikumā apkopotā informācija, "ar pašreizējo cilvēkresursu un tehnoloģisko nodrošinājumu NEPLP Monitoringa nodaļa nespēj veikt sistemātisku retranslētā, ļoti bieži Krievijā radītā audiovizuālā satura padziļinātu pārbaudi, nelineāro pakalpojumu monitoringu un kabeļoperatoru darbības uzraudzību". Šim mērķim 2017. gadā piešķirti 131 718 eiro.
Savukārt, lai mainītu to, ka sabiedrībai nav publiski pieejama informācija par mediju īpašniekiem un īpašumtiesību struktūru, plānā iekļauts aicinājums reformēt Masu informācijas līdzekļu reģistru, paplašinot Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē vai publiskās pārvaldes atvērto datu portālā bez maksas pieejamās aktuālās informācijas apjomu, izņemot personas datus saturošu informāciju.
Aicina nodalīt atbalstu privātajiem un sabiedriskajiem medijiem
Plānošanas dokumentā norādīts, ka Latvijas mediju tirgus ierobežotais apmērs un resursi nedod iespēju medijiem pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, tādēļ nepieciešams izstrādāt mehānismus, kas ļautu saglabātu ne tikai mediju saturisko, bet arī institucionālo daudzveidību. Šī rīcības virziena ietvaros iezīmēti vairāki pasākumi, par kuriem diskutēts jau iepriekš. Viens no tiem - nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns paredz izvērtēt dažādus scenārijus gan sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, gan gadījumam, ja tas nenotiek. Tāpat rosināts sabiedrisko pasūtījumu regulējošajos normatīvajos aktos noteikt, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda tikai sabiedriskie mediji atšķirībā no esošās situācijas, kad uz šo funkciju var pretendēt arī privātie mediji.
Savukārt privāto mediju atbalstam, sākot ar 2017. gadu, iecerēts izveidot Mediju atbalsta fondu, kura darbības mērķis būtu veicināt nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura izveidi dažādos medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas. Par prioritātēm noteikts atbalsts pētnieciskajai, analītiskajai un ar mediju kritiku saistītajai žurnālistikai, kā arī reģionālajiem medijiem. Tāpat programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt arī uz diasporas pārstāvjiem un personām ar invaliditāti orientēta satura veidošanai.
Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes laikā īpaši aktualizēta arī reģionālo mediju ilgtspējas tematika, norādot, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēto mediju darbība komerciālajā reklāmas tirgū rada nevienlīdzīgu konkurenci privātajiem, reģionālajiem medijiem. Šī iemesla dēļ plānošanas dokumentā norādīts uz nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu pašvaldību un citu publisko personu pienākumam informēt sabiedrību.
Nepieciešams kopīgs ētikas kodekss
Lai paaugstinātu mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, iecerēts izveidot mediju ombudu, kas nodrošinātu efektīvu mehānismu, kā risināt vārda brīvības un cita veida tiesību un brīvību kolīzijas. Turklāt, ņemot vērā, ka Latvijas mediju vidē pastāv atsevišķi ētikas kodeksi, bet nozare nav vienojusies par kopīgām normām, plānots izstrādāt priekšlikumus mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam.
Domāts arī par pasākumiem, kuri varētu pilnveidot mediju nozares profesionāļu izglītību. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānā norādīts, ka Izglītības ministrijai būtu nepieciešams izvērtēt iespēju valsts augstskolām realizēt sadarbības modeli, kas ļautu:
Tāpat izcelta nepieciešamība pēc izglītības un profesionālās mediju vides sadarbības un mijiedarbības. Savukārt, ņemot vērā, ka medijiem pietrūkst resursu, lai darbiniekiem nodrošinātu mūžizglītības iespējas un veicinātu viņu izaugsmi, kā arī pilnvērtīgi veiktu profesionāli izglītojošo darbu topošo mediju profesionāļu (piemēram, praktikantu) apmācībā, atbilstošu pasākumu organizēšana deleģēta Baltijas Mediju izcilības centram, kas dibināts 2015. gada novembrī.
Ņemot vērā, ka Latvijā netiek piedāvāta sistemātiska mediju pratības izglītība, vairāki no Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānā iekļautajiem pasākumiem veltīti, lai veicinātu kritisku attieksmi pret mediju saturu, kā arī rosinātu labvēlīgus apstākļus jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju radošai izmantošanai. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīta mediju pratības iekļaušana izglītības saturā. Līdz ar to iecerēts izglītot pedagogus un sagatavot viņus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs.
Plānošanas dokumenta izstrāde tika sākta 2014. gada rudenī profesores Intas Brikšes vadībā. Pēc viņas aiziešanas mūžībā amatu pārņēma komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Darba grupa apvienoja Latvijas mediju vides pārstāvjus, organizāciju pārstāvjus no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības. Darbā iesaistījās arī Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī pārstāvji no Valsts kancelejas, ministrijām un nozares eksperti no akadēmiskās vides.
Plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir notikušas arī divas publiskās apspriešanas un viena sabiedriskā apspriede. Kultūras ministrija saņēmusi un izskatījusi vairāk nekā 200 sabiedrības un interešu grupu priekšlikumus un ieteikumus.
Līdz 2018. gada jūlijam Kultūras ministrijai uzdots Ministru kabinetā iesniegt pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.
