Centralizētā angļu valodas eksāmena vietā IELTS rezultāti. Esam gatavi pārmaiņām

Arvien biežāk runājam par globalizāciju un tās ietekmi, savukārt izglītībai tajā ir svarīga loma, jo arī Latvijas jauniešiem ir pavērtas plašās iespējas izglītoties ārzemēs. Tomēr, lai pierādītu savas valodas zināšanas ārpus Latvijas, ir jākārto speciāls starptautiski atzīts pārbaudījums. Lai izvairītos no tā, ka jaunietim divreiz jākārto eksāmens, piemēram, angļu valodā, decembrī Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Šī likumprojekta mērķis ir aizstāt centralizēto valsts eksāmenu (CE) rezultātus ar starptautiski atzītu sertifikātu. Tas nozīmētu to, ka 12.klases skolēniem būtu izvēles tiesības – uzrādīt savus IELTS pārbaudījuma rezultātus vai kārtot vidusskolas noslēguma centralizēto eksāmenu angļu valodā. Likuma 1.pantā tiktu pievienots tāds termins kā starptautiski atzīta testēšanas institūcija, kas tiek definēta kā "organizācija, kas nodrošina pārbaudījumus noteiktā jomā atbilstoši starptautiskajām kvalitātes prasībām un standartiem, nodrošinot profesionālu pārbaudījumu uzraudzību, kā arī izsniedz starptautiski atzītu dokumentu par pārbaudījuma rezultātiem". Uz šo aizstāšanu var pretendēt tikai tādi pārbaudījumi, kas noteikti ar Ministru kabineta noteiktu vispārējās izglītības standartu.

Kā minēts likumprojekta anotācijā, tad visbiežāk pārbaudījumi, lai iegūtu starptautisku atzītu sertifikātu, tiek kārtoti ne tikai svešvalodās, bet arī informācijas tehnoloģijās, projektu vadībā, finansēs u.c. jomās. Šobrīd Vispārējās izglītības likuma 46.pants paredz, ka katram skolēnam, lai iegūtu konkrētu izglītības pakāpi, ir jānokārto noteikts centralizēto eksāmenu skaits. Tomēr, ja jaunietis vēlas mācīties ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, viņš visticamāk kārtos IELTS (International English Language Testing System) vai CCEA (Cambridge Certificate in Advanced English) pārbaudījumus. Gan CE angļu valodā 12.klasē, gan noteikta līmeņa pārbaudījums IELTS vai CCEA nosaka valodas prasmes atbilstoši Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvei un atbilst savstarpēji salīdzināmām programmām. Tādā veidā arī, piemēram, eksāmenu matemātikā var aizstāt ar, piemēram, ECDL (European Computer Driving License) sertifikātu.

Jāņem vērā, ka šo starptautiski atzītu institūciju pārbaudījumu izmaksas segtu pats pretendents, bet šādu grozījumu ieviešana pavērtu iespējas pārbaudījuma rezultātus lietot arī Latvijas izglītības sistēmā, jo jau šobrīd ar šādu pārbaudījumu sertifikātu ārzemju studenti var pieteikties Latvijas augstskolām.

Likumprojekts ir izstrādāts, konsultējoties ar Britu padomes pārstāvniecību Latvijā. Tās direktore Sandra Prince norāda, ka Britu padome atbalsta šo likumprojektu, jo tas paredz, ka jauniešiem būs iespēja izvēlēties, vai kārtot centralizēto valsts eksāmenu vai arī starptautisku eksāmenu, par kuru tiek saņemts starptautiski atzīts sertifikāts, kurš ir derīgs, gan stājoties augstskolās ārzemēs, gan darba tirgū.  Šobrīd situācija ir tāda, ka visi jaunieši kārto skolas centralizētos eksāmenus, kas pārsvarā tiek atzīti tikai vietējā līmenī, un pēc tam vēl arī starptautiskos pārbaudījumus, jo, lai studētu vai strādātu ārzemēs, ir nepieciešami starptautiski atzīti sertifikāti. Šī likumprojekta pieņemšana ļaus jaunietim atkarībā no viņa nākotnes plāniem izdarīt izvēli par labu vienam vai otram eksāmenam un attiecīgi to pārbaudījumu arī kārtot. Kā uzsver S.Prince, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šī iespēja jauniešiem jau ir vairākus gadus.

"Šāda pēkšņi pavērusies iespēja skolas eksāmena vietā kārtot kādu starptautisku testu var radīt psiholoģisku spiedienu uz jauniešiem un viņu vecākiem, liekot pieņemt nepārdomātus lēmumus."

Likumprojektu atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, kurš atzīst, ka universitāte vienmēr uzskatījusi, ka augstskolām Latvijā jābūt starptautiski orientētām, piemēram, programmu saturu padarot saistošu arī studējošiem ārpus Latvijas. Šajā sakarā atzinīgi ir vērtējama iniciatīva valstiskā līmenī padarīt starptautiski vienlīdzīgu vispārējo zināšanu pārbaudi. Jau šobrīd, uzņemot ārvalstu studentus, RSU ņem vērā TOEFL vai IELTS vērtējumu.

Universitātes rektors uzsver, ka būtiski, lai RSU kā augstskolai, kas uzņemšanas laikā pieņem CE vērtējumus, būtu skaidrs, kā šī procedūra notiks. Piemēram, vai izglītojamam būs iespēja izvēlēties nekārtot valsts pārbaudījumu un kārtot tikai starptautiski atzīto testu. Otra lieta, kas būtu precizējama – kādus pārbaudījumus paredzēts aizstāt. J.Gardovskis norāda: mēs visi zinām un daudzi esam kārtojuši TOEFL tipa svešvalodu testus, bet vai līdzīgus testus varam piemērot arī citās zinātnēs (anotācijā ir norāde par IT, finansēm u.c.), piemēram, bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā? Treškārt, svarīgs ir arī laiks, kad tiks izdarītas izmaiņas. Deputātu iniciatīva ir iesniegta Saeimā pērnā gada decembrī. Ja Saeima grozīs likumu un MK noteikumi stāsies spēkā īsi pirms CE kārtošanas un uzņemšanas augstskolās, tad tas gan apgrūtinās noslēguma pārbaudījumu organizēšanu skolām, gan sarežģīs uzņemšanas procesu augstskolām. Šāda pēkšņi pavērusies iespēja skolas eksāmena vietā kārtot kādu starptautisku testu var radīt psiholoģisku spiedienu uz jauniešiem un viņu vecākiem, liekot pieņemt nepārdomātus lēmumus.

Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Saulītis likumprojektu vērtē ar šaubām un secina, ka par iecerētajām izmaiņām un to ieviešanu ir vairākas neskaidrības un viela pārdomām. Augstskolu likuma 46.pantā ir noteikts, ka augstskolām uzņemšanā jāizmanto centralizētie eksāmeni, turklāt augstskolām 2004.gadā, kad tika ieviesta šīs sistēma, solīja, ka nākotnē tas nesīs lielus ieguvumus – visi skolēni līdz ar centralizēto eksāmenu izpildi būs savstarpēji salīdzināmi, visi būs atrodami vienotā CE datubāzē, tomēr tagad, šķiet, ka tas ir aizmirsts. LU šobrīd šos starptautiski atzītos pārbaudījumu vērtējumus izmanto, pielīdzinot ārzemju studentu angļu valodas zināšanas, tomēr tādu potenciālo studentu ir maz un pārsvarā viņi ar Latvijas studentiem uz budžeta vietām nekonkurē. Tomēr, ja šāda pielīdzināšanas iespēja būs jau noteikta ar likumu, tad šādu cilvēku ar IELTS u.c. parādīsies daudz vairāk. J.Saulītis secina, ka šis ierosinājums ir vēl viens pamudinājums jauniešiem braukt prom no Latvijas.

 Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors arī min, ka svarīgs ir jautājums par to, vai šobrīd maz ir iespējams salīdzināt CE angļu valodā ar IELTS. Viņš norāda, ka par šo aspektu sprieda arī Valsts izglītības satura centrā (VISC), kur uzskatīja, ka īsti salīdzināt rezultātus nevar, un faktiski netika atbalstīta ideja šai aizstāšanai. Oktobrī notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē par šo jautājumu izteicās VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis, kurš uzsvēra: jāņem vērā, ka pašreiz svešvalodu eksāmens vienam skolēnam izmaksā septiņus latus, taču, piemēram, starptautiskais angļu valodas eksāmens IELTS izmaksātu 115 latus. Mūsu svešvalodu eksāmeni ir augstā kvalitātē, tāpēc vēl nav plānots CE eksāmenus angļu valodā balstīt uz IELTS kritērijiem.1

Tomēr VISC pārstāve Diāna Ļaha apstiprina, ka šobrīd centrs atbalsta iespēju svešvalodu centralizēto eksāmenu vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumu. Viņa gan norāda: lai to izdarītu, ir jāveic grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Normatīvo aktu grozījumu būtībai jānosaka augstas kvalitātes standartu prasības starptautiski atzītām testēšanas institūcijām, kuru pārbaudījuma saturam noteiktā apjomā ir jāatbilst Latvijas valsts standartu prasībām attiecīgajā mācību priekšmetā. Tas nozīmē to, ka ne katrs pārbaudījums var tikt pielīdzināts centralizētajiem eksāmeniem. D.Ļaha piebilst, ka šā gada absolventus likumprojekts noteikti neietekmēs, jo izmaiņu ieviešanai ir nepieciešams laiks.
 

1Izglītības komisijā diskutē par centralizēto eksāmenu rezultātiem.