SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Artis Ostups
LV portāls
16. augustā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
2
2

Doktorantu iespējas saņemt Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijas

Mērķstipendijas var saņemt 11 augstākās izglītības iestāžu doktoranti.

Justin Setterfield/ EPA

Strauji tuvojas jaunais akadēmiskais studiju gads, kad Latvijas augstskolu, universitāšu un akadēmiju doktoranti izzina iespējas iegūt finansiālu atbalstu sava pētnieciskā darba kvalitātes celšanai. Līdztekus valsts budžeta stipendijām un mecenātu atbalstam pastāv arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas, kuras jau sešus gadus atvieglo doktorantu ikdienas dzīvi, ļaujot pamatspēkus veltīt zinātnei un līdz ar to arī valsts tautsaimniecības un intelektuālās kapacitātes attīstībai.
LV portāls topošajiem un esošajiem doktorantiem stāsta par ESF atbalsta mērķi, finansējumu, prasībām atbalsta saņemšanai, kā arī informē par tām priekšrocībām, kādas studenti līdz ar stipendiju iegūst.
īsumā
  • Mērķstipendijas var saņemt 11 augstākās izglītības iestāžu doktoranti.
  • Atbalsta mērķis ir palielināt augsti kvalificētu speciālistu skaitu.
  • Mērķstipendiju piešķiršanas projekts darbojas līdz 2015.gada 31.augustam.
  • Katra no 11 izglītības iestādēm reizi gadā izsludina konkursu atbalsta saņemšanai.
  • Stipendiātiem ir lieliskas iespējas iesaistīties pasaules zinātnes norisēs.

Atbalsta mērķis

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) vietnē pieejamā informācija (skatīt 2.kārtas rezultātu tabulu) par projektu "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" liecina – Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendiju veidā savus doktorantus šobrīd Latvijā atbalsta 11 augstākās izglītības iestādes:

  • Banku augstskola
  • Daugavpils Universitāte
  • Latvijas Lauksaimniecības universitāte
  • Latvijas Mākslas akadēmija
  • Latvijas Universitāte
  • Rēzeknes Augstskola
  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
  • Rīgas Stradiņa universitāte
  • Rīgas Tehniskā universitāte
  • SIA "Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola" (RSEBAA)
  • Ventspils Augstskola

VIAA publicētie kopsavilkumi par projekta ietvaros veicamajām darbībām (skatīt jau minēto tabulu) uzrāda, ka augstskolu, akadēmiju un universitāšu mērķos pamatā ietilpst sagatavot jaunus un konkurētspējīgus zinātniekus un nozares profesionāļus, kas spētu atjaunot akadēmisko personālu (to vēlētos, piemēram, Banku Augstskola un Rīgas Stradiņa universitāte) un/vai dot pienesumu tautsaimniecībai (to uzsver, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte un RSEBAA).

Šīs nianses jāņem vērā arī potenciālajiem un esošajiem doktorantiem, jo izglītība gatavo studentu nākamajam solim dzīvē. Pastāv atšķirība starp bieži vien vāji apmaksātu darbošanos zinātniskā institūtā un, ļoti iespējams, labāk atalgotu amatu privātuzņēmumā.

"Finansējums sniedz iespēju doties komandējumos un iegādāties pētniecībai nepieciešamo. "

Projekta tiešais mērķis skaidri formulēts Ministru kabineta noteikumos par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.1.2.1.2. apakšaktivitāti "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai": visās izglītības tematiskajās grupās palielināt to speciālistu skaitu, kas ieguvuši augstāko kvalifikāciju (doktora zinātnisko grādu) un spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus, kā arī produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, veicinot tautsaimniecības attīstību uz inovāciju pamata.

Neskatoties uz formulējuma acīmredzamo akcentu uz tautsaimniecību un inovācijām, stipendiātu lokā ir arī humanitāro zinātņu studenti, kas valsts ekonomiku ietekmē drīzāk netieši un vairāk rūpējas par Latvijas integrāciju Eiropas kultūrā.

Latvijas Universitātes nolikums par mērķstipendijas piešķiršanas kārtību ir gana neitrāls un attiecas arī, piemēram, uz filologiem un sociologiem.

Finansējuma apmērs un saņemšanas termiņš

MK noteikumu Vispārīgo jautājumu 9.punkts nosaka: maksimālais pieļaujamais Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma apmērs ir 93,35% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Projekta īstenošanai nacionālo publisko finansējumu 6,65% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas nodrošina valsts budžeta līdzekļi.

Studiju periods (1., 2., 3. vai 4.kurss), kad doktorants var saņemt finansējumu, ir atkarīgs no tā, kurā iestādē viņš vai viņa izglītojas. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte reglamentē, ka 1. un 2.kursā studējošie nedrīkst saņemt vairāk par 450 latiem mēnesī. Prakse gan liecina, ka 1.kursa studentam nav viegli izkonkurēt 2.kursa studentu. Sīkāku informāciju par citu kursu studentu iespējām var atrast LU publicētajā nolikumā.

Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte savā nolikumā paredz, ka uz ESF mērķstipendiju var pretendēt tikai 3. un 4.kursa doktoranti.

"Doktorantam projekta administrācijai ir jāsniedz pārskati par paveikto. "

Potenciālajiem un esošajiem doktorantiem jāņem vērā, ka šobrīd tiek īstenota apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" 2.kārta. Saskaņā ar MK noteikumiem paredzēts: vismaz 80 procenti ESF atbalstu saņēmušo doktorantu līdz 2015.gada 31.augustam ir ieguvuši doktora zinātnisko grādu (ja nepieciešams, attiecināms arī uz nākamo iesniegumu atlases kārtu). Tā kā 2.kārta tuvojas noslēgumam (palikuši vēl 2 gadi), tad cilvēki, kas šogad vēlas saņemt stipendiju, saskaras ar sīvāku konkurenci nekā iepriekšējo gadu pretendenti.

VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Projektu atlases un līgumu nodaļas projektu vadītāja Ruta Mihalovska stāsta, kas būtu jāzina doktorantiem par stipendijas saņemšanas termiņu. MK noteikumu 84.punkts precizē, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu uzsāk ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, un īsteno ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

Minētais datums ir projektu īstenošanas beigu datums un līdz ar to – arī stipendiju saņemšanas beigu datums.

Apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" darbība sākās ar 2007./2008. akadēmisko gadu. Saņemt ESF stipendiju 44 mēnešus bija iespējams tikai projekta īstenošanas sākumposmā. Tas nozīmē, ka, ja doktorantam piešķir stipendiju, teiksim, no 2013.gada 1.septembra, tad to ir iespējams saņemt tikai līdz 2015.gada 31.augustam – kopumā 24 mēnešus.

Prasības mērķstipendijas saņēmējam

MK noteikumu 66.punkts noteic, ka mērķstipendiju var saņemt doktorants, kas studē pilna vai nepilna laika studiju programmā valsts budžeta finansētā vai maksas studiju vietā jebkurā no izglītības tematiskajām grupām. Gan pilna, gan nepilna laika studijās mērķstipendiju prioritāri piešķir tam studentam, kurš vienlaikus strādā akadēmiskā amatā augstskolā, koledžā vai zinātniskajā institūtā. Lai arī tas ir ieteicami, tomēr jauno pētnieku integrācija akadēmiskajā personālā nenotiek pietiekami raiti. To iespējams skaidrot ar valsts pasīvo atbalstu izglītībai un zinātnei.

Doktorantam, kurš saņem ESF atbalstu, jāsaglabā uzticība šai iespējai. Proti, viņš vai viņa, kā vēstīts noteikumu 68.punktā, nevar paralēli saņemt atlīdzību par darbību citu programmu aktivitātēs, piemēram, "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai". Atsevišķas augstākās izglītības iestādes var liegt vienlaikus iegūt valsts budžeta stipendiju vai kredītam pielīdzināto stipendiju (LU piemērs).

"Mērķstipendiju prioritāri piešķir tam studentam, kurš vienlaikus strādā akadēmiskā amatā. "

Katra no institūcijām, kas realizē projektu "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", pati izstrādā un apstiprina nolikumu, kā arī izsludina konkursu. Katra no raksta sākumā minētajām 11 izglītības iestādēm konkursu izsludina reizi gadā un par to informē savā mājaslapā.

Studentiem ieteicams sekot līdzi aktuālajai informācijai. Tā, piemēram, Liepājas Universitāte ziņo, ka pieteikumus ESF stipendijām pieņem no 19. līdz 21.augustam un ka līdzekļus prioritāri piešķirs vecāko kursu studentiem. Šādu situāciju rada fakts, ka atbalsta projekta termiņš ir 2015.gada 31.augusts.

Doktoranta pienākumi

Katra no projektā iesaistītajām augstākās izglītības institūcijām sagatavo un publicē nolikumu, kurā noteikts, kādus dokumentus pretendents iesniedz projekta administrācijai. Šajā ziņā starp institūcijām tikpat kā nav atšķirību, un tomēr – studentam, ja rodas kādas neskaidrības, ieteicams sazināties ar administrāciju. Droši var teikt, ka pretendentam jāiesniedz: promocijas darba tēmas pieteikums, tēmas detalizēts izklāsts, darbā izmantojamās publikācijas, CV, individuālā darba plāns, izziņa par dalību doktorantūras skolā, maģistra diploma pielikuma kopija.

Stipendijas saņemšanas laikā doktorantam projekta administrācijai ir jāsniedz pārskati (protams, patiesi) par paveikto saskaņā ar apstiprināto individuālā darba plānu. Pārskatu iesniegšanas termiņus regulē līgums par atbalsta saņemšanu. Piemēram, Latvijas Universitāte vēlas, lai šādi dokumenti tiktu iesniegti reizi mēnesī (pārskats par attiecīgo mēnesi), kā arī semestra beigās. Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte pārskatus pieprasa retāk – katra semestra beigās. Vienlaikus izglītības iestāde pieļauj iespēju, ka pārskatus var nākties iesniegt arī biežāk, ja tas ir nepieciešams projekta sekmīgai realizēšanai.

Iesniegtos pārskatus izvērtē Nozares doktorantūras padome sēdē, kurā piedalās arī attiecīgais doktorants. Ja vērtējums ir pozitīvs, tad doktorantam izmaksā atlikušo mērķstipendijas daļu par iepriekšējo semestri/periodu. Ja vērtējums ir negatīvs, tad atlikušo daļu students nesaņem un iespējams tiek izslēgts no projekta, un ir spiests atmaksāt finansējumu.

Galvenie ieguvumi no mērķstipendijas

Kā redzams, ieskicētā kārtība nav pārāk sarežģīta un netraucē pētniecībai. Latvijas Universitātes filozofijas studiju doktorants un ESF stipendiāts Igors Gubenko apgalvo, ka stipendijas atskaites nav pārspīlēti birokratizētas: "Aizpildīt ikmēneša atskaiti, kā arī divas pusgada atskaites (būtībā ikmēneša atskaišu kompilācijas) un iesniegt pārskatus par komandējumiem ir samērīga prasība. Šo sistēmu der salīdzināt ar Latvijas zinātnisko institūciju birokrātiju – atskaitēs norādīt katrā dienā paveikto."

Kvalitātes atbalsta pasākumiem atvēlētā nauda (1000 latu gadā) sniedz plašas iespējas sekot savas un citu nozaru aktualitātēm pasaules mērogā. Tā, piemēram, I.Gubenko piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un pavisam nesen atgriezies no XXIII pasaules filozofijas kongresa Atēnās. Kā vēl vienu notikumu filozofijas doktorants izceļ iespēju strādāt ar visādi citādi grūti pieejamo literatūru Francijas Nacionālajā bibliotēkā. Tāpat viņam bijusi rocība iegādāties dažus desmitus grāmatu.

"Latvijas doktorantiem līdz šim nekad nav bijušas tik bagātīgas iespējas iesaistīties pasaules zinātnes norisēs," atzīst I.Gubenko un pauž pārliecību, ka tas veicinās Latvijas zinātnes un augstākās izglītības izaugsmi, ja vien šīs nozares atradīs veidu, kā motivēt tagadējos stipendiātus pēc doktora grāda iegūšanas nemeklēt darbu citā valstī vai citā amatā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU